Klimata pārmaiņu ietekme Eiropā kļūst arvien jūtamāka, arī Poliju arvien biežāk un izteiktāk skar karstuma viļņi, sausums un plūdi. Valstī pielāgošanās plāni ir izstrādāti jau pirms desmit gadiem, to efektīvāku īstenošanu kavē koordinācijas un uzraudzības trūkums. Neskatoties uz to, gan iedzīvotāji, gan politikas veidotāji arvien vairāk apzinās, ka Polijai ir jāpastiprina centieni, lai cīnītos ar temperatūras paaugstināšanās sekām. Mēs, Latvijā klimata pārmaiņu radītās problēmas vēl nejūtam tik izteikti, taču koordinācijas un sadarbības trūkums ir redzams arī pie mums. Tāpēc ir vērts apskatīt situāciju kaimiņos un risinājumu variantus.

Desmit gadu laikā karstuma viļņu skaits dubultosies

Polija, tāpat kā citas Eiropas valstis, jau tagad saskaras ar biežākiem un smagākiem plūdiem un sausumu, kā arī karstuma un sala viļņiem. No 2010. līdz 2019. gadam sausums novērots divreiz biežāk nekā iepriekšējās desmitgadēs, visvairāk tas skāris lauksaimniecības nozari. Turpmākajos gados Polijai būs jārisina arī ūdens resursu samazināšanās problēma, pastiprināsies piekrastes erozija un paredzamas arī citas ar klimatu saistītas risināmas problēmas, liecina Klimata un vides ministrijas pārraudzībā esošās valdības iestādes – Vides aizsardzības institūta – pētījumi.

Polija ekstrēmu laikapstākļu dēļ jau tagad zaudē vidēji 6 miljardus zlotu (1,3 miljardus eiro) gadā, institūts norādīja savā pētījumā “Ekstremālo parādību ietekmes atlants Polijā” pagājušā gada nogalē. Saskaņā ar aprēķiniem mazāk nekā divās desmitgadēs tiešie zaudējumi sasniedza aptuveni PLN 115 miljardus (24 miljardus eiro).

Pielāgošanās stratēģija tika izstrādāta jau 2013. gadā

Pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām Polijā galvenokārt īsteno Klimata un vides ministrija (MKiS), kas 2013. gadā pieņēma “stratēģisko pielāgošanās plānu nozarēm un jomām, kas jutīgas pret klimata pārmaiņām, līdz 2020. gadam ar perspektīvu līdz 2030. gadam”. Dokumentā ir noteikts, kādus pielāgošanās pasākumus var veikt dažādās jomās – ūdenssaimniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un bioloģiskajā daudzveidībā, kā arī urbanizētās teritorijās u. c. Tiek izstrādāta pielāgošanās stratēģija turpmākajiem gadiem.

2019. gadā ministrija publicēja vides stratēģiju, kur galvenā uzmanība pievērsta ekosistēmu attīstībai un ūdens resursu apsaimniekošanai. Valdība ir sagatavojusi arī tiesību akta projektu, lai stiprinātu pilsētu politikas klimata dimensiju. Šie dokumenti palīdzēja apzināt galvenos klimata pārmaiņu riskus Polijā, nodrošināt pilsētām pieejamu atbalstu un izveidot tīklu, lai veicinātu labāku sadarbību starp dažādu nozaru organizācijām. Polijas pielāgošanās pasākumus finansē gan valdība, gan dažādas ES programmas, piemēram, vides un klimata pasākumu instruments LIFE un pētniecības un inovāciju programma “Apvārsnis”. Līdzekļi ar Vides aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas valsts fonda, kas ir valdības aģentūra Klimata un vides ministrijas pakļautībā, un citu mehānismu starpniecību, tiek novirzīti visos līmeņos (valsts, reģionālajā un vietējā). 

Koordinācijas un sadarbības trūkums

Lielākais šķērslis, lai efektīvāk pielāgotos klimata pārmaiņām Polijā, ir koordinācijas un sadarbības trūkums valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī iestādes, kas būtu atbildīga par pasākumu uzraudzību valsts līmenī, trūkums, norāda Klimata un vides ministrija. Eksperti apgalvo, ka 2013. gada valsts pielāgošanās stratēģijas atjaunināšana varētu palīdzēt šīs problēmas pārvarēt.

Polijas Vides aizsardzības institūta Vides novērtēšanas, dabas aizsardzības un ainavu aizsardzības departaments norāda, ka administratīvā struktūra un kompetenču sadalījums apgrūtina integrētas pielāgošanās politikas izveidi un īstenošanu, kas pārsniedz administratīvās robežas, tā apgrūtinot reaģēšanu uz riskiem. Šīs struktūras neelastība nozīmē nepietiekamu noturību pret klimata pārmaiņām. Bez efektīvas telpiskās plānošanas sistēmas Polijā ne tikai trūkst iespējas pielāgoties klimata pārmaiņām, bet arī palielinās riski, kas saistīti ar apdraudējumiem – sausumu, plūdiem vai situāciju Baltijas jūras piekrastes zonā.

Polijas iedzīvotāji, amatpersonas un pilsētvides investīcijās iesaistītie uzņēmēji nepietiekami apzinās nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām, piemēram, izmantojot tā saukto “zilo un zaļo infrastruktūru”, kas ietver dabas risinājumus. Ministrija plāno risināt šo problēmu, rīkojot specializētas mācības pilsētu pašvaldību darbiniekiem, kurās tiks aplūkota arī dabas resursu inventarizācija, zaļās attīstības potenciāls un “zilā un zaļā” infrastruktūra Polijas pilsētās.

Informētības līmenis pamazām, bet pieaug, jo valdība ir sākusi pievērst uzmanību tam, kā klimata pārmaiņas ietekmēs, piemēram, veselību. Augsta temperatūra (īpaši pilsētās) veicina nāves gadījumu skaitu no sirds un asinsvadu un elpošanas ceļu slimībām, kā arī palielina, piemēram, ziedputekšņu un alergēnu daudzumu vidē.

“Greenwashing” elementi

Lodzas Universitātes pētnieki norāda, ka, neraugoties uz nesen panākto progresu, pielāgošanās klimata pārmaiņām nav pietiekami iesakņojusies ne lēmumu pieņēmēju apziņā ne vietējā, ne valdības līmenī, ne arī plašākā sabiedrībā.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām lielākoties attiecas uz lielajām pilsētām. Palielinās interese par mazpilsētām. Dažkārt pilsētu plānos ir sastopami t.s. “greenwashing” elementi. Polijas lauku apvidos un lauksaimniecībā paveiktais joprojām ir nepietiekams, lai pielāgošanās ir nepieciešams pasākums pieaugošā sausuma dēļ. Gan lauksaimniecībā, gan dabas teritorijās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas nozīme, kā arī ar to saistītie ieguvumi Polijā joprojām netiek pietiekami novērtēti. Ieguvumiem ir finansiāla, sociāla un ekonomiska dimensija. Tiek norādīts arī uz regulējuma trūkumu, kas kavē plānu īstenošanu.

Pret klimata pārmaiņām noturīgas pilsētas

Pielāgošanās klimata pārmaiņām Polijā bieži aprobežojas ar lietusūdens apsaimniekošanu un zaļo zonu atjaunošanu pilsētās. Tā vietā tai būtu jākļūst par sistēmisku risinājumu, kas ietver visas jomas un nozares, piemēram, rūpniecību, transportu un enerģētiku.

Valstī ir sāktas vairākas svarīgas programmas, kas atbalsta pielāgošanos klimata pārmaiņām vietējā līmenī. Pirmā no tām ir projekts “Plānu izstrāde pielāgošanās klimata pārmaiņām pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000”, kura mērķis ir palielināt 44 valsts lielāko pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām. Katra pilsēta ir saņēmusi analītisku apkopojumu par tās klimata riskiem un nozarēm, kas ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Cita inovatīva programma ir “Mans ūdens”, kuras ietvaros mājsaimniecības var saņemt finansējumu, lai ieguldītu līdzekļus ūdens krātuvēs un mazinātu sausuma sekas.

Projekts “Pilsēta ar klimatu”, kas pirmo reizi tika īstenots 2020. gadā, atbalsta pašvaldības klimata un dabas pārveides jautājumos, tostarp iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Valdība pēdējos gados ir īstenojusi arī dažādas iniciatīvas, piemēram, “Betonam – nē! pilsētu centros”, kuras mērķis ir mazināt pilsētu siltuma salu fenomenu, palielinot ūdens aizturēšanas un apzaļumošanas līmeni.

Vietējās iestādes var izmantot arī “Rokasgrāmatu pilsētām: Dabas un klimata rādītāji ilgtspējīgai pilsētu attīstībai”, kurā sniegts skaidrojošs apraksts, kā aprēķināt indikatoru vērtības zaļajām platībām un pilsētvides saglabāšanai, necaurlaidīgām (betonētām) virsmām, pilsētu siltuma salām un bioloģiskajai daudzveidībai. Daudzas pilsētas, tostarp Gdaņska, Krakova, Poznaņa, Vroclava un Varšava, jau ir sākušas mainīt betonu un asfaltu pret veģetāciju.

Ūdensceļu pielāgošana

Citi jau īstenotie projekti, kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, ietver upju atjaunošanas pasākumus Bebrzas ielejā Polijas ziemeļaustrumos. Šī teritorija saskaras ar aizvien lielākiem sausuma periodiem un ūdens līmeņa pazemināšanos, tā ir iekļauta ES Natura 2000 tīklā, kas ietver reto putnu sugu ligzdošanas un atpūtas vietas. Projekta ietvaros, kas notiek kopš 2011. gada, veikti darbi, lai atjaunotu sākotnējos hidroloģiskos apstākļus Bebrzas ielejas vidējā baseinā. Tika atjaunota un palielināta ūdens plūsma sākotnējā upes gultnē, atjaunota dabiskā ūdens sistēma un apturēta kūdras augsnes un vērtīgās faunas un floras dzīvotņu degradācija. Pašlaik tiek īstenots projekta otrais posms.

Vēl viens projekts ir Lodzas ūdenskrātuves “Arturówek” ekohidroloģiskā sanācija (2011-2015), kas ir paraugpieeja pilsētu ūdenskrātuvju sanācijai Polijā.

Pateicoties lietusūdens biofiltrēšanai, to var izmantot rekreācijas vajadzībām. Pasākumu rezultātā ir uzlabojusies ūdens kvalitāte ūdenskrātuvēs un Bzurā. Pētnieki ieguva Eiropas Komisijas atzinību – balvu “Labākie LIFE projekti”. Līdzīgs projekts tiek īstenots Radomas pilsētā Polijas austrumu centrālajā daļā.