Lielākā daļa mežu īpašnieku Portugālē ir privātīpašnieki (98%).
Eurostat dati liecina, ka aptuveni 60% Eiropas mežu (ES-28) ir privāti, ieskaitot platības, kas pieder privātīpašniekiem un kopienām. Portugāle ir līdere šajā rangā ar aptuveni 98% privāto platību, tai seko Norvēģija ar 80%, Dānija ar 76%, Francija, Slovēnija un Zviedrija ar 75%.
Lielākā daļa Portugāles privāto mežu pieder maziem zemes īpašniekiem: Saskaņā ar Florestas.pt datiem, “84,2% mežu ir privātīpašums un 13,8% – kopienas zeme”. (2019. gada 11. septembris) (Navigator Company, kas ir valsts lielākais privātā sektora meža zemes īpašnieks, kopā ar 12 partneriem, tostarp agro.ges; Associaçao Natureza Portugal; Associaçao Portuguesa de Estudantes Florestais; Centro Ecologia Aplicada; Centro de Estudos Florestais; Jardim Botanico (Universidade de Coimbra) un Forestwise, iniciēja tīmekļa vietnes izveidi).
Cik daudz zemes Portugālē ir apmežotas?
Saskaņā ar Florestas.pt (2020. gada 13. oktobris) sestajā valsts mežu inventarizācijā reģistrēti 3,2 miljoni hektāru jeb viena trešdaļa valsts teritorijas.
Kam pieder šī zeme?
Ziemeļos ir nelieli zemes īpašnieki. Dienvidos ir lieli īpašumi.
Ziemeļos lielākais īpašnieku bloks ir privātpersonas, jo ”nelīdzenā reljefa, demogrāfiskā spiediena, īpašumu mantošanas sistēmas (kas sadala īpašumu starp daudziem mantiniekiem) un kopīgo zemju pastāvēšanas dēļ vairāk nekā pusei īpašumu ir mazāk nekā pieci hektāri”, ziņo Floresta.pt (2019. gada 11. septembris).
Dienvidos šie lielie īpašumi “ir saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un lopkopību, un tajos dominē korķa ozolu un dižozolu meži”.
“Īpašumu struktūra ir cieši saistīta ar kristiešu veikto teritorijas atkarošanu 12. un 13. gadsimtā. No mauriem konfiscētā zeme lielā mērā tika dāvināta muižniekiem un garīdzniekiem.”
“Eiropā valdošajā feodālajā režīmā zeme piederēja karaļnamam, muižniecībai un garīdzniecībai, bet iedzīvotāji maksāja par apstrādāto platību izmantošanu. Šis režīms tika atcelts 1834. gadā, kad tika pieņemti liberālisma tiesību akti. Muižniecības un reliģisko ordeņu lauku īpašumi tika nodoti valstij, kas tos pārdeva publiskās izsolēs,” raksta Agroportal.pt. (2020. gada 30. jūnijs) (Šī tīmekļa vietne ar pārtraukumiem pastāvēja no 1999. līdz 2014. gadam. 2016. gadā to nopirka Žozē Diogo Santjago de Albukerke (Jose Diogo Santiago de Albuquerque). Viņš ir agronoms, kurš ir pasniedzis Jaunzēlandē un 2011. gadā bija lauksaimniecības valsts sekretārs).
“(Dienvidos) šajā brīdī liela daļa īpašumu pārgāja muižnieku rokās, kuri atbalstīja revolūciju, bet otru daļu ieguva pilsētu buržuāzija,” raksta Florestal.pt. (2019. gada 11. septembris).
Saskaņā ar The Forest Time (2018. gada 4. maijs), kas nodarbojas ar meža investīcijām Portugālē, Francijā, Francijā un Francijā, līdz pat 18. gadsimta beigām Portugālē tika intensīvi izcirsti meži, kad tikai 7% valsts teritorijas bija apmežoti, savukārt mūsdienās tie ir aptuveni 40%.
“Tikai līdz ar mežu atjaunošanas plānu 1938. gadā un Mežsaimniecības attīstības fonda izveidi 1945. gadā situācija mainījās.”
“Tagad daudz neapstrādātas zemes un nelabvēlīgu lauksaimniecības platību pakāpeniski tiks pamestas, kas ir labs vēstnesis potenciālajam mežu pieaugumam.”
“Pēdējo desmitgažu laikā ir iestādīti 37 000 hektāru kāpu un 300 000 hektāru kalnu teritorijās, kas liecina par valsts un privātā sektora apņemšanos attīstīt mežaudzes.”
“Vēl nesen privātīpašnieki meža darbus uzticēja lauksaimniekiem, un valstī bija ļoti maz specializētu meža uzņēmumu. Tagad tas mainās. Īpašumtiesības ir ļoti sadrumstalotas valsts ziemeļos.”
“Tomēr dienvidos vidējais meža īpašuma lielums ir 32 hektāri. Tas parasti ir apvienots ar ekstensīvu lopkopību un korķa ozolu audzēšanu. Patiesībā liela mēroga mežu atjaunošanas kampaņās tika izmantots daudz korķa ozola (17) Portugāles dienvidos, kur agromežsaimniecības potenciāls ir augsti novērtēts.”