Vācijas enerģētikas politika joprojām ir tieši saistīta ar fantāziju pasauli.

Šis stāsts ir vecs, tam ir dažādas formas. Brāļi Grimmi pirms diviem gadsimtiem pierakstīja pasaku par kādu Karlu Katcu, kazu ganu no Hārcas kalniem Vācijas vidienē. Kādu nakti apmaldījusies kaza ieved Karlu dziļi alā. Svešinieku kārdināts, viņš izdzer doto eliksīru un aizmūk. Pamostoties Karls konstatē, ka ir pagājušas nevis stundas, bet gadi. Pasaule ap viņu ir mainījusies.

Apjukumu, ko pasakā izjūt Karls, tagad izjūt daudzi vācieši. Pirms dažiem gadiem Eiropas bagātākā lielvalsts nonāca ne gluži miega, bet zināmas miegainības stāvoklī gan. Atkal apvienojušies un savu ekonomisko un diplomātisko panākumu nomierināti, vācieši ieslīga ērtā pārliecībā, ka viņu sistēma darbojas gandrīz ideāli. Valdības politiku sāka vadīt ne tik daudz pragmatisms, cik pašapmāns, jo vācu politiskie līderi apreibināja vēlētājus ar žužojošām runām par mūžīgu labklājību ar minimālu piepūli un, protams, nulles emisijām. (...)