Autors: Zemeunvalsts.lv

Mainīgā nāciju bagātība 2018. gadā

1.       Vai šī ir pirmā reize, kad Pasaules Banka publicējusi grāmatu par nāciju bagātības uzskaiti?

Pasaules Banka ir veikusi darbu šajā jomā jau vairāk nekā desmit gadus, 2006. gadā publicējot materiālu “Kur atrodas nāciju bagātība” un 2011. gadā - tās otro sējumu. Grāmatā “Mainīgā nāciju bagātība 2018. gadā” analizē 141 valsts bagātību laika posmā no 1995. līdz 2014. gadam. Jaunā grāmata maina aplēses par dabas kapitālu un pirmoreiz sniedz aprēķinus arī par cilvēkkapitālu. Tās mērķis ir paplašināt kritēriju loku, kādu ekonomisti, politikas veidotāji, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība izmanto, lai vērtētu ekonomisko progresu un ilgtspējīgu attīstību.

2.       Kā bagātība tiek aprēķināta un kā tas palīdz valstīm?

Valsts bagātība ietver saražoto kapitālu (ēkas, aprīkojumu un infrastruktūru), dabas kapitālu, piemēram, lauksaimniecības zemi, mežus, aizsargātās platības, minerālus, naftu, ogļu un gāzes rezerves, cilvēkkapitālu (sadalījumā pa dzimumiem un nodarbinātības veidiem) un ārvalstu neto aktīvus. Bagātības uzskaite piedāvā aplēses par kopējo nāciju bagātību, nosakot dažādo (atšķirīgo) bagātības sastāvdaļu kopējo vērtību. Izmaiņas nācijas bagātībā ir rādītājs, ar kura palīdzību noteikt valsts izaugsmes potenciālu. Bagātības samazinājums norāda, ka valsts tērē savus aktīvus un var nespēt nodrošināt IKP pieaugumu nākotnē.

3.       Ko varam mācīties no bagātības attiecībā pret IKP?

Ir vērtīgi uzskatīt IKP par “bagātības atdevi”. IKP tiek aprēķināts, vadoties no iepriekšējā gada ekonomiskās aktivitātes, un tiek uzskatīts par “plūsmas” mērauklu. Bagātība un tās sastāvs parāda: vai aktīvu portfelis vai “krājumi” - saražotais, dabas, cilvēkkapitāls un ārvalstu neto aktīvi ir līdzsvarā, lai ilgtermiņā atbalstītu IKP izaugsmi.  Bagātības rādītāji sniedz informāciju par ekonomikas stāvokli ilgtermiņā, tās spēju nodrošināt izaugsmi, atspoguļojot aktīvu nolietojumu un sarukumu, un atbildot uz jautājumu - vai investīcijas un aktīvu uzkrājums iet vienā solī ar iedzīvotāju skaita pieaugumu.

4.       Vai bagātības uzskaitei vajadzētu aizvietot IKP (kā mērauklu)?

Šo uzskaites formu vajadzētu uzskatīt par papildinājumu IKP, nevis aizvietotāju. Bagātība papildina IKP, tā parāda aktīvu, kas veido IKP, stāvokli, un - vai investīcijas cilvēkkapitālā, saražotajā un dabas kapitālā ir pietiekamas, lai tiktu līdzi iedzīvotāju skaita pieaugumam un valsts attīstības mērķiem. Politikas veidotājiem šī informācija ir nepieciešama, lai izstrādātu stratēģijas, kas nodrošinātu IKP izaugsmes saglabāšanu ilgākā laika posmā, un veiktu nepieciešamās izmaiņas.

5.       Vai valstu IKP un bagātības tendences ir līdzīgas vai atšķirīgas?

Ja aplūkojam bagātību un IKP, valstu tendences ir līdzīgas. Daļēji tādēļ, ka saražotais un cilvēkkapitāls, kas nozīmē vairāk nekā 90% no kopējās bagātības, bieži vien tiek korelēts ar IKP. Tomēr var gadīties situācijas, kurās bagātības tendences neatbilst IKP tendencēm. Vērtīgi ir ieskatīties bagātības sastāvā un līdzsvarā starp dažādiem aktīviem (saražoto, cilvēkkapitālu un dabas kapitālu papildus ārvalstu neto aktīviem).

6.       Kuras valstis ir bagātākas attiecībā uz vienu iedzīvotāju un kuras ierindojamas “saraksta” beigās?

Pētījuma mērķis nav sakārtot valstis atkarībā no to bagātības, bet izcelt galvenās tendences kopējā bagātībā un bagātībā uz vienu iedzīvotāju. 10 vadošās valstis saistībā ar bagātību uz vienu iedzīvotāju, sākot no bagātākajām, 2014. gadā ir: Norvēģija, Katara, Šveice, Luksemburga, Kuveita, Austrālija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis. Valstis ar mazāko bagātības apmēru uz vienu iedzīvotāju ir: Gambija, Burundi, Mozambika, Komoru salas, Gvineja, Madagaskara, Libērija, Malāvija, Nigēra un KDR. Ir svarīgi aplūkot bagātības tendences atsevišķi no tās līmeņa, lai novērtētu valsts attīstības ceļu.

7.       Kas ir noticis ar dabas kapitālu pēdējo 20 gadu laikā?

Dabas kapitāla aktīvu vērtība laika posmā starp 1995. un 2014. gadu pieauga divkārt. Taču situācija ir cita, ja aplūkojam aktīvu sadalījumu. Lielākais dabas kapitāla pieaugums vērojams neatjaunojamos resursos (308%), galvenokārt, izmaiņu minerālu un fosilā kurināmā apjomā un cenās rezultātā. Kopumā atjaunojamo resursu - mežu, aizsargājamo zonu un lauksaimniecības zemes vērtība nesamazinājās, taču tā pieauga krietni lēnāk, nekā kopējā bagātība (44% salīdzinājumā ar 66%). Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā (Āfrikas teritorija uz dienvidiem no Sahāras tuksneša) aptuveni 7-9% mežu platību tika pārvērsti lauksaimniecības zemēs. Kopējā mežu aktīvu vērtība (koksne, nekoksnes mežu produkti, atpūta un sateces baseinu aizsardzības pakalpojumi) samazinājās par 3%, koksnes aktīviem pasaulē samazinoties par 9%.  Latīņamerikā kopējie mežu aktīvi samazinājās par 2%, bet Subsahāras Āfrikā - par 11%.

8.       Ko iekļāva dabas kapitāla aprēķinā? Vai kaut ko neņēma vērā?

Aprēķinot dabas kapitālu, ņēma vērā fosilā kurināmā enerģiju (nafta, gāze, ogles) un minerālus (boksīti, varš, zelts, dzelzs rūda, svins, niķelis, fosfāti, sudrabs, alva un cinks), lauksaimniecības zemi (kultūraugu platības un ganību zeme), mežus (kokmateriāli un daži nekoksnes mežu produkti, tostarp ekosistēmas pakalpojumi) un aizsargājamās platības (kā bioloģiskās daudzveidības aizstājējas).  Netika ietverti daži dabas aktīvi, piemēram, ūdens, zivis, atjaunojamās enerģijas resursi un daži būtiski ekosistēmas pakalpojumi. Tos var iekļaut turpmākajos bagātības uzskaites aprēķinos.

9.       Kādas ir interesantās tendences šajā analīzē?

  • Ziņojumā konstatēja, ka pasaules bagātība ir pieaugusi par 66% (no 690 triljoniem līdz 1143 triljoniem ASV dolāru 2014. gadā, vadoties pēc tirgus cenām).
  • 20 valstis ar visātrāk pieaugošo bagātību uz iedzīvotāju bija attīstības valstis, tostarp divas lielākās - Ķīna un Indija, ko Pasaules Banka 1995. gadā atzina par valstīm ar vismazākajiem ienākumiem, un pašlaik to ienākumi tiek uzskatīti par vidējiem.
  • Valstis ar lieliem ieguvumiem bagātības ziņā uz vienu iedzīvotāju ir arī Čīle, Peru, Vjetnama; valstis, kas strauji atkopjas pēc pilsoniskajiem nemieriem - Bosnija-Hercegovina, Etiopija, Ruanda un Šrilanka, un resursiem bagātas valstis bijušajā PSRS, piemēram, Azerbaidžāna.
  • Bagātība uz vienu iedzīvotāju samazinājās vai nemainījās vairāk nekā divdesmit valstīs ar dažādiem ienākumu līmeņiem. Tādas ir vairākas valstis ar zemiem ienākumiem, dažas valstis ar lieliem ogļu resursiem Tuvajos Austrumos un OECD valstis ar lieliem ienākumiem, kuras skāra 2009. gada finanšu krīze. Bagātības samazināšanās uz vienu iedzīvotāju norāda ka aktīvi, kas ir būtiski nākotnes ienākumu radīšanā, varētu būt iztērēti, un līdzekļi, kas iegūti no dabas resursu izmantošanas, netiek pareizi ieguldīti. Šis fakts bieži vien nav pareizi atspoguļots valsts IKP izaugsmes skaitļos.
  • Cilvēkkapitāls ir lielākā pasaules bagātības sastāvdaļa, sastādot divas trešdaļas kopējās pasaules bagātības. Tas norāda uz nepieciešamību ieguldīt cilvēkos bagātības radīšanai un turpmāko ieņēmumu veidošanai.
  • Lai gan dabas kapitāls sastāda 9% pasaules bagātības, tas veido gandrīz pusi (47%) bagātības valstīs ar zemiem ienākumiem. Efektīvāka ilgtermiņa dabas resursu pārvaldība ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai, kamēr šīs valstis veido savu infrastruktūru un cilvēkkapitālu.

10.    Kā pētījumos aprēķināja cilvēkkapitālu?

Cilvēkkapitāls tiek aprēķināts kā darbaspēka nākotnes ienākumu pašreizējā vērtība. Tas ietver izglītību un prasmes, kā arī pieredzi un piedalīšanās darbaspēkā iespējamību dažādos vecumos. Aplēses tiek veiktas, pamatojoties uz Jorgensona un Fraumeni izstrādāto pieeju. Aplēses ir balstītas uz mājsaimniecību aptauju datiem Pasaules Bankas Starptautiskajā ienākumu sadalījuma datubāzē un pamatojas uz vairākiem pieņēmumiem, kā arī regresijas analīzi, lai aprēķinātu plānotos darbaspēka ienākumus. Tas nozīmē, ka aplēsēs iespējamas kļūdas. Tas pats zināmā mērā attiecas uz citu veidu bagātības aplēsēm ziņojumā, papildus cilvēkkapitālam. Visbeidzot, vairumā Persijas līča valstu mājsaimniecību aptauju publiskas pieejamības trūkuma dēļ cilvēkkapitālu aprēķināja, pamatojoties uz IKP uz vienu iedzīvotāju un iegūto izglītību. 

11.   Vai ziņojumā trūkst “nemateriālā” kapitāla, kurš nav iekļauts pašreizējos bagātības aprēķinos?

Netika aprēķināta iestāžu, vadības un politikas patiesā vērtība, arī to ietekme uz citu aktīvu vērtību. Piemēram, “sociālais kapitāls” bieži vien nozīmē uzticēšanos, kas veicina kopējo uzvedību un var stimulēt ekonomisko aktivitāti un uzlabot labklājību. Šādā kontekstā nevērtēja dažas “nemateriālā” kapitāla formas.

12.   Kā izlēma, kurus datus iekļaut?

Informācija par bagātību tika apkopota, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem, kas iegūti no pasaulē atzītiem datu avotiem, izmantojot visās valstīs vienādu metodoloģiju. Rezultātā informācija par bagātību, iespējams, nebūs tik precīza, kā informācija, kuru valsts var sagatavot, izmantojot savus datu avotus. Metodoloģija tiek uzlabota, un laika gaitā pievienos jaunas kategorijas.

13.   Kāda ir atšķirība starp cilvēkkapitāla aplēsēm šajā ziņojumā un nesen veikto Pasaules Bankas Cilvēkkapitāla projektu?

Ziņojums ir galveno pierādījumu, kas veido cilvēkkapitāla pētījumu pamatu, sastāvdaļa. Cilvēkkapitāls sastāda aptuveni 70% no bagātības valstīs ar augstu ienākumu līmeni un tikai 40% valstīs ar zemu ienākumu līmeni. Lai palīdzētu valstīm pārvarēt šo atšķirību, Pasaules Banka kopā ar partneriem izstrādā Cilvēkkapitāla projektu ar visaptverošām sastāvdaļām, kas balstās plašākā analīzē, uz rezultātiem balstītās investīcijās, katalītiskās finanšu platformās un partnerībās. Valsts progresa rādītāji attiecībā uz cilvēkkapitālu tiks izstrādāti šo centienu ietvaros, lai veicinātu ieguldījumu cilvēkos, kas ir būtiski, lai uzlabotu vispārējo ekonomisko izaugsmi un izbeigtu lielo nabadzību.

14.   Vai kāda valsts pašlaik veic bagātības uzskaiti?

Nav informācijas par valstīm, kas veic savas bagātības aprēķināšanu līdzīgā veidā, kā parādīts ziņojumā. Tomēr dažas valstis aprēķina savas bagātības sastāvdaļas - it īpaši, saražoto kapitālu, dabas kapitāla daļas un dažus ārvalstu neto aktīvus. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas rīcībā esošo informāciju, 23 valstis aprēķina savu dabas kapitālu. Piemēram, Zambija vērtē mežus un ūdeņus, kas palīdzēs valdībai politisku lēmumu pieņemšanā, kā labāk izmantot dabas resursus tagad un nākotnē. Kolumbija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kuras statistikā ir īpaša nodaļa mežu, ūdens un minerālu vērtības aprēķināšanai. Progress dabas kapitāla uzskaitē tika panākts, ieviešot Vides ekonomiskās uzskaites sistēmu (SEEA), kas ir ANO apstiprināts standarts dabas kapitāla aprēķināšanai.

15.   Kāda ir ziņojuma ietekme uz politiku?

Ziņojums parāda, kā aprēķināt bagātību, lai novērtētu valsts ilgtermiņa izaugsmes iespējas. Ziņojums nesniedz konkrētus ieteikumus politikai, bet tas nodrošina datus turpmākai analītiskajai darbībai, izdevumu-ieguvumu analīzei, piemēram, vai dabas kapitāls sniedz ieguldījumu produktivitātē, kādi ir dzimumu nevienlīdzības ekonomiskie izdevumi?  Politikas veidotāji var izmantot šo informāciju, lai izstrādātu stratēģiju, kas nodrošina, ka ekonomiskā izaugsme tiek saglabāta ilgākā laika posmā, un veiktu nepieciešamās izmaiņas.

16.   Kādus politikas un metodoloģijas jautājumus varētu aplūkot turpmāk?

  • Paplašināt jautājuma par iztrūkstošo dabas kapitālu izskatīšanu: pašreizējā darbā dabas kapitāls ietver fosilo kurināmo un minerālus, lauksaimniecības zemi (labību un ganību zemi), mežus (koksni un dažus nekoksnes mežu produktus) un aizsargājamās zemes platības. Turpinot darbu, mēs vēlamies ietvert tajā atjaunojamās enerģijas resursus (ūdens, vēja, saules), ūdeni, zivsaimniecības un būtiskus ekosistēmas pakalpojumus.
  • Cilvēkkapitāla aplēses: pirmo reizi ziņojumā iekļāva cilvēkkapitālu. Sadalījums pa dzimumiem balstīts mājsaimniecību aptauju datos. Sadalījums atkarībā no nodarbinātības (nodarbinātība salīdzinājumā ar pašnodarbinātību) balstās Penn World Table datos, izņemot Ķīnu, kur tika izmantoti vidējie ienākumu grupas rādītāji. Mēs pastāvīgi strādājam, lai uzlabotu visu datu, tostarp arī cilvēkkapitāla, ieguves metodoloģiju. Mēs veicam sīkāku cilvēkkapitāla analīzi, pamatojoties uz dzimumu un nodarbinātības veidu, un apkoposim šos aprēķinus turpmākajām publikācijām.
  • Dzimumu līdztiesība un darbs ar sektoriem: Pamatojoties uz grāmatu “Mainīgā nāciju bagātība 2018. gadā”, Pasaules Banka gatavo dzimumu nevienlīdzības izdevumu un dzimumu vienlīdzības ieguvumu pasaulē analīzi. Pasaules Banka gatavo arī papildu sējumu, lai analizētu dažus cilvēkkapitāla dzinējspēkus. Papildus tam, sējumā tiks piedāvātas aplēses par bagātības ieguvumiem no politikas ar mērķi uzlabot rezultātus vairākās jomās, piemēram, (i) kavētas augšanas samazināšana bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem; (ii) izglītības iegūšanas iespēju uzlabošana jauniešiem; vai (iii) bērnu laulību izbeigšana.
  • Izmantojot bagātības Pirktspējas paritātes (PPP) novērtējumu: Mēs piedāvājam bagātības noteikšanas mērauklu, ko var salīdzināt visās valstīs, izmantojot kopīgu parametru sistēmu, tirgus kursus (pamatojoties uz ASV dolāra kursu).  Jau sen tika konstatēts, ka tirgus kursi neatspoguļo relatīvo pirktspēju dažādās valstīs.  PPP bieži vien tiek piemērota IKP skaitļiem, lai iegūtu labāku izpratni par valstu relatīvo labklājību, nekā to spēj nodrošināt tirgus kursi.  Tomēr PPP kursu piemērošana un interpretēšana nav viennozīmīga, un atrodas turpmāk veicamo darbu sarakstā.
02.01.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru