Runājot par meža nozari un kokrūpniecību Eiropā, uzmanība pārsvarā tiek pievērsta Ziemeļvalstīm, Apvienotajai Karalistei, Baltijai un Centrāleiropai, daudz mazāk informācijas ir par Balkānu valstīm un Dienvideiropu. Mūsu lasītājus varētu interesēt, piemēram, situācija Bulgārijā.
Šobrīd Bulgārijas meža nozare ir visai kritiskā stāvoklī. Koksnes ieguve ir tikai 42% no gada pieauguma mežos, kas veicina kokapstrādes rūpnīcu slēgšanu, palielina ugunsgrēku risku mežos, pieaug spiediens uz Bulgārijas kokrūpniecību, kas pārsvarā orientējas uz eksporta tirgiem.
Nozares jaunākie dati apstiprina nu jau desmit gadus ilgušo lejupslīdi. Šajā laikā ir tikusi vājināta mežu apsaimniekošana, samazināta koksnes ieguve, rezultātā – kokmateriālu piegāžu trūkums apdraud Bulgārijas vietu Eiropas kokmateriālu un mēbeļu ražotāju sarakstā.
Kokmateriālu ieguves apjomi Bulgārijā šobrīd ir par vairāk nekā 30% zemāki nekā pirms desmit gadiem. Pagājušajā nedēļā publicētie Bulgārijas Mežsaimniecības aģentūras (EFA) dati, liecina, ka koksnes ieguves apjomi 2025. gadā samazinājās līdz 42% no gada kopējā koksnes pieauguma, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā, kur mežizstrāde sasniedz 75-80% no pieauguma.
Kokapstrādes apjomi Bulgārijā ir kritušies, kokzāģētavas un kokapstrādes rūpnīcas strādā ar nepilnu jaudu. Vairāki kokapstrādes uzņēmumi, īpaši kalnu reģionos, kur mežsaimniecība ir vietējās ekonomikas balsts, ir bankrotējuši. Bulgāru kokrūpnieki ir nopietni satraukti, ka šāda nozares lejupslīde var pāraugt daudz plašākā krīzē.
Saskaņā ar Bulgārijas kokrūpniecības nozares lielākās organizācijas – BKDMP (Bulgārijas Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares kamera) datiem, pagājušajā gadā no krautuvēm mežizstrādes vietās tika izvesti 80% no koksnes, ko bija plānots piegādāt pārstrādes uzņēmumiem – šāda situācija Bulgārijas valsts mežsaimniecības plānu izpildē līdz šim nebija pieredzēta. Kokrūpniecības nozares eksperts Petars Diškovs norādīja, ka piegāžu krituma tendence ir veidojusies jau gadiem ilgi, samazinot mežsaimnieciskos pasākumus, mežaudžu kopšanu un palielinot meža ugunsgrēku risku. Viņš norādīja, ka problēmas Bulgārijas mežos ir redzamas pat nespeciālistiem – meži ir pilni kritušiem sausiem kokiem, ko var uzskatīt par priekšnoteikumu turpmākām problēmām. Bulgārijā koksnes ieguve mežos ir daudz zemāka, ja salīdzina ar Eiropas ilgtspējīgajām normām. Bulgārijā šīs atšķirības palielinās un sekas var kļūt arvien smagākas.
Tas notiek laikā, kad Bulgārijas mežu stāvokļa pasliktināšanās, ko raksturo koku nokalšana, kritalas, krūmi un nekoptas vecu skujkoku audzes, rada arī drošības apdraudējumus un palielina plašu ugunsgrēku iespējamību. Bulgāru mežsaimnieki uzsver, ka ļoti būtiska ir aktīva, zinātnes atziņās balstīta mežu apsaimniekošana. Nolaidība meža apsaimniekošanā, vienalga, vai tā būtu saistīta ar nepareizu vides politiku vai vienkāršu bezdarbību, rada ilgtermiņa sekas. Mežizstrāde, meža kopšana un apmežošana ir jāveic saskaņā ar noteiktiem zinātniskiem principiem, lai nodrošinātu mežu izturību un ilgtspēju.
Neskatoties uz iekšzemes piegāžu samazināšanos, Bulgārija joprojām ir aktīva mežsaimniecības un kokmateriālu produktu eksportētāja. Valsts eksporta sektorā dominē zāģmateriāli – īpaši dižskābardis un ozols, apaļkoksne, malka un koksnes paneļi, finieris, skaidu plātnes un MDF. Būtiski, ka Bulgārijas kokapstrādes uzņēmumi ir nozīmīgi koka rāmju ražotāji un piegādātāji Eiropas sēdekļu un matraču ražotnēm, kas ir ļoti atkarīgas no stabilām iekšzemes kokmateriālu piegādēm. Neskatoties uz kritumu, meža nozare joprojām ir Bulgārijas bioekonomikas balsts, nodrošinot darbu vairāk nekā 67 000 cilvēkiem un veidojot aptuveni 3% no valsts IKP. Meža nozares līderi brīdina, ka bez pārejas uz aktīvu apsaimniekošanu nozares ekonomiskā un ekoloģiskā vērtība turpinās samazināties.
Jāuzsver, ka bulgāri ir nozīmīgi masīvkoka un koka mēbeļu eksportētāji, šajā jomā ieņemot 40. vietu pasaulē. Papīra un kartona izstrādājumi arī veido nozīmīgu daļu no eksporta, uzsverot nozares turpmāko nozīmi tautsaimniecībā.
Spiediens uz izejvielu piegādi ir jūtams arī Bulgārijas mēbeļu ražošanas sektorā, kas ir ļoti atkarīgs no iekšzemes koksnes pieejamības. 2024. gadā sektors saražoja preces 535 miljonu eiro vērtībā, kas ir mazāk nekā 2021. gadā. Kopējais apgrozījums sasniedza aptuveni 600 miljonus eiro. Masīvkoka un finierētās mēbeles veido lielāko ražošanas daļu – 27,6%, kam seko koka rāmja sēdekļi – 13% un matraču sastāvdaļas – 8,6%.
Saskaņā ar Bulgārijas Mežsaimniecības un mežrūpniecības padomes priekšsēdētāja profesora V. Živkova teikto, eksports joprojām ir meža nozares spēcīgākais arguments, kas palīdz Bulgārijai saglabāt stabilu konkurētspēju Eiropas Savienībā. Neskatoties uz uzskaitītajām problēmām, Bulgārija eksporta tirgos ir konkurētspējīga. Valsts ieņem 56. vietu pasaulē mēbeļu ražošanā un 40. vietu eksportā. Eiropā bulgāri ieņem 26. vietu ražošanā un 23. vietu eksportā.
Bulgārijas meži ir daudzveidīgi, sākot ar ozolu mežiem zemienēs, līdz dižskābaržu mežiem, jauktiem dižskābaržu un skujkoku mežiem un tīriem skujkoku mežiem kalnu apgabalos. Kopējā mežu platība valstī ir 3,864 miljoni hektāru, kas ir vairāk nekā 30% no valsts teritorijas.