zemeunvalsts.lv ievadvārdi

Kaimiņvalsts tiesas lēmums liek pievērst nopietnu skatu situācijai Latvijā. Par kompensācijām pamatotu vai nepamatotu ierobežojumu gadījumā runā jau pietiekami ilgi. Saprotams, dažādu rangu lēmēji un padomnieki var izlikties jautājumu risinām, bet šā gada budžeta veidošanas laikā tapis skaidrs, ka tuvākajā laikā naudu zemes īpašniekiem neredzēt kā savas ausis. Ja vien kāds drosminieks nesasparosies to sameklēt Eiropas fondu krātuvēs. Naudas trūkst faktiski visur, kāpēc kaut ko kompensēt tiem, kam jau kaut kas pieder? Nu un, ja tas būtu taisnīgi?

Nesenajā “Zaļā barometra” organizētajā trīs ministru iztaujāšanā un tai sekojošā reakcijā sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos Latvijas redzamākie vides biznesa pārstāvji skaidri norādīja neatkāpšanos no stingrās rokas vai pozīcijas principa – regulas, prasības, ierobežojumi, pavēles, rīkojumi būtu tie, kas liekami dabas aizsardzības pamatā – ne gadiem solītā sadarbība. Jāatgādina, ka viss uzskaitītais stingrā režīma prasītājiem un gribētājiem neuzliek nekādu atbildību, viss smagums gulsies uz zemes īpašnieka un valsts budžeta kuslā maciņa “pleciem”.

Latvijā ir kļuvis populāri dzīvot nabadzīgi, sūroties, ka nav naudas, un darīt maksimāli iespējamo, lai naudas nebūtu ne pašam, ne valstij, ne uzņēmējam. Un šeit nez vai varam atsaukties uz 50 okupācijas gadiem, Krievijas ietekmi, oligarhu stipendiātiem vai vēl ko citu...

Zviedrijas Augstākā tiesa uzņēmumam Hargs Bruk piešķīrusi tiesības uz atlīdzību par 2017. gadā, atsaucoties uz regulu par sugu aizsardzību, apturēto mežizstrādi. Tiesa lēma, ka uzņēmumam Hargs Bruk no valsts pienākas kompensācija 3,4 miljonu zviedru kronu apmērā par to, ka Meža pārvalde 17 hektāru lielā platībā apturēja plānoto mežizstrādi, jo šī teritorija bija medņu riestu vieta.

Lieta Zviedrijā izpelnījusies visai plašu uzmanību, jo tā ir pirmā ar sugu aizsardzības regulu saistīto kompensācijas tiesību izskatīšana Zviedrijas Augstākajā tiesā, tātad uzskatāma par precedentu. Diemžēl, zemes īpašniekam Hargs Bruk līdz lietas atrisinājumam ir bijis garš ceļš ejams. Par uzņēmuma mežizstrādes plāniem tika ziņots jau 2015. gadā, tikai 2017. gadā Meža pārvalde izdeva rīkojumu par mežizstrādes aizliegumu, piedevām uzliekot 1,5 miljonu kronu lielu naudas sodu. Hargs Bruk lēmumu pārsūdzēja Zemes un vides jautājumu tiesā, kas apelācijas sūdzību noraidīja.

Apgabala administrācija uzņēmuma iesniegumu noraidīja

Kad arī apgabala administratīvā valde noraidīja pieteikumu par atbrīvošanu no noteiktajiem aizsardzības pasākumiem un ierobežojumiem, Hargs Bruk vērsās tiesā pret valsti, pieprasot kompensāciju par būtisku zemes izmantošanas traucējumu. Kompensācija toreiz gan attiecās uz 22 hektāriem, jo 17,4 hektāru lielās teritorijas, uz kuru attiecās mežizstrādes aizliegums, vidū atrodas mazāka platība bez mežizstrādes aizlieguma, kuru iepriekšminētā aizlieguma dēļ arī nevar izmantot.

Zemes un vides jautājumu apelācijas tiesa atbalstīja zemes īpašnieka intereses, Hargs Bruk saņēma īpašuma vērtības samazinājumam atbilstošu kompensāciju ar piemaksu 25% apmērā. Šo spriedumu valsts ar tiesu palātas starpniecību pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas nu ir lēmusi par labu zemes īpašniekam. Papildus kompensācijai valstij piespriests apmaksāt arī Hargs Bruk tiesāšanās izdevumus Augstākajā tiesā.

Hargs Bruk apsaimnieko 20 000 hektāru meža. 22 ha no tiem valsts bija apstādinājusi saimniecisko darbību medņu klātbūtnes dēļ, kāpēc ar tiesas lēmumu valstij piespriests zemes īpašniekam atlīdzināt zaudējumus. Meža īpašniekam, kuram medņu riesta dēļ liegta mežizstrāde, saskaņā ar Augstākās tiesas noteikto, ir tiesības uz kompensāciju.

(...)

2017. gadā Zviedrijas Meža pārvalde liedza mežsaimniecības uzņēmumam Uplandē veikt mežizstrādi 20 hektāros uzņēmumam piederošās zemes. Iemesls – mežizstrāde šajā teritorijā varētu traucēt medņu riestam.

Tagad Augstākā tiesa piešķīrusi zemes īpašniekam tiesības uz kompensāciju, ekonomiskā ietekme tiek lēsta nedaudz vairāk par 2,8 miljoniem zviedru kronu. Vienlaikus tiesa norāda, ka nav tiesību normu, kas garantētu atlīdzību vai kompensāciju. Piemēram, jums nav tiesību uz to, ja zemes izmantošana jau agrāk bijusi liegta. Šoreiz šāda aizlieguma nebija.

Šajā ļoti aktuālajā gadījumā tika uzskatīts, ka Sugu aizsardzības regulas noteikumi izraisījuši būtisku zemes izmantošanas iespēju pasliktināšanos ietekmētajā īpašuma daļā.

“Zemes izmantošanas ierobežojumu noteica apstākļi, kurus meža uzņēmums nevarēja ietekmēt vai paredzēt,” teikts spriedumā. LRF Skogsägarna (Lantbrukarnas Riksförbund, nevalstiska uzņēmējdarbības un interešu organizācija, kas apvieno cilvēkus un uzņēmumus, kuri darbojas zaļajās nozarēs) tiesas spriedumu uzskata par lielu juridiskas noteiktības uzvaru.

“Tā ir ļoti iepriecinoša ziņa. Kārtējo reizi gūstam apstiprinājumu, ka varas iestādes nevar ierobežot meža īpašnieka tiesības izmantot savu mežu, nemaksājot kompensāciju. Tā ir uzvara lauku reģioniem un visiem meža īpašniekiem, kuriem ir bijusi drosme iestāties par savu mežu,” saka LRF Skogsägarna priekšsēdētājs Pauls Kristensons.

LRF Skogsägarna lēš, ka ar pašreizējo sugu aizsardzības noteikumu piemērošanu nākamajos gados valstij būs jākompensē zemes īpašniekiem vairāki simti miljardu kronu.

”Ņemot vērā faktu, ka daudzas aizsargājamās sugas ir sastopamas teju katrā mežā, valdībai būs jāmaina sugu aizsardzības noteikumi, lai valsts budžetā neizsīktu nauda. Runa ir par to, lai noteikumos būtu precizēts, ka noteiktu sugu sastopamībai nevajadzētu būt iemeslam, lai apturētu mežsaimniecību, kuras vērtība ir miljoniem kronu,” skaidro Pauls Kristensons.

Zviedrijas Meža pārvalde uzskata, ka spriedums liecina, ka tiesības uz kompensāciju ir spēkā atsevišķos gadījumos, piemēram, ja meža īpašnieki ir lūguši, bet viņiem ir atteikts atbrīvojums no sugas aizsardzības rīkojuma.

“Mēs varam konstatēt, ka meža īpašniekam var pienākties kompensācija, ja ir īpaši apstākļi. Zināmā mērā mēs esam saņēmuši norādījumus jautājumā par tiesībām uz kompensāciju, kas ir labi. Bet turpmākajā darbā noteikti būs jāatgriežas pie jautājuma, kādas tam ir sekas un kā tas ietekmēs mūsu darba metodes. To noteikti darīsim, kad būsim sīkāk izanalizējuši tiesas spriedumu,” paziņojumā presei vēstī Meža pārvaldes ģenerāldirektors Hermans Sundkvists.

Paldies Larsam Džordžam Hedlundam, Södra Latvia, par informatīvo materiālu

Avoti
https://www.skogen.se/nyheter/hogsta-domstolen-gav-markagaren-ratt-i-tjadermal/
https://www.domstol.se/nyheter/2023/04/staten-har-i-ett-visst-fall-alagts-att-betala-ersattning-till-ett-skogsbolag-som-forbjudits-att-avverka-ett-skogsomrade/
https://www.atl.nu/staten-overklagar-om-ersattning-for-artskydd
https://www.atl.nu/mod-markagare-har-ratt-till-ersattning