FSC un PEFC sertifikācija Ukrainā

Jau vairāk nekā 20 gadus meža sertifikācija saskaņā ar FSC sertifikācijas sistēmas principiem ir svarīgs instruments, kas veicina atbildīgu mežu apsaimniekošanu un kalpo kā etalons meža nozares attīstībai Ukrainā. Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ņemot vērā sabiedrības transformāciju un notiekošās reformas, ir saasinājusi pastāvošās problēmas ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai. Meža nozares darbība kļūst aizvien sarežģītāka, kas palielina riskus FSC sistēmas integritātei.

FSC sertifikācijas saglabāšana ir bijusi iespējama, pateicoties Ukrainas FSC starptautisko biedru un citu dalībnieku aktīvai nostājai, kas atbalsta sistēmas pamatvērtības. Reaģējot uz situāciju Ukrainā, tika pieņemts visaptverošs FSC normatīvās sistēmas atjauninājums. Tas ļauj turpināt atbildīgu meža apsaimniekošanu teritorijās, kuras nav skāris militārais konflikts, nodrošinot piegādes ķēžu integritāti.

Līdz 2023. gada 12. martam FSC sertifikāts bija piešķirts 4,19 miljoniem hektāru meža 92 nozares struktūrvienībās un uzņēmumos. Neraugoties uz sertifikātu apturēšanu militārā konflikta zonās, sertificētā platība nesamazinājās, bet palielinājās par 5% Tika paplašināta sertifikātu darbības joma apvienotajiem valsts meža apsaimniekošanas uzņēmumiem, iekļaujot tajā arī teritoriju, uz kuru iepriekš neattiecās FSC nacionālā standarta prasības. Pārraudzības sertifikātu skaits, galvenokārt saistībā ar kokmateriālu piegādes ķēdēm, bija 373, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Jaunajā meža reformas posmā, reaģējot uz radušamies problēmām, bija jāpastiprina komunikācija starp ieinteresētajām pusēm, tostarp valsts mežsaimniecības iestādēm, sertifikātu turētājiem un sertifikācijas iestādēm. FSC konstruktīva un atklāta nostāja attiecībā uz Ukrainas meža reformu veicināja dziļāku izpratni par katra meža sertifikācijas sistēmas dalībnieka lomu atbildīgas meža apsaimniekošanas mērķu sasniegšanā. Lēmumu pieņēmēji vienojās, ka jāsaglabā esošais sertifikācijas modelis, saskaņā ar kuru sertifikātu turētājiem jābūt valsts uzņēmuma “Ukrainas meži” filiālēm, nevis jaunizveidotajam valsts specializētajam mežsaimniecības uzņēmumam ar vienu kopīgu sertifikātu. Šāds modelis mazina neatbilstības riskus FSC valsts standartam un palielina sertifikātu turētāju atbildību pret dabu un sabiedrību. Līdz šim 15 nesen reģistrētās filiāles ir saņēmušas atjauninātus sertifikātus. Tā ir daļa no 84 filiālēm, kas sertificētas kā atsevišķi valsts meža nozares uzņēmumi Valsts meža resursu aģentūras ietvarā.

Koncentrējoties uz atbalsta radīšanu atbildīgai meža apsaimniekošanai kara un pēckara periodos, tika uzsākts projekts, kura mērķis ir attīstīt nacionālos rādītājus mežsaimniecībā attiecībā uz piesārņoto teritoriju izslēgšanu no FSC sertifikācijas jomas. Kā atzīst ieinteresētās personas, kas pārstāv vides, sociālo un ekonomisko interešu līdzsvaru. Tam vajadzētu būt efektīvam risinājumam Ukrainas mežu teritorijās, kurās nav iespējams nodrošināt atbilstību vides aizsardzības prasībām FSC standartam, jo tās ir mīnētas un ar sprāgstvielu radīto piesārņojumu.

Ukrainā 2021. gadā tika ieviesta PEFC sertifikācijas sistēma. Pašlaik ir 5 PEFC sertificētas valsts meža saimniecības, kuru platība ir 120,9 tūkstoši hektāru. Šie uzņēmumi atrodas Ukrainas rietumu daļā un tos nav skārusi karadarbība. Ņemot vērā to attālo atrašanās vietu no karadarbības zonas, šie uzņēmumi saglabāja PEFC sertificēto uzņēmumu statusu. Pašlaik tajos jau tiek veiktas lauka vai attālinātās revīzijas kā valsts uzņēmuma “Ukrainas meži” filiālēs.Turklāt 2022. gada 24. februārī vienpadsmit uzņēmējdarbības vienībām bija PEFC piegādes ķēdes sertifikāti. Viens no tiem no šiem uzņēmumiem atteicās turpināt PEFC sertifikāciju ekonomisko problēmu dēļ, savukārt pārējie uzņēmumi izturēja auditus un apstiprināja savu PEFC sertificēto statusu.

Viena no būtiskākajām PEFC sertifikācijas problēmām bija tā, ka visus mežsaimniecības uzņēmumus un daļu no piegādes ķēdēm sertificēja Ukrainas sertifikācijas iestāde Legallis LLC, bet ar Krievijas audita uzņēmuma licenci. PEFC nacionālais birojs pielika maksimālas pūles, lai akreditētu un piesaistītu Latvijas uzņēmumu BM Certification Ukrainai. Tādejādi sertifikātu turētāju pārakreditācija notika bez zaudējumiem. PEFC arī aktīvi iesaistās standarta sagatavošanā stādījumiem un mežaudzēm, kas neietilpst meža platībās (lauku aizsargjoslas, enerģētiskās plantācijas, dabiski apmežotas mežaudzes, zaļās zonas pilsētās). Svarīgi ir arī, lai šo mežaudžu īpašnieki saņemtu kompensāciju par sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem, izmantojot sertifikāciju.

Nelikumīga mežizstrāde Ukrainā – problēmas un risinājumi

Saskaņā ar Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras datiem 2022. gadā neokupētajās teritorijās tika reģistrēti 3 406 nelikumīgas mežizstrādes gadījumi 20,6 tūkstošu kubikmetru apjomā. Šis skaits ir par 20% mazāks nekā 2021. gadā reģistrētais kopējais apjoms visā valstī (25,8 tūkstoši kubikmetru). Lielākie nelikumīgas mežizstrādes apjomi tika konstatēti šādos reģionos: Dņipro apgabalā 6 840 kubikmetri (33,2% no kopējā apjoma), Harkivas apgabalā: 3 496 kbm (17% no kopējā apjoma), Aizkarpatu regionā: 2 343 kbm (11,4% no kopējā apjoma); Kijivas apgabalā 2 343 kbm (11,4% no kopējā apjoma). Detalizetakā informācija par nelikumīgu mežizstrādi deokupētajās teritorijās būs pieejama tikai pēc to atmīnēšanas.

Deokupētajās teritorijās, kas kļuva pieejamas vietējām kopienām, tika ziņots par palielinātu nelikumīgu mežizstrādes gadījumu skaitu malkas izmantošanai. Meža darbinieki to apstiprināja pēc atļaujas saņemšanas piekļuvei bīstamākajām teritorijām.

Atbrīvotajās teritorijās, kas ir mīnētas, nav pilnība precīzu datu par Krievijas karaspēka veikto nelikumīgo mežizstrādi. Vienīgie pieejamie dati liecina par 1,95 tūkstošiem kbm nelikumīgi izcirstas koksnes Kijevas reģionā. Ziņojumi par nelikumīgu mežizstrādi un kokmateriālu eksportu, ko veic Krievija tiek apkopoti.

Nav detalizētas informācijas par situāciju uz laiku okupētajās teritorijās Zaporižjā, Luhanskas, Nikolajevas, Doņeckas un Hersonas apgabalos un Krimā. Šajās teritorijās ir notikuši daudzi meža tiesību aktu pārkāpumi, tostarp nelikumīga mežizstrāde.

Potenciāla problēma pēc kara varētu būt regulējuma/likuma trūkums attiecībā uz mežizstrādi, ko bruņotie spēki veic tieši dislokācijas vietās, piemēram, lai ierīkotu nocietinājumus vai kurināmā ieguvei. Attiecīgs valdības rīkojums (projekta versija) Ukrainā, kas reglamentē šo koksnes izstrādi, tika izstrādāts, bet netika pieņemts. Iespējams, ka šādi mežizstrādes veidi tiek uzskatīti/klasificēti kā nelikumīgi, jo valstī nav šajā jomā reglamentējošu pasākumu.

Nodarītais kaitējums meža monitoringam

Meža monitoringa darbs 2016. gadā tika pārtraukts finansējuma nepietiekamības dēļ. Pašlaik nevienu no saistītajiem monitoringa procesiem nevar veikt ne okupētajās, ne atbrīvotajās teritorijās vai nu finansējuma trūkuma un/vai mežu piesārņojuma dēļ (neeksplodējusī munīcija, mīnētās teritorijas utt.). Šis ierobežojums rada tālupejošas problēmas ar mežiem saistītajā starptautiskās ziņošanas sistēmā par Ukrainu, jo trūkst ticami un kontrolējami dati (piemēram, FOREST EUROPE/FAO/UNECE novērtēšanas cikls vai FRA).

Meža ekonomika

Neraugoties uz karu un tā sekām, meža nozare Ukrainā turpina pildīt savus pienākumus valsts ekonomikas un sabiedrības labā. Jāuzsver, ka 2023. gadā 20 valsts meža uzņēmumi bija pilnībā vai daļēji okupēti un apturējuši savu darbību.

Ir svarīgi uzsvērt, ka 20% Ukrainas mežos nav iespējams veikt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu militāro darbību un neeksplodējušās munīcijas piesārņojuma dēļ. Ukrainas Valsts meža resursu aģentūra ziņoja par šādiem sasniegumiem un problēmām:

Sasniegumi:

- 2022. gadā tika iestādīti aptuveni 200 miljoni koku, taču kopš kara sākuma informācija par stādīšanas vietām vairs nav publiski pieejama.

- Neraugoties uz karu, tiek turpināta konteineru stādu audzēšanas iekārtu izveide. Trīs no tām 2022.gadā tika izveidotas Žitomirā, Ivano-Frankivskā un Kirovohradas apgabalā.

2022. gadā tika izdots administratīvs lēmums par 1800 ha dabiski apmežotu lauksaimniecības lauku nodošanu valsts meža uzņēmumiem. Tika izstrādāti 193 zemes apsaimniekošanas un/vai tehniskās dokumentācijas projekti, kas attiecas uz kopējo platību 3136,07 ha. Atsevišķi zemes kadastra numuri tika piešķirti 3122,27 ha platībā.

- Visi kokmateriāli vietējā tirgū joprojām tiek pārdoti elektroniskajās izsolēs, tostarp valsts meža uzņēmumu kokmateriāli.

- Digitalizācijas jomā analītiskās sistēmas “EkoSystema” ietvaros tika iekļauts pilotprojekts, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta mežizstrādes atļauju saņemšanai un izsniegšanai nepieciešamo dokumentu elektroniskai iesniegšanai. Turklāt informācija par sanitāro mežizstrādi pašlaik ir publiski pieejama iedzīvotājiem. Kopš 2022. gada janvāra visi sanitāro cirsmu pavaddokumenti tiek apkopoti Valsts meža resursu aģentūras oficiālajā tīmekļa vietnē.

Problēmas:

- Laika posmā kopš kara sākuma Ukrainas eksportētāji saskārās ar ievērojamām problēmām. Melnās jūras ostu blokādes dēļ Ukrainas eksportētājiem tika slēgti Āzijas tirgi. Loģistika, nosūtot kokmateriālus uz Āziju pa citiem piegādes ceļiem, izrādījās ārkārtīgi nerentabla. Papildus problēmas radīja apaļkoksnes eksporta aizliegums (Ukrainā joprojām ir spēkā kopš 2015. gada) un loģistikas problēmas, eksportējot kokmateriālus un citus koksnes izstrādājumus. Tas viss ir izraisījis neapstrādātas koksnes cenu samazināšanos (piemēram, 2022. gada otrajā pusē priedes koksnes cena samazinājās par 20-30%). Tomēr 2023. gadā situācija ar cenām lēnām sāka uzlaboties gan malkai, gan dažiem apaļkoksnes sortimentiem.

2023.gadā izstrādātās koksnes apjoms bija par 10% mazāks nekā 2021. gadā. 2022. gadā – 15,9 milj. kbm salīdzinājumā ar 17,6 milj. m³. Turpretī iegūtās malkas apjoms palielinājās par 15% (no 4 miljoniem kbm 2021. gadā līdz 4,6 miljoniem kbm 2022. gadā). Atbrīvotajās teritorijās kopējais izstrādatās koksnes apjoma samazinājums ir vēl lielāks. Harkivas apgabalā koksnes ieguve samazinājās par 48%, Čerņihivas apgabalā – par 30% un Kijivas apgabalā – par 33%.

- Kopumā 2022. gadā kopējais kokmateriālu pārdošanas apjoms samazinājās par 1,813 miljoniem m³ , kā rezultātā Ukrainas valsts meža uzņēmumu ieņēmumi samazinājās par 80 miljoniem eiro.

Pārdotās koksnes cenu samazinājuma rezultātā kopējais neiegūto ieņēmumu apjoms no koksnes pārdošanas sasniedza 142 miljonus euro. Tā rezultātā mežsaimniecības nozare zaudēja 57,5 miljonus euro nodokļos.

- Saskaņā ar pagājušā gada rezultātiem, kā liecina Ukrainas Kokapstrādes uzņēmumu asociācijas dati, koksnes pārstrādes kritums bija no 35 līdz 55% atkarībā no koksnes veida. Aptuveni 40-50% Ukrainas pārstrādātāju ir pārtraukuši ražošanu. Negatīvajiem faktoriem jāpieskaita biežie elektroenerģijas padeves pārtraukumi, kas destabilizē pārstrādes uzņēmumu darbu un palielina ražošanas izmaksas, mobilizācija un kara izraisītais kokmateriālu pieprasījuma kritums iekšējā tirgū.

- 2022/2023/2024. gada medību sezonās Ukrainā medības nenotiek, jo pastāv reģionālo administrāciju noteiktie ierobežojumi kara laika apstākļiem. Tā rezultātā medību platību īpašnieki zaudē ienākumus.

Malka apkurei

Malkas ieguvei 2022. un 2023.gadā bija izšķiroša nozīme kā galvenajam enerģijas avotam enerģētikas krīzes dēļ. Ukrainas Valsts meža resursu aģentūra ir izstrādājusi īpašu tiešsaistes rīku “Malka ir”, kura mērķis ir vienkāršot sabiedrības piekļuvi malkai. “Malka ir” galvenais mērķis bija noteikt kvotu pirkumam vienam cilvēkam līdz 15 m³ malkas katrā apkures sezonā. Tiešsaistes rīkā ir obligāti jāizmanto bankas lietotāju autorizācijas sistēma – tā ir trīs līmeņu administrēšanas sistēma, lai garantētu augstu kontroles līmeni. Sākot ar 2022. gada decembri, mobilā lietotne “Malka ir” ir daļa no vienotas valsts mēroga ekoloģiskās automatizētās informācijas un analīzes sistēmas. 2023. gadā kā lietotāji bija reģistrēti vairāk nekā 58 tūkstoši cilvēku.

2022. gadā Ukrainas valdība ir piešķīra vairāk nekā pusmiljardu grivnu (13,5 miljonus eiro) 8 valsts reģioniem, lai iegādātos malku, ko bez maksas izdalīt iedzīvotājiem piefrontes teritorijās, piemēram, atbrīvotajos Doņeckas, Dņipro, Čerņihivas, Harkivas, Sumu, Hersonas, Mikolajevas un Zaporižjas apgabalos.

Iedzīvotājiem 2022.-2023. gada sezonā tika piegadāti 2,75 miljoni kubikmetri malkas, savukārt, sociālajām vajadzībām (skolas, aprūpes nami utt.) – 533 tūkstoši kubikmetri malkas.

Saskaņā ar Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras datiem valsts meža uzņēmumi kopš kara sākuma armijai ir piegādājuši malku apkurei – 62 tūkstoši kubikmetru, apaļkoksni nocietinājumu būvniecībai – 142 tūkstoši kubikmetru un apstrādātus kokmateriālus – 27,8 tūkstoši kubikmetru apjomā.

Pārvaldības jautājumi

Valdības lēmumi un plāni valsts atjaunošanas procesā

Pirmo valsts atveseļošanas plānu Ukrainas valdība prezentēja jau 2022. gada 4. un 5. jūlijā Lugāno notikušajā konferencē. Šajā detalizētajā dokumentā atspoguļoti galvenie valsts ekonomikas pēckara atveseļošanas virzieni, kā arī ietvertas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas.

Plāns aptver desmit gadu laika posmu un iekļauj 15 jomas. Plāna īstenošanai kopumā būs nepieciešami vairāk nekā 750 miljardi dolāru, – aptuveni 250-300 miljardus USD paredzēts iegūt no partnerības dotācijām, 200-300 miljardus USD – no aizdevumiem vai pašu kapitāla, bet 250 miljardus USD – no privātām investīcijām.

Ar mežiem saistītās prioritātes ir iekļautas Ukrainas atveseļošanas plāna nodaļā par ekoloģisko drošību. Ar mežiem saistīto prioritāšu īstenošanas termiņš pirmajā valsts atveseļošanas plānā ir noteikts laika periodam līdz 2032. gadam. Saskaņā ar valdības aplēsēm tā īstenošanai būs nepieciešami 427,19 miljoni euro. Starp citām ar mežu saistītām prioritātēm ir paredzēti šādi pasākumi:

- Meža stādaudzētavām nodarīto postījumu un zaudējumu, kā arī bioresursiem nodarītā kaitējuma metodikas izstrāde un novērtēšana.

- Valsts meža stratēģijas īstenošanas pasākumu plāna izstrāde un meža atjaunošanas projektu īstenošana Krievijas militārās agresijas rezultātā cietušajā teritorijā.

- Ekoloģiskā tūrisma attīstība un mežu izmantošana rekreācijai.

- Meža apsaimniekošanas plānošanas institūta darba atjaunošana un mežu apsaimniekošanas plānu grozīšana skartajās teritorijās.

- Esošās mežu aizsardzības sistēmas uzlabošana pret ugunsgrēkiem.

- Meža infrastruktūras uzlabošana.

- Pāreja uz mehanizētu kokmateriālu ieguves sistēmu.

- Ar mežu saistīto mežu atjaunošana un kara skarto aizsargājamo teritoriju atjaunošana.

- Projektu īstenošana, kuru mērķis ir mežu pielāgošana klimata pārmaiņām un pāreja uz dabai tuvu mežsaimniecību, veidojot dabiska sastāva un struktūras mežus.

 Meža stratēģijas īstenošana

Pēc “Valsts meža apsaimniekošanas stratēģijas Ukrainā līdz 2035. gadam” pieņemšanas jau 2021. gada decembrī tika izstrādāts rīcības plāns, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tās īstenošanai, taču notiekošā kara dēļ darbs tika atlikts. Šobrīd Vides aizsardzības un dabas resursu ministrija gatavo grozījumus iepriekš minētajā stratēģijā.

Vienlaikus tika apsvērti atbilstoši veidi, kā efektīvi reformēt institucionālo struktūru mežsaimniecības jomā, pamatojoties uz valsts stratēģijas prasībām. Pēc ilgām debatēm Ukrainas valdība 2022. gada 7. septembrī pieņēma dekrētu Nr.100376.

Saskaņā ar šo dekrētu tika slēgtas Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras reģionālās nodaļas un izveidotas starpreģionālās nodaļas, kas ir jauns formāts. Kopumā departamentu ar politikas īstenošanas funkcijām skaits ir samazināts no 24 līdz 9. No 2023. gada februāra visas starpreģionālās nodaļas jau darbojas jaunajā formātā. Jāatzīmē, ka meža rezervātu, nacionālo parku un citu meža aizsardzības pasākumu reorganizācija ir faktiski pabeigta. Šis sektors, kas līdz reformai bija reģionālo departamentu pārziņā, ir nodots tiešā Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras pārziņā.

Īstenojot iepriekš minēto dekrētu, Ukrainas Valsts meža resursu aģentūras pārziņā ir izveidots jauns specializēts valsts meža uzņēmums “Ukrainas meži”. Šobrīd tajā ietilpst 9 starpreģionālie biroji, kas koordinē 145 meža biroju (bijušo valsts meža uzņēmumu) praktisko darbību. Paredzams, ka kopumā darbosies 164 meža biroji. Šis darbs joprojām nav pabeigts, jo daļa Ukrainas teritorijas ir okupēta. Jaunizveidotie uzņēmumi (meža biroji) veic visus ar meža apsaimniekošanu saistītos uzdevumus, piemēram, meža stādīšanu, kopšanu, izstrādi un kokmateriālu realizāciju.

Dekrēts paredz, ka “Ukrainas meži” (kā jaunizveidotais valsts specializētais meža uzņēmums) tiks pārveidots par akciju sabiedrību, kurā 100% akciju pieder valstij. Attiecīgais likumprojekts jau ir izstrādāts.

Normatīvās un juridiskās izmaiņas

Turpmāk uzskaitīti citi lēmumi, kas pieņemti kopš kara sākuma:

- 2022. gada 20. jūnija likums N2321-IX paredz grozījumus vairākos jau spēkā esošajos likumos un to mērķis ir aizsargāt dabiski apmežojušās zemes (kas iepriekš bija neizmantotas lauksaimniecības zemes). Ukrainā saskaņā ar ekspertu aplēsēm, ir aptuveni 500 000 hektāru mežu, kas oficiāli par tādiem netiek uzskatīti. Pašlaik tiek veikti sekojoši pasākumi: šādu platību apzināšana un saziņa ar vietējām iestādēm, lai atbalstītu zemes izmantošanas mērķa maiņu no lauksaimniecības uz meža zemi un turpmāko apsaimniekošanas pasākumu noteikšana.

- Prezidenta rīkojums Nr. 675/2022 saskaņā ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes 2022. gada 29. septembra lēmumu par Ukrainas mežu aizsardzību, izmantošanu un atjaunošanu noteiktā laika posmā. Konkrētas izmaiņas tiesību aktos ir gaidāmas laikā pēc to pieņemšanas, to mērķis būs uzlabot mežu ekoloģisko stabilitāti valstī un veicināt mežsaimniecības uzņēmumu finansiālo stabilitāti.

- Ar 2022. gada 15. marta likumu N2132-IX no 2022. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam tika apturēts “mežistrādes klusuma” periods.

- Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijas 05.10.2022. rīkojums N 414 par Krievijas Federācijas bruņotās agresijas dēļ mežam nodarīto zaudējumu un bojājumu noteikšanas metodikas apstiprināšanu. Eksperti novērtēs meža zemes nogabaliem, mežaudzēm, aizsargājamām mežaudzēm, meža kokaudzētavām un medību platībām nodarītos postījumus. Tiks ņemti vērā arī zaudējumi, kas radušies meža produkcijas bojājumu un iznīcināšanas dēļ un tiks aprēķināti neiegūtie ienākumi. Aprēķinās meža lietotāju neiegūtos ienākumus, medību platību zaudējumus, biotehnisko iekārtu iznīcināšanu vai bojāšanu, medījamo dzīvnieku, ligzdu, nārstu vietu un dzīvnieku dzīvotņu iznīcināšanu vai bojāšanu.

- Valdības 20.12.2022. rīkojums N141084 par grozījumiem meža atjaunošanas noteikumos. Šis rīkojums cita starpā nosaka a) aizliegumu atjaunot mežu, izmantojot invazīvas koku sugas; b) vienotas prasības meža atjaunošanas ciklam; c) paplašināts meža atjaunošanai izmantojamā stādāmā materiāla saraksts, kas paredz iespēju izmantot konteinerveida stādāmo materiālu.

- Valdības 25.11.2022. rīkojums N133985 aizliedza kurināmās koksnes eksportu apaļkoku, cirsmu, zaru, šķeldas vai skaidu veidā. Rīkojuma mērķis bija veicināt koksnes apjomu palielināšanos Ukrainā.

- Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijas 21.11.2022. rīkojums N499 par Mednieku licenču un ikgadējo kontroles karšu izsniegšanas kārtības apstiprināšanu, lai reģistrētu nomedītos medījamos dzīvniekus un medību noteikumu pārkāpumus. Tajā cita starpā ir paredzēts, ka Ukrainas pilsoņi varēs saņemt administratīvos pakalpojumus medību jomā neatkarīgi no to reģistrētās dzīvesvietas.

- Valdības 04.02.2023. rīkojumā N10586 noteikta kārtība, kādā veicama mežizstrāde, kā arī kā tiek izmantoti kokmateriāli, kas iegūti gadījumos, kuri saistīti ar zemes izmantošanas maiņu.

- Valdības 06.02.2023. rīkojums N11287 par meža apsaimniekošanas plānošanas noteikumu apstiprināšanu. Tajā plānots ieviest jaunu noteikumu par elektroniskas datubāzes izveidi, lai meža apsaimniekošanas plānu sagatavošanā iesaistītu sabiedrību, ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējumu.

- 2023. gada 24. februāra Likums Nr. 2952 IX par grozījumiem dažos Ukrainas tiesību aktos attiecībā uz meža aizsardzību pie valsts robežām. Saskaņā ar šo likumu noteikta mežu daļa gar valsts robežām netiks uzskatīta par meža ekosistēmām (platības 30-50 m attālumā no robežas). Pie Krievijas un Baltkrievijas robežām 2 km josla tiks nodotas aizsardzības mērķiem nevis mežsaimniecībai. Šā likuma īstenošanas rezultātā mežu platības samazināsies.

- gada 2023. gada 20. marta Likums Nr. 2973-IX par grozījumiem dažos Ukrainas tiesību aktos attiecībā uz valsts vides monitoringa sistēmu, informāciju par vides stāvokli (vides informāciju) un vides pārvaldības informācijas atbalstu. Likums paredz vienotas prasības dažādiem vides monitoringa veidiem. Likums stāsies spēkā 6 mēnešus pēc kara beigām.

- Valdības 25.04.2023. rīkojums N38889, kurā galvenā uzmanība pievērsta izmaiņām valsts meža inventarizācijas veikšanas kārtībā kara laikā (piemēram, satelītattēlu labākai izmantošanai).

- Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijas 05.05.2023. rīkojums N 695/39751 kurā noteiktas 13 invazīvās sugas, kuras nav atļauts izmantot meža atjaunošanai.

- Valdības 12.05.2023. rīkojums N49991 par kārtību, kādā izveido aizsargjoslas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos, un par kārtību, kādā izveido aizsargjoslas Ukrainas Sarkanās grāmatas objektu saglabāšanai.

- Valdības 12.05.2023. rīkojums N48392 par eksperimentālā projekta īstenošanu attiecībā uz ciršanas atļaujas (ciršanas biļetes) un kokmateriālu izcelsmes sertifikāta izsniegšanu elektroniskā formā.

Meža pētniecība un izglītība

Meža izglītību un pētniecību ir būtiski ietekmējis karš. Lielākā daļa pētnieku no zinātniski pētnieciskās iestādes URIF&FM, kas atrodas Harkivā, bija spiesti pārcelties uz valsts rietumu daļu vai uz ārzemēm. Mīnēto teritoriju dēļ nav iespējams veikt lauka darbus parauglaukumos, kurus URIF&FM bija izraudzījies pētījumiem (piemēram, Kijivas, Sumu, Čerņihivas, Harkivas apgabalos un citos reģionos). Pārvietošanas un kara radīto apstākļu dēļ ir ierobežota arī piekļuve nepieciešamajam zinātniskajam aprīkojumam un datu bāzēm.

Meža zinātniskā stacija, Sumu apgabals

URIF&FM (atrodas Ukrainas austrumu daļā) ir trīs struktūrvienības. Viena no tām atrodas Sumu reģionā, kas tika iznīcināta kopā ar laboratorijām – Krasnotrostyanetz meža zinātniskā stacija. Tika iznīcināta unikāla zinātniskā bibliotēka un vērtīgi arhīva materiāli, kas saistīti ar zinātnisko pētījumu rezultātiem gandrīz 90 gadu garumā. Pārējās divas struktūrvienības Kijevas un Harkovas apgabalos tika bojātas, kā arī tika iznīcināts ar mežu saistīts aprīkojums (pamatojoties uz URIF&FM 2023. gada 2. februāra datiem). Šo vienību zinātniskā darbība ir ierobežota sakarā ar notiekošo atmīnēšanas procesu.

Trīs URIF&FM filiāles joprojām atrodas okupētajā teritorijā un ir apturējušas savu darbību, kā arī viena filiāle Krimā.

UMFRI, kas atrodas Ukrainas rietumu daļā, nav bijusi līdz šim būtiska ietekme uz tās iekārtām vai pētniecības darbu, izņemot valdības noteiktos budžeta ierobežojumus pētniecības veikšanai.

Kopš kara sākuma visi izglītības kursi 2022. akadēmiskajā gadā tika pārcelti uz tiešsaistes formātu. Lielākā daļa izglītības iestāžu 2022. un 2023. gadā bija spiestas pārtraukt mācības, izņemot universitātes rietumu reģionos.