Aizmirstie sausuma periodi: pieci pasaules reģioni drīzumā varētu saskarties ar nopietnu ūdens trūkumu

Charlotte Elton, Euronews | 16.09.2022

Miljoniem cilvēku dažādos “novārtā atstātos” pasaules reģionos drīzumā varētu saskarties ar vardarbīgiem konfliktiem cīņā par ūdeni, liecina agrīnās brīdināšanas prognozes (burtiskā tulkojumā – rīks), ko izstrādājusi organizācija Ūdens, miera un drošības partnerība (Water Peace and Security partnership, WPS). Šovasar ziņu kanāli pievērsās Eiropai, kad kontinentu plosīja rekordliels karstuma vilnis. Pētnieki mudina neatstāt novārtā citus sausuma skartos reģionus. Saskaņā ar Ūdens, miera un drošības partnerības – organizāciju grupas, kas nodarbojas ar resursu trūkuma novērošanu,– datiem vairākās valstīs nākamajos 12 mēnešos prognozējams augsts resursu trūkuma izraisītu konfliktu risks.

Pasaule neieklausās, brīdina WPS koordinatore Susanna Šmeiere

“Pašlaik ar ūdeni (precīzāk – tā trūkumu) saistītajiem riskiem netiek pievērsta pienācīga uzmanība,” viņa saka. “Iespējams, ka problēmas novērojamas īsu brīdi, (piemēram) plūdi Pakistānā. Taču, ņemot vērā dažādās krīzes, ar kurām saskaras pasaule, ūdens trūkums vai citas problēmas parasti nenonāk priekšplānā.”

Kā jūs prognozējat sausuma izraisītos konfliktus?

WPS pētnieki ir izstrādājuši “agrīnās brīdināšanas rīku”, lai prognozētu, vai ūdens trūkums izraisīs konfliktu. Prognožu noteikšanā izmanto vides, politiskos un sociāli demogrāfiskos faktorus.

“Tas spēj izdarīt daudz vairāk, nekā cilvēka smadzenes jebkad varētu izdarīt,” skaidro profesore Šmeiere. Sausums var izraisīt pārtikas trūkumu un miljoniem cilvēku pārvietošanos. Tie, kas citādi dzīvotu mierīgi, ir spiesti cīnīties par atlikušajiem resursiem. Var sabrukt arī valdības sistēmas, radot varas vakuumu. Rīks ļauj novērtēt vardarbības iespējamību neaizsargātajās teritorijās. Kopš izmantošanas sākuma 2019. gadā, tas ir aptvēris 86% nākotnes konfliktu, veiksmīgi prognozējot vairāk nekā 9 no 10 “notiekošajiem konfliktiem” un 6 no 10 “topošajiem konfliktiem”.

Kuros reģionos nākamajos 12 mēnešos varētu notikt ar sausumu saistīti konflikti?

Sausums Eiropā un Kalifornijā ir plaši atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, citi reģioni mēdz tikt atstāti novārtā. Jo īpaši apgabali, kurus pasaule ir vairāk pieradusi redzēt ciest no sausuma. “Tie ir sausie un daļēji sausie reģioni, kas jau ilgu laiku cīnās ar ūdens trūkumu, bet klimata pārmaiņas, protams, situāciju pasliktina,” saka Susanna Šmeiere. “Kopā ar daudziem citiem faktoriem tas var izraisīt konfliktus starp dažādām ūdens lietotāju grupām, dažādām provincēm vai dažos gadījumos – valstīm.” WPS 2022. gada otrajā ceturksnī ir atklāti šie konfliktu riski:

1. Kenija, Etiopija un Somālija

Keniju, Etiopiju un Somāliju sausums ir smagi skāris jau ceturto sezonu pēc kārtas. Arī karš Ukrainā ir ierobežojis reģiona graudu importu, un vismaz 18,6 miljoni cilvēku šajā reģionā saskaras ar nepietiekamu uzturu. WPS ziņojumā brīdināts, ka pastāv liela iespējamība, ka konflikts reģionā var sākties un ilgi turpināties.

2. Dienvidāfrika

Ilgstošs sausums virza Nelsona Mandelas līci Dienvidāfrikā uz “nulles dienu” – šāds draudīgs termins tiek lietots, lai apzīmētu brīdi, kad pilsētas iedzīvotājiem tiek slēgti ūdens padeves krāni. Dienvidāfrikas republikas Austrumkrasta reģions no 2015. līdz 2020. gadam cieta no smaga ilggadīga sausuma. Pēc īslaicīga atelpas brīža 2021. gada beigās reģions atkal nonāca sausuma varā. Pilsētu iedzīvotāji atkal bija spiesti stāvēt rindā pēc ūdens. WPS ziņojumā teikts, ka reģionā pastāv liela konfliktu iespējamība.

3. Irāka

Tigras un Eifratas upju – dzīvības avotu miljoniem Irākas iedzīvotāju – ūdens līmenis bīstami pazeminās. 2022. gada maija beigās tas salīdzinājumā ar pagājušo gadu bija samazinājies par 60%. Virszemes ūdens trūkums ir piespiedis Lauksaimniecības ministriju par 50% samazināt laistāmo platību apstrādi. Irāka ir lūgusi Turciju un Irānu atbrīvot vairāk ūdens no upju augštecēm, taču bez rezultātiem. “Augšupes valstis sniedz nelielu palīdzību vai nesniedz nekādu palīdzību, savukārt, provinces nepakļaujas valsts centrālās valdības centieniem risināt problēmu iekšēji,” brīdina WPS. Konfliktu risks pieaug, jo vietējās iestādes cenšas pašas risināt radušos situāciju, ignorējot federālos rīkojumus par ūdens apsaimniekošanu. Jūlijā Al Muthannas provincē tika uzbrukts dažiem gruntsūdeņu apsaimniekotājiem, kas liecina, ka vardarbība varētu pieaugt.

4. Irāna un Afganistāna

Irānai un Afganistānai ir kopīga Helmudas reģiona upe, kurā ūdens līmenis ir zems. Spriedze ir palielinājusies, jo abas valstis sacenšas par ierobežoto ūdens krājumu nodrošināšanu. Pašlaik Afganistānā vairāk nekā 90% iedzīvotāju nepietiek pārtikas. “Klusie slepkavas” – brīdina Sarkanais Krusts, gatavojoties karstuma viļņiem, jo katru gadu vajadzēs glābt tūkstošiem dzīvību.

5. Pakistāna un Indija

Lai gan Pakistāna (un Indijas teritorijas) pēdējās nedēļās ir cietušas no spēcīgiem plūdiem, gada sākumā Pakistāna (un Indijas teritorijas) sastapās arī ar nepieredzētiem karstuma viļņiem. Zemo ražu dēļ, Indija noteica kviešu eksporta aizliegumu, palielinot pārtikas trūkumu kaimiņu reģionos. Pierobežas reģionā jau ir ārkārtīgi saspīlēta situācija, jo Indija un Pakistāna strīdas par teritoriālajām pretenzijām.

WPS ziņojumā teikts, ka pastāv liela iespējamība, ka konflikts šajā reģionā var uzliesmot no jauna un turpināties.

Ko var darīt, lai novērstu ar ūdeni (tā trūkumu) saistītu konfliktu risku?

Prognozes mēdz būt drūma lasāmviela. Cerība nav zudusi, saka profesore Susanna Šmeiere. Agrīni identificējot konflikta risku, pētnieki var palīdzēt pievērst uzmanību riska reģioniem. “Es cenšos būt optimistiska. Domāju, ka situācija vienkārši liek mums sadarboties,” viņa saka. S. Šmeiere skaidro, ka identificētās problēmas liek meklēt veidus konfliktu novēršanai, izgudrot jaunas tehnoloģijas un samazināt ūdens zudumus. “Ir vajadzīgi daudzi rīcības virzieni. Viss sākas ar informētību, sākot no indivīda līdz valdībām un starptautiskajai videi.” Indivīdi var veikt pasākumus, lai samazinātu ūdens patēriņu un izšķiešanu, savukārt, zinātnieki var palīdzēt palielināt lauksaimniecības efektivitāti, izmantojot jaunas apūdeņošanas tehnoloģijas un pielāgojamas kultūras. Svarīgi ir samazināt vides stāvokļa pasliktināšanos, jo degradēta zeme var pārvērsties par sava veida tuksnesi ar zemas kvalitātes augsni.

“No politiskā viedokļa mums ir jāizstrādā konfliktu novēršanas un risināšanas metodes,” uzskata profesore Susanna Šmeiere.

Aizmirstie sausuma periodi: pieci pasaules reģioni drīzumā varētu saskarties ar nopietnu ūdens trūkumu

Pievienot komentāru