Karstais un sausais laiks ir radījis labvēlīgus apstākļus ugunsgrēku izplatībai Arktikā.

“Intensīvi meža ugunsgrēki šā gada jūnijā ir izplatījušies aiz Ziemeļu polārā loka, atmosfērā ir nonākušas megatonnas oglekļa,” ziņo Eiropas Savienības zinātnieki.

Dati, kas iegūti no Copernicus Atmosfēras monitoringa dienesta (CAMS), liecina, ka lielākā daļa ugunsgrēku plosās Sahas Republikā Krievijas ziemeļos.

Šie sezonālie ugunsgrēki “pārvietojas” uz ziemeļiem, jo klimata pārmaiņu dēļ Arktikā paaugstinās temperatūra. Ugunsgrēki izplešas tundrā un boreālajos mežos, izdalot siltumnīcefekta gāzes no oglekļa bagātās augsnes.

“Lielākais ekstremālo ugunsgrēku skaita pieaugums pēdējo divdesmit gadu laikā”

Sahas Republikā ir novērota daudz augstāka temperatūra un sausāki apstākļi nekā parasti šai gadalaikā, kas ir nodrošinājis “ideālus vides apstākļus” meža ugunsgrēku iespējamībai.

“Ugunsgrēku emisijas Arktikā pēdējās trīs vasarās ir bijušas diezgan ierastā līmenī, mēs novērojām, ka nesenie ugunsgrēki attīstījās pēc siltākiem un sausākiem apstākļiem, līdzīgi plaši izplatītajiem meža ugunsgrēkiem 2019. un 2020. gadā,” skaidro CAMS vadošais zinātnieks Marks Paringtons.

“Šī ir trešā reize kopš 2019. gada, kad mēs novērojam plašus meža ugunsgrēkus Arktikā. Arktikas ziemeļaustrumu reģionā pēdējo divdesmit gadu laikā ir vērojams vislielākais ekstrēmo meža ugunsgrēku skaita pieaugums.”

“Līdz 24. jūnijam vairāk nekā 160 meža ugunsgrēkos izdega gandrīz 460 000 hektāru,” Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS citē reģiona ekoloģijas, dabas aizsardzības un mežsaimniecības ministra vietnieka Andreja Konoplevha teikto.

CAMS apgalvo, ka aplēstās kopējās mēneša oglekļa emisijas no šiem meža ugunsgrēkiem ir trešās lielākās pēdējo divdesmit gadu laikā – 6,8 megatonnas oglekļa. Šī gada ugunsgrēki atpaliek tikai no 2020. un 2019. gada, kad tika reģistrētas attiecīgi 16,3 megatonnas un 13,8 megatonnas.

Meža ugunsgrēki ziemeļu puslodē maksimumu parasti sasniedz jūlijā un augustā.

Arktika ir klimata pārmaiņu “nulles punkts”

Tomēr klimata pārmaiņas Arktikā ietekmē ne tikai vietējo reģionu, bet tās ietekmē visu Zemes klimata sistēmu.

“Arktikā ir nulles punkts klimata pārmaiņu jomā, pieaugošais Sibīrijas ugunsgrēku risks ir skaidrs brīdinājuma signāls, ka šī būtiskā sistēma tuvojas bīstamam klimata kritiskajam punktam,” apgalvo Geila Vitmena (Gail Whiteman), Ekseteras Universitātes profesore un bezpeļņas zinātniskās organizācijas Arctic Basecamp dibinātāja.

“Tas, kas notiek Arktikā, tur nepaliek, pārmaiņas Arktikā pastiprina riskus mums visiem. Šie ugunsgrēki ir brīdinājuma signāls, kas prasa steidzamu rīcību.”