(...) Tā vietā, lai sabiedrībai piedāvātu tukšas frāzes par likumiem un vērtībām, Lielbritānijas ārlietu sekretārei (ministrei) preses konferencē bija jāizsakās šādi:
Labvakar, dāmas un kungi! Labvakar, preses pārstāvji!
Esmu priecīga tikties ar jums pēc sarunas ar manu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu. Šīs sarunas laikā mēs viens otru negarlaikojām ar strīdiem par līgumiem, kurus Lavrova kungs neņem vērā, vai par solījumiem, kurus viņš izteicis, bet negatavojas turēt.
Mēs viņam skaidrojām, ka iespējamais iebrukums Ukrainā Krievijai var maksāt ļoti, ļoti dārgi. Tik dārgi, cik Lavrova kungs nedz līdz šim lēsis, nedz iedomājies. Mēs plānojam pārtraukt iegādāties Krievijas gāzi, Eiropa atradīs enerģijas piegādātājus citur. Mēs esam gatavi atbalstīt Ukrainas pretošanos pat gadu desmitiem, ja tas būs nepieciešams. Mēs četrkāršosim atbalstu Krievijas opozīcijai un Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka Krievijas iedzīvotāji sāks sadzirdēt un saprast iespējamā iebrukuma patiesos mērķus un cēloņus, kālab par tiem jārunā, cik skaļi iespējams.
Un, ja jūs, Lavrova kungs, plānojat politiskās sistēmas maiņu Ukrainā, mēs ķersimies pie darba, lai tā mainītos Krievijā.