Kopš 2022. gada, kad sākās Krievijas plašā mēroga iebrukums Ukrainā, ES, ASV, Japāna un citas valstis ir noteikušas sankcijas koksnei un jūras veltēm no Krievijas un Baltkrievijas, kas, jāteic, bieži vien ir nepilnīgas. Turklāt Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumi ir iemācījušies tās apiet, uzdodot savus ražojumus par citu valstu precēm. 2. maijā Ukrainas parlaments oficiāli aicināja partnervalstis pastiprināt sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas koksni un jūras veltēm.
Ukrainas parlaments 2. maijā oficiāli nolēma vērsties pie partnervalstīm, aicinot tās pastiprināt sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas koksni un jūras veltēm. Šāds aicinājums tika izteikts, analizējot pret Krieviju un tās galveno partneri – Baltkrieviju – noteikto sankciju efektivitāti un vērienīgumu.
ES pirmās būtiskās sankcijas pret Krieviju noteica jau 2014. gadā pēc Krimas nelikumīgās aneksijas. Stingras sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ES un citas valstis sāka piemērot tikai 2022. gadā, pēc iebrukuma Ukrainā.
Viena no galvenajām sankcijām pakļautajām prešu grupām bija koksne un koksnes izstrādājumi. Jau martā ES aizliedza koksnes un dažu koksnes izstrādājumu eksportu no Baltkrievijas. Aprīlī sankcijas attiecināja arī uz koksni un dažiem koksnes produktiem no Krievijas. Arī ASV, Japāna un vairākas citas valstis noteica dažādas sankcijas pret Krievijas koksni.
Piemērotās sankcijas ir nodarījušas būtisku triecienu Krievijas kokapstrādes nozarei, kuras vērtība līdz 2022. gadam bija 14 miljardi ASV dolāru gadā. Rietumu uzņēmumi, piemēram, IKEA, Stora Enso vai Mondi, paziņoja, ka pārtrauc ražošanu Krievijā. Krievijas uzņēmumi saskārās lielām problēmām organizēt uzņēmējdarbību un nopietniem zaudējumiem.
Vairāk nekā gadu spēkā esošās sankcijas atklājušas trūkumus un problēmas. Pirmkārt, pastāv shēmas, kas ļauj Krievijas un Baltkrievijas koksnei, uz kuru attiecas sankcijas, nonākt ES un ASV tirgos. Piemēram, jau 2022. gada septembrī Vides izmeklēšanas aģentūras izmeklētāji atklāja, ka bērza saplāksnis no Krievijas tiek uzdots par vjetnamiešu vai ķīniešu saplāksni un turpina nonākt ASV tirgū.
Joprojām pastāv problēmas saistībā ar ES noteiktajām sankcijām. Piemēram, saskaņā ar OCCRP datiem uzņēmumi izvairās no sankcijām, uzdodot Krievijas un Baltkrievijas koksni par no Vidusāzijas valstīm nākušu. Ir līdzīgi piemēri, kad Krievijas koksnes biomasa tiek eksportēta uz Turciju un pēc tam, iespējams, uz ES valstīm.
Otrkārt, noteiktās sankcijas ir nepilnīgas. Piemēram, ES sankcijas pret Baltkrieviju aizliedz importēt koksni, bet ne koka mēbeles. Tāpēc, piemēram, kā liecina Earthsight izmeklēšana, lielākie Eiropas mēbeļu mazumtirgotāji turpina pirkt Baltkrievijas mēbeles, kas ražotas cietumos, izmantojot politieslodzīto piespiedu darbu. Tāpat sankcijas neattiecas uz dažiem koka mēbeļu veidiem no Krievijas, kā arī vairākiem citiem koka izstrādājumiem.
Krievijas un Baltkrievijas mežsaimniecības un kokapstrādes nozarēs turpina izmantot Rietumvalstu uzņēmumu tehniku un iekārtas, no kuriem daudzi (piemēram, Komatsu, Liebherr un vairāki desmiti citu uzņēmumu) nav atstājuši Krieviju un Baltkrieviju. Tas viss turpina apgādāt Krievijas kara mašīnu ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai turpinātu karu Ukrainā.
Ukrainas parlaments aicina partnervalstis pastiprināt sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas koksni (kā arī jūras veltēm), jo īpaši: noteikt pilnīgu aizliegumu importēt visu veidu koksni un jūras veltes, jebkādus produktus no tām, kā arī aizliegt Krievijā un Baltkrievijā pārdot un apkalpot jebkādas šajās nozarēs izmantotās iekārtas un mašīnas.