Autors: Zemeunvalsts.lv

Glābiet mūsu privāto zemi: aizvien striktāks tiesiskais regulējums ierobežo zemes lietošanas attīstību

Kanādas žurnāliste, publiciste un grāmatu autore Elizabete Niksone norāda uz situāciju kāda izveidojusies (apzināti tika veidota) Ontario provincē, Kanādā. Problēmas, ko viņa norāda savā raksta, ir pazīstamas. Arī Latvijā, šķiet, tiek darīts viss, lai it kā "cēlu" un "sabiedrībai vajadzīgu" mērķu labā faktiski iznīcinātu darba un dzīves vidi Latvijas laukos. "Dabas skaitīšana", "sugu aizsardzības plāni", "putnu filmas" un citas uz zaļo biznesu orientētas aktivitātes nenoliedzami ietekmē un ietekmēs zemes izmantošanu laukos, traucēs vietējo iedzīvotāju ierastajam dzīvesveidam un "mistiski" ekotūristi vai pasakas par "melleņu eksportu uz Ķīnu" (citāts no vadoša ierēdņa runas vienā no daudzo konsultatīvo padomju sēdēm) neaizvietos Latvijas laukus ar savu sadzīvi, tradīcijām un cilvēku dzīvesvidi. Līdzīgi tas notiek Ontario provincē, Kanādā. "Zaļā" globalizācija uzņem apgriezienus...

Glābiet mūsu privāto zemi: aizvien striktāks tiesiskais regulējums ierobežo zemes lietošanas attīstību. Šo komentāru sākotnēji publicējis "Financial Post" 2015. gada 4. maijā: http://business.financialpost.com/fp-comment/save-our-private-land-increasingly-strict-regulations-limits-land-development

Elizabetes Niksonas (Elizabeth Nickson) komentārs.
Kopš tika uzsākta vides plānošana, 50 000 pamatdarba vietu laukos ir zudušas. Desmit tūkstoši amatu civilās institūcijās un ārpus tām veltīti zemes uzturēšanai un saglabāšanai, tiek dibināti fondi, izstrādātas un ieviestas organizatoriskas struktūras. Universitāšu fakultātes un ilgtspējības ideju domātāji prezentē iespaidīgus pētījumus, atspoguļojot ārkārtēju, pat izmisīgu vajadzību “glābt zemi”… Rezultāts? Mazāk nekā 15% Ontario zemju ir privātīpašumā, atlikusī daļa ir atstātā “kroņa” zeme vai publiski pieejamās zemes, pēdējās katru gadu tiek ierobežotas arvien stingrāk. Šie 15%, kas pieejami privātpersonām, pakļauti aizvien stingrākam regulējumam, kam jāatbilst 70 vides likumiem, plāniem un līgumiem un ar tiem saistītajiem noteikumiem un likumiem, kas pieņemti, sākot ar 1972. gadu. Turklāt 36 aizsardzības iestāžu darbinieki (pa vienam katrā reģionā) nepārtraukti lobē likumprojektu izveidi un sekvestrāciju. Daudzas no šīm 36 iestādēm izveidojušas atsevišķu zemes fondu, kas vāc naudas līdzekļus zemes iegūšanai. 38 citas Ontārio bāzētas aizsardzības organizācijas arī nepārtraukti lobē pieaugošo vides pārraudzību un vāc naudas līdzekļus zemes iegūšanai. Visbeidzot, Ontario ir 132 aktīvas gan vietējas nozīmes, gan starptautiskas dabas aizsardzības organizācijas, kas darbojas ar mērķi iegūt zemi un pastiprināt privātās zemes izmantošanas regulējumu. Oak Ridges morēnā Toronto ziemeļos, ko pazīst kā kotedžu apgabalu, papildus iepriekšminētajām, jauna aizsardzības forma, saukta par Zemes formas aizsardzību, pieprasa, ka jebkādu jaunu projektu attīstīšanai, tai skaitā, atsevišķos gadījumos, viesu namiņa vai garāžas būvniecībai nepieciešami 17 atsevišķi aizsardzības plāni pirms var sākt idejas attīstīšanu. Ievērojamas izmaksas ir katra plāna neatņemama sastāvdaļa. Šāda shēma efektīvi izslēdz vidējo un strādājošo iedzīvotāju daļu no īpašuma iegādes. Lielo ezeru aizsardzības likuma 66. likumprojekts (Bill 66, the Great Lakes Protection Act), kas šobrīd ir izskatīšanā, plašos un bagātos Ontario ziemeļus sasaistīs neizprotamos likuma regulējuma tīklos. Kā tas jau kļuvis ierasts zemes ilgtspējīgas izmantošanas plānošanā, šo zemju pārvaldība tiks atņemta vietējām pašvaldībām un pilsoņiem un nodota birokrātijas ieceltām personām. Šādas lēmējinstitūcijas dažkārt dēvē par aizsardzības padomēm, norāde, vai “orvelisma” atsauce ir ironiska, gan netiek sniegta. Aizsardzības organizācijas labprāt rīkojas federatīvā līmenī, ar tik maz vēlētiem ierēdņiem valdē, cik iespējams, ar iespēju pārvirzīt nodokļu naudu no bagātām pašvaldībām uz tām pilsētām un reģioniem, kuru iespējas cīnīties pret savas zemes sekvestrāciju ir vājākas. No īpašumu nodokļa par privātu zemi parasti finansē vairumu pašvaldības sniegto pakalpojumu, piemēram, ceļu un tiltu, skolu un slimnīcu, kanalizācijas un ūdens apgādes sistēmu remontdarbus. Ontārio strukturālais pašvaldības parāds īres un OMERS maksājumos ir 60 miljardi ASV dolāru, pensiju fonds pašvaldības darbiniekiem ir finansēts daļēji. Milzīgais slogs pašvaldības algu, pabalstu un labumu sarakstā saistīts ar pieaugošo birokrātu skaitu, kas nepieciešams plašā Ontārio vides regulējuma sloga pārvaldībai. Pašlaik ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa par privātajām zemēm samazinās, lai izstrādātu provinces mēroga “ūdensšķirtņu plānošanu”. Mazās kopienas, kurās ietilpst mazāk par 500 cilvēku, tagad saskaras ar likumprojektu par summu 500 000 ASV dolāru apmērā, lai izveidotu ūdensšķirtņu plānus, kas tikai ierobežos to turpmāku izmantošanu. Tas, protams, apzināti, ka laukiem jābūt "mūsu lauku gaisa kondicionētājam", kas ir bargs risinājums klimata pārmaiņām. Kas darbojas. Pēdējo 20 gadu laikā, kad Ontārio pilsētas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 60%, iedzīvotāju skaits lauku teritorijās samazinājies gandrīz par 10%. 2012. gada martā, Ontārio provinces valdība paziņoja, ka plāno likvidēt Ontārio Ziemeļu transporta komisiju, atsavināt un likvidēt tās aktīvus, kas bija liels trieciens ziemeļu reģiona uzņēmumiem. 2014. gada martā, Guelpas universitāte paziņoja, ka slēgs savas divas lauku filiāles Kemptvilā un Alfredā. Ontārio provinces valdība tagad piedāvā grozījumus Ontārio provinces policijas atalgojuma modelī, kas ievērojami palielinās izmaksas mazās lauku pašvaldībās, un province apsver samazināt veselības pakalpojumu nodrošināšanu lauku reģiona senioriem. Valstī strādājošo cilvēku dzīve ir kļuvusi sliktāka, nežēlīgāka un īsāka. Uzņēmuma vadīšana laukos ir izturības pārbaudījums. Daudzi piedzīvo priekšlaicīgu infarktu, un pašnāvības diemžēl ir ierastas. Gudri nosaukti valdības sponsorētu lēmējinstitūciju pārstāvji ierodas pilsētās, lai parādītu iedzīvotājiem, ka viņi dzīvo “īpašās vietās” un nav nepieciešama piesārņojoša ražošana un darbavietu esamība. Padomes tiek iedrošinātas naudu tērēt bruģakmeņos un vecās ielu zīmēs. Tiek teikts, ka ieradīsies ekotūristi, bet viņi tā arī neierodas. Pasaulē nav pietiekami daudz tūristu, lai aizstātu 50 000 pamata darbavietu zudumu laukos kopš vides plānošanas sākuma. Pamata darbavietām laukos ir spēcīgi vertikālie un horizontālie izplatītāji, kas nav pilnībā saprotami. Ontārio lauku ekonomika nodrošinājusi Kanādu 150 gadus. Tās iznīcināšana ir netīrs un dārgs bizness…

30.09.2018
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru