zemeunvalsts.lv ievadvārdi

Eustafor prezidenta sacītais netīši, bet saprotami sasaucas ar zemeunvalsts.lv pēdējās publiskotajās intervijās pausto, proti, lai runātu par valsts bagātību un vērtību izmantošanu, nepietiek ar vienu informācijas avotu, paklanīšanos kāda lēmuma pieņēmējam un īslaicīgu popularitāti vēlētāju vidū. Pēdējā, starp citu, ir ļoti mainīga. Noteikti nepieciešamas zināšanas, skaidrs mērķis un prasme līdz nospraustajam vai noteiktajam mērķim saprātīgā veidā tikt. Latvijā nez kālab par zināšanām mēdz uzskatīt arī pārdomas (par kaut ko) un nostāju (kādā jautājumā), kam maz sakara ar situācijas praktisko vērtējumu. 

Eiropas Valsts mežu asociācijas (European State Forest Association, Eustafor) biedru apsaimniekotie 49 miljoni hektāru mežu piešķir īpašu nozīmi Eustafor jaunā prezidenta Juhas S. Niemela (Juha S. Niemelä) vārdiem.

“Mani kā Eustafor prezidentu atbalsta visi valsts mežu īpašnieki Eiropā. Eiropā valsts meži nozīmē arī pietiekami lielu skaitu hektāru, kas šim atbalstam piešķir savu svaru,” saka Juha S. Niemela, lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātņu doktors, Metsähallitus ģenerāldirektors. Viņu šā gada martā ievēlēja par Eustafor prezidentu.

Eiropas Valsts mežu asociācijā Eustafor ir 37 biedri no 26 Eiropas valstīm. Kopumā asociācijas biedri apsaimnieko 49 miljonus hektāru meža, kas ir aptuveni 30% Eiropas mežu platības.

“Eiropas Savienībā saistībā ar mežiem notiek daudz kas. Man kā asociācijas prezidentam būs iespēja nokļūt tuvu lēmumu pieņemšanas centram, lai ietekmētu jautājumus tādā mērā, kādā šāda organizācija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā,” skaidro Juha S. Niemela. Eustafor birojā Briselē strādā trīs cilvēki. “Uzskatu, ka tieša saikne ar varas centru Briselē ir ļoti svarīga. Ir svarīgi saņemt signālus par topošiem lēmumiem jau agrīnā posmā,” uzsver J. S. Niemela.

Juha S. Niemela uzskata, ka Eustafor uzdevums ir uzraudzīt un ietekmēt ar mežiem saistītus jautājumus un iniciatīvas. “Jūs varat paust savu viedokli, ja noteiktās situācijās esat redzams un apmeklējat konkrētus pasākumus,” lēmumu tapšanas procesu vērtē J. S. Niemela.

Spiediens aizsargāt valsts mežus

Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un globālā sasilšana ir izraisījusi arvien lielāku ES birokrātisko vēlmi regulēt mežu politiku.

“ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija rada spiedienu aizsargāt valsts mežus visā Eiropā. Daudzas ES iniciatīvas  dažkārt ir visai negaidītas, piemēram minēšu ideju, ka pilnībā būtu aizliedzami izcirtumi. Es vēlētos, lai lēmumi taptu un tiktu pieņemti, pamatojoties uz precīzu informāciju un skaidru izpratni par šo lēmumu finansiālo ietekmi,” norāda J. S. Niemela.

Eustafor filozofija ietver mežu daudzpusīgu izmantošanu, kur vērā tiek ņemta ekonomika, daba un rekreācija. Pēc Juhas S. Niemela teiktā, Eustafor, formulējot paziņojumus, sadarbojas ar Eiropas mežu īpašniekiem, meža nozares organizācijām, kooperatīvajām organizācijām un kokapstrādes nozari.

J. S. Niemela uzskata, ka ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principi Briselē nav pietiekami labi zināmi.

“Publiskās debates dažkārt balstās uz kļūdainu informāciju par mežiem un mežu apsaimniekošanu. Debašu dalībniekiem būtu jāsaprot ar mežu saistīto nozaru un uzņēmumu mērogs un nozīme,” uzsver J. S. Niemela. Viņš uzskata, ka ES lēmumu pieņēmēji pastāvīgi saņem dažāda satura vēstījumus.

“Briselē ļoti liela nozīme ir faktoram, kā cilvēki iedomājas dažādu notikumu gaitu. (Tātad – nevis zina, ir informēti, bet iedomājas, iztēlojas...) Daudziem lēmējiem ir pilnīgi nepareizs priekšstats par Somijas mežsaimniecību. Es gan nekautrējos uzsvērt, ka meža apsaimniekošanas ziņā mēs esam vieni no labākajiem Eiropā! Ar to domāju gan valsts, gan arī privātos mežus Somijā,” norāda Eustafor prezidents Juha S. Niemela.

Kādi maldīgi priekšstati Briseles struktūrās strādājošiem ir radušies?

”Pats personiski ar kļūdainiem priekšstatiem saskāries neesmu. Pēdējā laikā C19 pandēmijas dēļ nav nācies bieži doties uz Briseli, Eustafor sanāksmēs nākas dzirdēt, ka citu interešu grupu apspriedēs Somija un Zviedrija tiek uzskatītas par sliktiem meža apsaimniekošanas piemēriem. Tas, ko daži cilvēki domā par mūsu mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, šķiet, ir balstīts kļūdainos priekšstatos. Tas, savukārt, liecina, ka ir nepieciešama atklāta sadarbība,” saka Juha S.  Niemela.

Somijā Metsähallitus regulāri diskutē ar NVO un citām ieinteresēto personu grupām. Šīs diskusijas ir daļa no reģionālās dabas resursu plānošanas. “Eiropas līmenī šādam dialogam ir mazāk iespēju, un tas, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc iesakņojas un nostiprinās kļūdaini priekšstati,” ir pārliecināts Juha S. Niemela.

Oglekļa piesaistes palielināšana valsts mežos

60% Somijas meža zemju ir privātīpašumā. Diskusijās par ES vides mērķiem cilvēki pievēršas “visu somu kopīpašumam” – valsts mežiem, kas veido vienu trešdaļu Somijas mežu. Pēc J. S. Niemela teiktā, valstij piederošajiem mežiem patiešām ir nozīmīga vieta gan koksnes ieguvē, gan daudzdimensiju apsaimniekošanā.

“Oglekļa piesaistes apjoms valsts mežos palielinās. Nepārprotams un skaidrs mērķis ir līdz 2035. gadam to palielināt par 10%,” informē J. S. Niemela.

Eiropā dažādās valstīs situācija ir atšķirīga

“Piemēram, mizgraužu nodarītie postījumi vairāk, nekā bija plānots, ir likuši iesaistīties oglekļa piesaistē. Mežu postījumu problēma ir jārisina,” uzsver J. S. Niemela. Viņš prognozē, ka globālās sasilšanas dēļ arī Somijā, visticamāk, būs vērojami mežu postījumi, un ne tikai valstij piederošajos mežos. “Meža postījumi var rasties jebkuram īpašniekam. Šobrīd Eiropā tā ir liela problēma,” situāciju vērtē Juha S. Niemela.

Somijā debates par mežiem ir polarizētas

Gatavojoties aprīlī gaidāmajām Somijas parlamenta vēlēšanām, mežu izmantošana Somijā rada vēl vairāk cerību, spiediena un konfliktu nekā parasti.

“Spriežot pēc dzirdētā no kolēģiem, es teiktu, ka citās valstīs debates par mežu jautājumu ir mazāk polarizētas nekā Somijā. Piemēram, mans kolēģis no Bavārijas stāsta, ka viņu ministrs ļoti stingri iestājas par mežu izmantošanas jautājumiem,” saka J. S. Niemela.

Pēc J. S. Niemela teiktā, viņa kolēģiem Eiropā reti nākas runāt par oglekļa piesaistes apjomu. “Somijā debates par šo ir ārkārtīgi intensīvas. Protams, meži un uz tiem balstītie eksporta ieņēmumi ir ļoti svarīgi mūsu labklājībai. Varbūt tāpēc diskusijas mēzd būt tik emocionālas,” spriež J. S. Niemela.

Juha S. Niemela aicina uz daudz konstruktīvākām sarunām par mežiem

“Es nezinu, ko mēs Somijā varētu darīt, runājot par mežiem, lai būtu droši, ka visi klātesošie runā par vienu un to pašu un izvairās no situācijas izkropļošanas. Esmu pārliecināts, ka visi, kas piedalās debatēs, saprot, ka mežu, kā Somijas sabiedrības un tautsaimniecības balsta, nozīme ir izšķiroša vai, varētu pat teikt, kritiska. Domāju, ka to saprot visi, bet, neraugoties uz to, debates ir stipri polarizētas,” savās pārdomās dalās Juha S. Niemela.