Oglekļa piesaistes apjomi Eiropā samazinās, par ko liecina daudzi pētījumi. Tomēr somu meža apsaimniekošanas speciālists skaidro, ka tas nav pamats mežizstrādes ierobežošanai. Saskaņā ar aprēķiniem meži un koksnes produkti kompensē aptuveni 10% no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā.

“Dabiskie oglekļa piesaistītāji ir kļuvuši “ievainojamāki”; klimata pārmaiņas ietekmē sauszemes un okeānu absorbētājus. Ir radikāli jāsamazina fosilā kurināmā emisijas, nevis jāpaļaujas uz dabiskajiem absorbētājiem vien,” pagājušā gada rudenī ICOS sagatavotā Eiropas siltumnīcefekta gāzu biļetena Fluxes* (European Greenhouse Gas Bulletin) pirmajā numurā rakstīja Filips Kaijs (Philippe Ciais) un Verners L. Kučs (Werner L. Kutsch). Arī Somijā, kas ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā, nesen tapa ziņojums, ka valsts oglekļa piesaiste ir ievērojami samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo līmeni. Tas ir saistīts gan ar lielāku mežizstrādes apjomu, gan mežu augšanas tempu palēnināšanos.

Somijas Meža centra vecākajam meža apsaimniekošanas speciālistam Marku Remesam (Markku Remes) ir daudz risinājumu, kā reaģēt uz Somijas meža nozarei izvirzīto problēmu, kas izriet no Somijas Dabas resursu institūta (Luke) decembrī publicētā ziņojuma.

Marku Remess situācijas mainīšanai iesaka ieguldīt mežu apsaimniekošanā.

“Kvalitatīva meža atjaunošana, savlaicīga jaunaudžu kopšana un augsnes bagātināšana, lai nodrošinātu koku veselību,” nepieciešamos darbus uzskaita Marku Remess. Meža augsnes uzlabošana ir ierosināta jau agrāk. “Lai aizsargātu oglekļa piesaistītājus, ir svarīgi, lai mēslošanai varētu izmantot pelnus, kā arī palielināt mēslošanas apjomus, lai sekmētu meža pieaugumu noteiktās teritorijās,” uzsver M. Remess.

Meži turpina absorbēt lielu daudzumu oglekļa

Saskaņā ar Luke ziņojumu Somijas meži joprojām darbojas kā oglekļa piesaistītāji. Tomēr, ņemot vērā piesaistes apjomu krišanos, meži vairs nekompensē oglekļa emisijas no platībām, kas tiek izmantotas citiem mērķiem. M. Remess vēlas uzsvērt dažas tradicionālākas mežu apsaimniekošanas metodes.

“Labākais veids, kā uzlabot oglekļa piesaisti, ir ņemt vērā katras mežaudzes īpašos (atšķirīgos) apstākļus,” saka Marku Remess. Piemēram, ņemot vērā katras vietas apstākļus, jāizvēlas tai piemērotas koku sugas, lai jaunā mežaudze labi attīstītos. Aptuveni ceturtā daļa Somijas mežu aug kūdrājos. Šīs augsnes ir kļuvušas par diskusiju tematu kopš brīža, kad Luke ziņoja, ka oglekļa dioksīda emisijas no nosusinātiem kūdrājiem palielinās. M. Remess norāda, ka nākotnē kūdrājos vairāk tiks izmantotas dabiskās meža atjaunošanas metodes.

Somijas meži noveco

Svarīgs faktors, kas palēnina mežu augšanu, ir fakts, ka Somijas ziemeļos priežu meži noveco. M. Remess skaidro, ka ātri mainīt šo situāciju nevar.

“Pieauguma samazināšanās vecuma struktūras dēļ, iespējams, turpināsies arī nākotnē. Lai augšanas ātrums varētu ievērojami uzlaboties, pieļaujams, ka pietiekami būtiski un labvēlīgi būtu jāmainās augšanas sezonas garumam, summārajai temperatūrai un nokrišņu daudzumam, kas ir maz ticami,” saka M. Remess. Viņš neatbalsta mežizstrādes ierobežošanu saimnieciskajos mežos.

“Mežos iegūtie koksnes produkti ir ļoti svarīgi, lai aizstātu fosilās izejvielas, kālab mežizstrādes ierobežošana nav ilgtspējīga, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Piemēram, tuvākajā nākotnē mums jāveic daudz pirmreizējo retināšanas ciršu,” skaidro Marku Remess. Somijā katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti četri.

Politisks strīds par mežiem

Pirms jaunākajiem oglekļa piesaistes aprēķiniem Luke mainīja aprēķinos izmantotās metodes, rezultātā palielinājās aprēķinātais augsnes emisiju daudzums no meža zemēm, tādējādi samazinot neto piesaistes rādītāju. Svarīgākās izmaiņas – emisijas no meža kūdras augsnēm bija lielākas. Aprēķinos tika ņemta vērā globālās sasilšanas ietekme kūdras un atkritumu sadalīšanās procesā. Mainītais aprēķins janvārī izraisīja diskusijas: gatavojoties parlamenta vēlēšanām aprīlī, Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs Peteri Orpo komentēja Luka aprēķinus par oglekļa piesaistītāju sabrukumu. Viņam šķita dīvaini, ka aprēķini par oglekļa piesaistes apjomu var tik ļoti atšķirties. “Es vienkārši nesaprotu, kā oglekļa piesaistes aprēķini var atšķirties līdz pilnīgi nesaprotamam apjomam, tā rezultātā cilvēki satraucas un steidzas izdarīt visdažādākos secinājumus. Tā tam nevajadzētu notikt,” P. Orpo skaidroja laikrakstam Helsingin Sanomat.

M. Remess atzīst, ka jaunās oglekļa piesaistes aprēķina metodes izmantošana bija pamatota, jo pētniecība un pētniecības metodes nepārtraukti attīstās. “Jaunas metodes pieņemšana kļūst nepieciešama, kad zinātnieku aprindas ir izstrādājušas pietiekami pamatotus profesionāļu vērtējumus par tās piemērotību un uzticamību,” norāda M. Remess. Vienlaikus viņš atgādina, ka Somijas plašsaziņas līdzekļiem un pētniekiem ir pienākums informēt sabiedrību par jaunas metodes ieviešanu. “Sabiedrībai jāsaprot, ka rezultātus, kas balstīti divās atšķirīgās metodēs, nevar savstarpēji salīdzināt,” norāda M. Remess.

Somijas meži joprojām ir nozīmīgs oglekļa piesaistītājs

Pēc Marku Remesa domām, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē mežu nākotni, ir koksnes ieguvei pieejamo mežu platība. Ja ievērojami palielināsies aizsargājamo teritoriju un citu ierobežotas izmantošanas veidu platību apjoms, tas samazinās kopējo mežizstrādes apjomu pat tad, ja mežu apsaimniekošana tiks intensificēta. M. Remess norāda, ka svarīgos jautājumos nedrīkst aizmirst par samērīguma sajūtu, lai gan svarīgiem jautājumiem, protams, jāpievērš pienācīga uzmanība.

“Mūsu meži joprojām ir nozīmīgs oglekļa piesaistītājs. Mēs esam par tiem pienācīgi rūpējušies,” uzsver M. Remess. Viņš uzskata, ka tuvākajā nākotnē oglekļa piesaiste mežos, visticamāk, nedaudz samazināsies. Nav ātru līdzekļu, kā palielināt oglekļa piesaisti minerālaugsnēs un kūdrāju augsnēs. “Pārsteidzīgi lēmumi, kas pieņemti steigā, var kavēt labvēlīgu oglekļa piesaistes attīstību nākotnē,” brīdina M. Remess.

Meža nozares federācija: Pieauguma samazināšanās ir jāuztver nopietni

Somijas Mežrūpniecības federācijas Meža departamenta direktore Karolīna Niemi (Karoliina Niemi) uzskata, ka mežu pieauguma palēnināšanās ir jāuztver nopietni, jo dzīvotspējīgi un labi augoši meži veido būtisku oglekļa krātuvi. Viņas ieteikums ir investēt mežu audzēšanā. Jāaktivizē meža apsaimniekošana un jānodrošina tai piemērots laiks.

“Ir svarīgi, lai visas darbības notiktu saskaņā ar pašreizējiem meža apsaimniekošanas ieteikumiem. Atsevišķos kūdrājos mēs arvien vairāk pārejam uz nepārtrauktu meža ieaudzēšanu, lai samazinātu emisijas no kūdras augsnes. Aizvien svarīgāka kļūs arī meža postījumu novēršana,” norāda K. Niemi.

Vai Luke aprēķini veicinās meža nozares pasākumu īstenošanu?

“Izmaiņas attiecībā uz mežiem, protams, tiek uztvertas nopietni. Taču, ņemot vērā mežu ilgo aprites ciklu, mums vajadzētu būt piesardzīgiem, lai netaptu pārsteidzīgi lēmumi. Meža nozare tiecas uz aktīvu un savlaicīgu meža apsaimniekošanu. Nozarei ir jāapvieno spēki, lai to panāktu. Vispirms jānodrošina, lai pēc atjaunošanas cirtes jaunā mežaudze taptu (atjaunotos) iespējami īsākā laikā. Būtisks īstermiņa pasākums augšanas stimulēšanai ir augsnes ielabošana. Tajā pašā laikā mēs turpinām izstrādāt meža apsaimniekošanas metodes, kas piemērotas konkrētiem kūdrājiem,” norāda K. Niemi.
* https://www.icos-cp.eu/fluxes