Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri prasa Eiropas Parlamenta deputātiem nodrošināt, lai Dabas atjaunošanas regulas galvenais slogs negultos uz lauksaimniecību un mežsaimniecību.
“Saskaņā ar Eiropas Komisijas plāniem lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zvejniekiem būtu jāuzņemas galvenais slogs un izmaksas par lauksaimniecības, mežu (tātad – sauszemes) un jūras teritoriju atjaunošanu. Mēs to stingri noraidām,” tā februārī paziņoja Bādenes-Virtembergas pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrs Pēters Hauks (Peter Hauk). 2024. gada februārī Eiropas Parlamenta plenārsēdē deputāti balsoja par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dabas atjaunošanu, kam ir tieša un tālejoša ietekme uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību gan Vācijā, gan visā Eiropas Savienībā.
Tāpēc Bādenes-Virtenbergas ministrs Pēters Hauks, kurš vienlaicīgi ir arī Vācijas federālo zemju lauksaimniecības ministriju pārstāvis, ir apvienojis spēkus ar Bavārijas, Berlīnes, Hesenes, Ziemeļreinas-Vestfālenes, Saksijas-Anhaltes un Šlēsvigas-Holšteinas lauksaimniecības ministriem, nostāju paužot kopīgā vēstulē Eiropas Parlamenta deputātiem, kurā pausts aicinājums deputātiem noraidīt Dabas atjaunošanas regulu gaidāmajā galīgajā balsojumā Eiropas Parlamenta plenārsēdē.
Apdraudējums, kas rada neizdevīgus konkurences apstākļus
Trialogā panāktais kompromiss ir sarežģīts un neskaidrs tā struktūras un finansējuma ziņā. Piemēram, lēmums par pasākumu organizēšanu un teritoriju izvēli lielā mērā ir dalībvalstu ziņā. “Neatrisinātie jautājumi par pasākumu īstenošanu slēpj lielu nevienmērīgas ieviešanas risku. Jāuzsver, ka vienlaicīgi veidojas arī neizdevīgi konkurences apstākļi Eiropas Savienībā,” uzsver Pēters Hauks.
Nav nodrošināts pietiekams finansējums nepieciešamajiem dabas atjaunošanas pasākumiem, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu izmaksās vismaz 154 miljardus eiro. Ņemot vērā budžeta situāciju Vācijā un ierobežojumus, ar kuriem Vācijas lauksaimniecībai jau ir nācies samierināties, arī valsts budžetā nav saskatāmas nekādas finansēšanas iespējas. Pastāv risks, ka lauksaimniekiem pašiem būs jāmaksā par lauku platību “dabas atjaunošanu” un no tās izrietošajiem ražas zaudējumiem. “Mūsu lielākās bažas ir par apdraudējumu mūsu lauksaimniecības ražīgumam un starptautiskajai konkurētspējai,” sacīja P. Hauks.
Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem vajadzīgs spēcīgs atbalsts
“Mums ir vajadzīga mūsdienīga un starptautiski konkurētspējīga lauksaimniecības nozare. Mūsu lauksaimnieki un mežsaimneiki jau tagad sniedz milzīgu ieguldījumu klimata aizsardzībā un dabas saglabāšanā. Lai to panāktu, viņiem ir vajadzīgs reāls “ceļavējš”, nevis papildu slogs, birokrātija vai neizpildāmas prasības. Pēdējos gados lauksaimniekiem izvirzīto pienākumu kopums ir kļuvis arvien lielāks. Turklāt, sociālās, klimata politikas, strukturālās un juridiskās prasības, ko izvirza lauksaimnieku ģimenēm piederošajām saimniecībām, pastāvīgi pieaug. Prasību skaita pieaugums ir īpaši jūtams no federālās valdības un Eiropas Savienības puses. “Trīspusējo sarunu rezultāti par dabas atjaunošanas regulu nav atbilstoši, lai izvairītos no turpmākiem apgrūtinājumiem lauksaimniecībai. Gluži pretēji, tiktu palielināta jau tā pārmērīgā birokrātija lauksaimniekiem,” norādīja Pēters Hauks.
Bādenes-Virtembergas Bioloģiskās daudzveidības veicināšanas likums jau tagad ar lieliem panākumiem īsteno tālejošus bioloģiskās daudzveidības mērķus. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, dabas aizsardzība un sugu saglabāšana iet roku rokā. “Šos mērķus, to īstenošanu un pieņemšanu nedrīkst apdraudēt ES Dabas atjaunošanas regula. Turklāt, ar likumu par bioloģiskās daudzveidības veicināšanu mēs pievēršamies arī Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķiem. Mēs to darām bez spiediena vai apgrūtinājumiem, ko rada Briseles regulas vai direktīvas,” norādīja P. Hauks.
Bādene-Virtemberga ir federālā zeme Vācijas dienvidrietumos uz austrumiem no Reinas, kas veido Vācijas rietumu robežas ar Franciju dienvidu daļu. Ar vairāk nekā 11,07 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 35 752 km² platībā tā ir trešā lielākā Vācijas federālā zeme gan pēc platības (aiz Bavārijas un Lejassaksijas), gan pēc iedzīvotāju skaita (aiz Ziemeļreinas-Vestfālenes un Bavārijas). Bādenes-Virtembergas federālā zeme ir daļēji suverēna parlamentāra republika, tās galvaspilsēta ir Štutgarte. Federālā zeme ir sadalīta 4 reģionos, 35 apriņķos un 9 neatkarīgās pilsētās.
Lielākās pilsētas ir Štutgarte, Manheima, Karlsrūe, Freiburga, Ulma. Cauri Bādenei-Virtembergai tek Reina un Donava. Te atrodas kalnains apvidus Švarcvalde (Melnais mežs), kurā ir attīstīta mežsaimniecība.
Lai gan salīdzinājumā ar citiem Vācijas reģioniem Bādenē-Virtembergā ir salīdzinoši maz dabas resursu, šī federālā zeme ir viens no turīgākajiem un pārtikušākajiem reģioniem Eiropā, un vēsturiski bezdarba līmenis tajā kopumā ir zems. Šīs federālās zemes ekonomiskie rādītāji ir balstīti uz tās labi attīstīto infrastruktūru un gūst peļņu no tās.