Pēc gandrīz divu gadu ilgā perioda, kad Eiropas iedzīvotājiem bija jāmaksā lieli enerģijas rēķini, ES ir ierosinājusi izmaiņas elektroenerģijas tirgū, lai mazinātu spiedienu uz patērētājiem un veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu.

Ierosinātā reforma, kas tika publiskota 2023. gada 14. martā, ievieš jaunus aizsardzības mehānismus mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz tiem plašākas izvēles iespējas attiecībā uz elektroenerģijas līgumiem.

Tā arī atbalsta stabilākus ilgtermiņa līgumus starp ES rūpniecības nozarēm vai ES valdībām un atjaunojamās enerģijas ražotājiem, lai veicinātu lētas, videi nekaitīgas elektroenerģijas ražošanu un ierobežotu fosilā kurināmā izraisītās cenu svārstības.

“Pašreizējā elektroenerģijas tirgus struktūra daudzu gadu desmitu garumā ir nodrošinājusi efektīvu, labi integrētu tirgu, taču ierobežotais globālais piedāvājums un Krievijas manipulācijas ar mūsu enerģijas tirgiem daudziem patērētājiem ir radījušas milzīgu enerģijas rēķinu pieaugumu,” pagājušajā nedēļā skaidroja ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.  “Mēs šodien ierosinām pasākumus, kas veicinās enerģijas izmaksu stabilitāti un paredzamību visā ES. Investīciju veicināšana atjaunojamajos energoresursos palīdzēs mums sasniegt mūsu Zaļā kursa mērķus un padarīt Eiropas Savienību par tīras enerģijas lielvaru nākamajām desmitgadēm.”

Kā darbojas Eiropas elektroenerģijas tirgus?

Eiropas Savienībā ir integrēts elektroenerģijas tirgus ar nelielām cenu atšķirībām starp reģioniem atkarībā no laikapstākļiem, enerģijas ražotājiem, kas ir tiešsaistē, un citiem faktoriem.

Sistēma izmanto tā saukto “nopelnu secību”, lai izlemtu, kuri ražotāji būs tiešsaistē. Visbiežāk izmanto lētākos ražotājus, bet dārgākos – bieži vien ogles un gāzi – izmanto tikai tad, kad ir liels pieprasījums. Taču cenu nosaka visdārgākais elektroenerģijas ražotājs. Tā kā pēc iebrukuma Ukrainā strauji pieauga gāzes cenas, dārgās gāzes spēkstacijas ir paaugstinājušas elektroenerģijas cenas.

Lai risinātu šo problēmu, ierosinātās reformas mērķis ir atsaistīt elektroenerģijas cenas no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām, samazinot to lomu elektroenerģijas ražošanā. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt rēķinus patērētājiem un novērst jaunu enerģijas cenu krīzi.

“Komisijas priekšlikumā ir ieviests pasākumu kopums, kuru mērķis ir ne tikai mazināt cenu kāpuma ietekmi, kādu pieredzējām pagājušajā rudenī, bet arī – un tas ir ļoti svarīgi – ar strukturālu atbildes pasākumu palīdzību mazināt risku, ka šāds cenu kāpums vai krīzes situācija varētu atkārtoties,” saka ideju laboratorijas Agora Energiewende izpilddirektore Frauke Tīsa.

“Pēdējo no minētajām darbībām galvenokārt varētu īstenot, straujāk ieguldot atjaunojamajos energoresursos un vienlaikus izmantojot pieprasījuma elastīgumu un uzkrāšanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo atjaunojamā enerģija ir ne tikai tīrākais, bet arī lētākais enerģijas ražošanas veids, kas padara mūs neatkarīgus no fosilā kurināmā importa ar nepastāvīgām izmaksām,” Frauke Tīsa skaidro Euronews Green.

Kā elektroenerģijas tirgus pārkārtošana aizsargās patērētājus?

Viens no reformas pīlāriem ir vērsts uz mājsaimniecību un mazo uzņēmumu aizsardzības palielināšanu un lielāku kontroli pār saviem rēķiniem.

Saskaņā ar likumu patērētāji varēs izvēlēties starp līgumiem ar stabilām cenām vai elastīgākiem līgumiem, kuros viņi var izmantot sistēmu un lietot elektroenerģiju, kad pieprasījums un līdz ar to arī cenas ir zemas. Patērētāji varēs arī savstarpēji kombinēt līgumus.

“Mēs ļausim patērētājiem izmantot vairāk nekā vienu skaitītāju un noslēgt dažādus līgumus, lai apkalpotu savu elektromobili, siltumsūkņus vai mājsaimniecības patēriņu,” teica Kadri Simsone. “Viņi var, piemēram, segt savu patēriņu ar fiksētas cenas [līgumu], bet uzlādēt savu elektromobili tajās stundās, kad cenas ir zemas, pamatojoties uz pielāgojamu līgumu,” viņa piebilda.

Mājsaimniecības, kurās ir atjaunojamie energoresursi, piemēram, saules paneļi, varēs arī pārdot elektroenerģiju saviem kaimiņiem, kas varētu veicināt saules enerģijas izmantošanu uz jumtiem un samazināt pieprasījumu elektrotīklā.

Priekšlikumā ietvertais patērētāju aizsardzības pasākumu kopums nodrošinātu vajadzīgo drošības tīklu krīzes situācijās.

Līdztekus tam ar reformu tiek ieviesti jauni aizsardzības pasākumi mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, tostarp novēršot elektroenerģijas atslēgšanu un izveidojot patērētājiem pēdējās instances piegādātāju gadījumā, ja to piegādātājs bankrotē.

Tajā ir arī paredzēti veidi, kā ES valstis krīzes laikā var ierobežot cenas mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem. Lai stimulētu pieprasījuma samazināšanu, mājsaimniecībām tas tiks ierobežots līdz 80 % no parastā patēriņa, bet uzņēmumiem – līdz 70%, lai stimulētu pieprasījuma samazināšanu.

“Patērētāju aizsardzības pasākumu kopums, kas iekļauts priekšlikumā, nodrošinātu vēlamu drošības tīklu krīzes situācijās, vienlaikus saglabājot neskartus tirgus principus,” uzsvēra Frauke Tīsa.

Kāpēc atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšana samazinās cenas

Vēl viens veids, kā Eiropas Komisija cenšas samazināt rēķinus, ir vairāk atjaunojamo enerģijas avotu ieviešana sistēmā. Tie būs lēti, vietējie enerģijas avoti, kurus mazāk ietekmē ģeopolitika.

“Atjaunojamie energoresursi šobrīd ir viskonkurētspējīgākais elektroenerģijas ražošanas veids, tāpēc, jo vairāk atjaunojamo energoresursu tiks ieviesti sistēmā, jo zemākas kļūs cenas,” saka Dānijas enerģētikas uzņēmuma Ørsted ES biroja vadītājs Sebastians Šulte-Derne.

Atjaunojamie energoresursi šodien ir viskonkurētspējīgākais elektroenerģijas ražošanas veids, tāpēc, jo vairāk atjaunojamo energoresursu tiks ieviesti sistēmā, jo zemākas kļūs cenas.

Priekšlikumā ir iekļauti pasākumi, lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu ieviešanu, un tas tiek iesniegts līdztekus Likumam par tīro emisiju rūpniecību, kura mērķis ir paātrināt atļauju izsniegšanu un nodrošināt piekļuvi finansējumam tādām videi nekaitīgām tehnoloģijām kā atjaunojamie energoresursi.

“Mēs uzskatām, ka ilgtermiņa līgumu slēgšana ir galvenais, kas ļaus mājsaimniecībām, bet, protams, vēl vairāk rūpniecības nozarēm, nodrošināties pašām, lai tās būtu mazāk atkarīgas un mazāk pakļautas īstermiņa cenu kāpumiem,” uzsvēra S. Šulte-Derne. “Ilgtermiņa līgumiem ir nozīme arī tāpēc, ka tie mazina svārstīguma elementu patērētājiem, jo tie nošķir īstermiņa tirgu tiešo ietekmi uz gala patēriņa cenu.”

Ierosinātajā tiesību aktā ir ietverti arī vairāki veidi, kā no sistēmas izslēgt nepastāvīgo fosilo kurināmo, tostarp jauni pasākumi, lai samazinātu un pārvaldītu pieprasījumu, lai dārgās enerģijas ražotājiem, piemēram, ogļu un gāzes ražotājiem, nebūtu jāiesaistās elektroenerģijas ražošanā.

Taču var paiet ilgāks laiks, līdz šie pasākumi stāsies spēkā. Ierosināto reformu tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un ES valstis, kurām abām būs jāvienojas par savu nostāju, pirms tās savstarpēji panāks vienošanos. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka to varētu izdarīt līdz gada beigām.