zemeunvalsts.lv piebilde
Domājams, neviena Latvijas valdība pirms vai pēc vēlēšanām nav nākusi klajā ar iniciatīvu “Ja nezināt, kā pavadīt dienu, mēs to izdomāsim un noteiksim!” Ironiski, bet... Kolīdz kādā nozarē, situācijā vai sfērā parādās problēmas vai negaidītas situācijas, tūdaļ sākas darbs pie “normatīvā regulējuma precizēšanas”, kas vairumā gadījumu nav kādu tiesību aktu atcelšana vai normu svītrošana, bet papildināšana, precizēšana utt. Tas acīmredzami rada situāciju, kurā sabiedrības pārstāvji strīdas vai sarunājas nevis par to, ka “ozolu aleja gar lielceļu būtu saglabājama, jo tā ir ļoti vērtīga, skaista utt.”, bet “Likumā par... ir rakstīts, Noteikumos... minēts un, kā skaidrojumos pauda ministrija...”, sarunai ievirzoties dokumentu, ne reālās situācijas analīzē. Jautājums, par kuru spriež reti, jo tas prasa arī zināšanas – kā iespējams samazināt birokrātiju un atvieglot dzīvi, nemitīgi strādājot pie normatīvo aktu papildināšanas, uzlabošanas un sacerēšanas... Ja patiesi eksistētu prasība pēc vienkāršākas, mazāk reglamentētas dzīves un darba, turklāt attiecinot to uz visiem, arī ne savējiem, darbs publiskajā sektorā ritētu savādāk, proti, kompetence neaprobežotos ar atsaucēm uz dokumentiem, īsti nezinot, par ko ir runa.
“Eiropas Savienības noteiktais regulējums attiecībā uz mežiem ir pārmērīgs un ļoti (pat pārspīlēti) detalizēts”, intervijā komunikācijas aģentūrai Audiomedia saka klimata un vides ministrs Kajs Mikonenns (Kai Mykkänen), uzskatot, ka Eiropas Komisijas sagatavotajās dalībvalstīm saistošajās klimata un dabas iniciatīvās iekļautie noteikumi ir pārāk detalizēti.
“Piemēram, Atmežošanas regulā ir punkts, kurā paredzēts reglamentēt ar ražošanu saistītu ēku būvniecību individuālajās saimniecībās. Tam nav nekādas nozīmes, ņemot vērā Somijas mežu platību, bet tas parāda ES izplatīto un valdošo “regulējumu pandēmiju,”” kritisko nostāju skaidro K. Mikonens.
“ES kompetencei nevajadzētu nonākt līdz līmenim, kādu esam pieredzējuši ar Dabas atjaunošanas un Atmežošanas regulām un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem”, viņš papildina.
Somija ir mežainākā valsts Eiropā. Meži aizņem 75% tās teritorijas. Tālāk seko Zviedrija (74%), Melnkalne (70%), Slovēnija (63%), Latvija (56%) un Spānija (55%). Saskaņā ar 2015. gada datiem Somijas mežu un meža zemju platības daļa visā Eiropā bija 11%.
Taksonomija rada birokrātiju
ES Atmežošanas regula stājās spēkā pagājušajā vasarā. Tiek lēsts, ka tā radīs (vai krietni palielinās jau esošo) milzīgu birokrātiju meža nozarē. Forest.fi jau rakstīja par simtiem tūkstošos skaitāmiem atsauces numuriem, kas nepieciešami, lai “izsekotu” meža īpašumu, no kura iegūta konkrētā izstrādājumā izmantotā koksne.
K. Mikonens runā par taksonomiju, kas ir saistoša finansējuma nodrošinātājiem, sakot, ka tā ļoti un nevajadzīgi detalizēti ietekmē meža izmantošanu. Kā zināms, taksonomija ir klasifikators iespējamajiem investoriem, kas parāda, kuri investīciju objekti ir ekoloģiski ilgtspējīgi un pievilcīgāki salīdzinājumā ar “neekoloģiskiem” objektiem.
“Svarīgi, lai nākamais Eiropas Parlaments un tā izveidotā Eiropas Komisija pieņemtu un vadītos no atšķirīgas attieksmes pret subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu. ES vajadzētu būt skaidrai nostājai par attiecīgās politikas vispārīgiem virzieniem, sīkākas detaļas atstājot dalībvalstu ziņā,” ir pārliecināts Somijas ministrs. Atsakoties no fosilajām izejvielām un pieņemot ilgtspējīgāku kursu attiecībā uz klimata jautājumiem Eiropā, būtu jāpanāk labāks un saprotamāks līdzsvars.
“Eiropas Komisija tagad skaidri norāda, ka zaļajam kursam jeb darījumam ir jābūt rūpnieciskās oglekļa pārvaldības darījumam. Tas liecina, ka uzmanība nepārprotami tiek vērsta Somijai labvēlīgā virzienā, ar līdzsvarotāku un daudzveidīgāku izpratni par klimata politikas instrumentiem nekā līdz šim,” norāda K. Mikonens. (Ar rūpniecisko oglekļa dioksīda pārvaldību ministrs ir domājis kodolenerģiju, oglekļa dioksīda reģenerāciju un biotehnoloģijas.)