Somijas Nacionālā nodrošināšanas aģentūra ārkārtas situāciju gadījumā valstī ieviesusi jaunu ideju par “drošas piegādes mežiem”.
Saskaņā ar Metsähallitus Metsätalous izpilddirektora Jussi Kumpulas un Somijas Mežu centra direktora Ari Eini teikto, jēdziens “drošas piegādes mežs”, visticamāk, attiecas uz meža enerģijas pieejamības nodrošināšanu krīzes laikā.
Pagājušajā nedēļā Somijas Meža asociācijas rīkotajās Valsts meža dienās asociācijas izpilddirektors Janne Kenkanens (Janne Känkänen) izvirzīja ideju par “mežu piegādes drošību”. “Protams, būtiskākais jautājums saistībā ar drošas piegādes mežiem ir ātrums, kādā koksne var būt pieejama izmantošanai enerģijas ražotnē,” sacīja J. Kenkanens.
Ideja par mežu sasaisti ar apgādes drošību meža nozarē ir jauna. Izpilddirektors neminēja sīkāku informāciju par meža veidu, īpašumtiesībām vai atrašanās vietu Somijā, ko viņš, iespējams, ir domājis.
Par koksnes enerģijas pieejamību sāka diskutēt, kad Krievija 24. februārī uzbruka Ukrainai un kokmateriālu imports no Krievijas uz Somiju tika apturēts. No pagājušajā gadā Somijā izmantotā koksnes kurināmā 13% bija Krievijas izcelsmes koksne.
“Valsts meži būtu tikai piliens jūrā”
Iespējams, ka ideja par drošas apgādes mežiem daudzus pamudināja pievērsties Metsähallitus, kas pārvalda Somijas valsts mežus. Tomēr Jussi Kumpula pievēršas privāto mežu īpašniekiem Somijā, kuru skaits pārsniedz 600 000. “Galvenā loma ir īpašniekiem, kuru meži atrodas tuvu apdzīvotām vietām, kur tiek ražota enerģija,” teica Jussi Kumpula.
Metsähallitus un NESA nav apsprieduši jautājumus par mežu drošību, lai gan Kumpula stāsta, ka Valsts mežu dienu atklāšanā viņam bijusi īsa saruna ar J.Kenkenenenu.
“Pēc atklāšanas es tikai pārmiju dažus vārdus ar J. Kenkanenu. Es viņam teicu, ka vajadzības gadījumā mēs esam gatavi palīdzēt NESA ar savām zināšanām. Es arī teicu, ka mēs zinām, kur ir plānotas cirsmas, bet ka tajās iegūtā enerģētiskā koksne būs tikai piliens jūrā,” norādīja Jussi Kumpula.
J. Kumpula stāsta, ka no Somijā izstrādātās tirgojamās koksnes daļa, ko iegūst Metsähallitus, ir aptuveni astoņi procenti, un ka tās daļa enerģētiskās koksnes ieguvē ir vēl mazāka. Valstij piederošie meži aug nabadzīgās augsnēs, pārsvarā sastāv no priedēm, un tie atrodas Somijas austrumos un ziemeļos, kur apdzīvotu vietu ir maz.
“Meža koksnes pārpalikumu transportēšana ir rentabla tikai līdz simts kilometru attālumā. Ja enerģētisko koksni iegūst vietās, kur pašreizējos cenu apstākļos tā nav rentabla, ir jāatrod kāds, kas par to samaksās,” Jussi Kumpula sacīja portālam forest.fi.
Vēl viens faktors, kas samazina meža enerģijas pieejamību Somijā, ir dabas aizsardzība
Mums nav mežu, kas būtu piemēroti tikai enerģētiskās koksnes ražošanai. No mežiem iegūst apaļkokus, šķiedras koksni, ciršanas atlikumus vai maza diametra koksni, ko nepieņem celulozes rūpnīcas vai kokzāģētavas.
“Pirms dažiem gadiem, kad mēs nolēmām mežā atstāt sapuvušu un atmirušu koksni, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību, Metsähallitus enerģētiskās koksnes apjoms samazinājās uz pusi. Pirms tam to ieguva enerģijai,” skaidro J. Kumpula.
Metsähallitus apsaimniekotajās zemēs meža atjaunošanas cirtēs nepārtrauktas audzēšanas mežaudzes īpatsvars ir 25%. Tas samazina meža šķeldas pieejamību, jo šajās teritorijās ciršanas atlikumi netiek vākti enerģijai.
J. Kumpula uzskata, ka kopumā, runājot par “enerģētiskajiem mežiem”, var viegli rasties nepareizi priekšstati. Somijas Meža centrs norāda, ka ir bijušas sarunas par šo tēmu.
Somijas Meža centram saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt administratīvu palīdzību ārkārtas situācijās, ja tas tiek pieprasīts. Meža centra direktors Ari Eini stāsta, ka centram ir bijušas sarunas ar NESA, bet reālas sarunas par energoapgādes drošības mežiem nav notikušas. Meža centra direktors Ari Eini apgalvo, ka Centram ir bijušas sarunas ar NESA, bet reālas sarunas par apgādes drošības mežiem nav notikušas. A. Eini norāda, ka NESA un Meža centrs kopīgi izskatīs pašreizējos noteikumus un tiesību aktus par mežiem.
“Ja mēs konstatēsim, ka kaut kas pietrūkst, mēs varētu sākt detalizētāk runāt par jēdzienu “drošas piegādes meži””, paskaidroja A. Eini. Pēc A. Eini teiktā, datus par meža resursiem var izmantot un faktiski izmanto, lai meklētu piemērotas vietas enerģētiskās koksnes ieguvei. Turklāt datus par meža resursiem var izmantot arī meža ugunsgrēku dzēšanā.
Jussi Kumpula piemin obligāto krājumu veidošanu, kas attiecas uz naftu un citiem naftas produktiem.