Vairāki ES līderi, kas 6. oktobrī ieradās uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Prāgā, kritizēja Vācijas plānu aizsargāt savu ekonomiku no enerģijas cenu pieauguma ar 200 miljardu eiro vērtu veicināšanas pasākumu kopumu. Paredzams, ka šīs pretenzijas uzliesmos vēl lielākā 27 ES līderu sanāksmē, kad Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) detalizēti izklāstīs plānu.
Daži līderi Prāgā pauda bažas, ka Eiropas lielākās ekonomikas iekšzemes priekšlikums varētu radīt neizdevīgus apstākļus mazākām valstīm un kaitēt ES vienotībai.
“Grūtības rada tas, ka mēs visi pieņemam visdažādākās ekonomiskās paketes, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem. Bet, tā kā Vācijas ekonomika ir tik liela, šī palīdzība potenciāli varētu radīt zināmus traucējumus,” Prāgā sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. “Jo lielāks esi, jo lielāka ir tava ekonomika, jo lielāka ir arī atbildība,” brīdināja K. Kariņš, piebilstot, ka “mums ir jāstrādā kopā, lai saglabātu vienlīdzīgu konkurenci visās dalībvalstīs” un ka “ne visām valstīm ir budžeta iespējas sniegt šādu palīdzību”.
“Mums tas ir jārisina strukturāli, pretējā gadījumā valstis, kurām ir vairāk naudas, var ieguldīt vairāk naudas, kas kaitē iekšējam tirgum,” ierodoties sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. “Problēmas ir tādas, ka katra valsts veido savu atsevišķu paketi, kas nozīmē, ka milzīga naudas summa aiziet no mūsu budžeta un padara mūs vājākus, jo mēs šo naudu neizmantojam nekam citam,” viņa teica.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kroo laikrakstam “Financial Times” sacīja, ka valstu atbalsta paketes, piemēram, Vācijas plāns 200 miljardu eiro apmērā, rada risku “degradēt” vienoto tirgu. Liberālais politiķis iebilda, ka ir ātri jāsamazina enerģijas cenas, pretējā gadījumā jāsaskaras ar rūpniecības aktivitātes samazināšanos un sociālajiem nemieriem.
Nīderlandes premjers Marka Rute atbalsta Šolcu
No otras puses, Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, kurš tradicionāli bloka ietvaros vada taupīgas ES valstis, atbalstīja Berlīni. “Es domāju, ka Vācijai ir absolūta iespēja un suverenitāte pieņemt šos lēmumus, tāpat kā mēs tos pieņemam un daudzi citi,” viņš sacīja žurnālistiem Prāgā.
Kritika Vācijai ir pastiprinājusi arī aicinājumus izveidot kopīgu fondu, lai finansētu dalībvalstu ekonomiskos palīglīdzekļus. Portugāles premjerministrs Antonio Kosta sacīja, ka viņa valsts vēlētos izmantot C19 atveseļošanas fondu.
“Pirms mēs sākam diskutēt par to, vai ir nepieciešams jauns parāds, mēs varētu diskutēt praktiskāk: kas ir pieejams no esošajiem ES mobilizētajiem resursiem,” viņš sacīja žurnālistiem. Vēl ir 225 miljardi eiro neizmantotu aizdevumu no C19 atveseļošanas fonda, kurus varētu pārdalīt. “Ir pieejama nauda. Es nesaprotu, kāpēc mums vajadzīgs vēl viens Eiropas fonds,” sacīja viens no ES diplomātiem, piebilstot, ka varētu arī paātrināt līdzekļu ieguldīšanu atveseļošanai.
Karstas debates
Augsta ES amatpersona 12. oktobrī apstiprināja, ka 14. oktobrī starp ES līderiem gaidāmas karstas debates. Šī pati amatpersona piebilda, ka dažas detaļas par Vācijas plāniem, iespējams, varētu nomierināt citus līderus. “Bet ir vajadzīgi līderi, lai to apspriestu,” piebilda amatpersona.
O. Šolcs ir aizstāvējis plānu jau nedēļu kopš tā izziņošanas. Vācijas kanclers sacīja, ka arī citas valstis ir izstrādājušas savus palīdzības pasākumu kopumus un Vācija cītīgi strādā pie tā, lai uzlabotu visa reģiona energoapgādes drošību.
ES valstu satraukums ir līdzīgs tam, no kā tās ekonomiski baidījās C19 krīzes sākumā: ka pandēmijas ekonomiskā ietekme saasinās atšķirības starp ES valstīm. Toreiz Francijas prezidents Emanuels Makrons pārliecināja Vācijas kancleri Angelu Merkeli palīdzēt izveidot ES mēroga atveseļošanas fondu.