Dānija 2023. gada 8. martā atklāja oglekļa dioksīda uzglabāšanas projektu 1800 metru dziļumā Ziemeļjūrā, un tā ir pirmā valsts pasaulē, kas glabās no ārvalstīm ievesto CO2.
CO2 kapsēta, kurā oglekli ievada, lai novērstu turpmāku atmosfēras sasilšanu, ir ierīkota vecā naftas lauka vietā. Paredzams, ka līdz 2030. gadam “Greensand” projekta, ko vada Lielbritānijas ķīmijas gigants Ineos un Vācijas naftas kompānija Wintershall Dea, ietvaros tiks uzglabāti līdz astoņiem miljoniem tonnu CO2 gadā.
Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) projektu mērķis ir uzņemt un pēc tam noturēt CO2, lai mazinātu globālo sasilšanu, tomēr tie vēl ir tikai sākuma stadijā un izmaksā dārgi. Pašlaik Eiropā darbojas vai tiek izstrādāti aptuveni 30 projekti.
Taču atšķirībā no citiem projektiem, kas uzglabā CO2 emisijas no tuvumā esošiem rūpnieciskiem objektiem, Greensand atšķiras ar to, ka oglekli ieved no tālienes. Vispirms CO2 tiek uztverts tā rašanās vietā, pēc tam tas tiek sašķidrināts un transportēts (pašlaik ar kuģi, bet potenciāli varētu tikt pārvietots pa cauruļvadiem) un uzglabāts rezervuāros, piemēram, ģeoloģiskajos dobumos vai izsmeltās naftas un gāzes atradnēs. Dānijas iestādes, kas ir izvirzījušas mērķi sasniegt oglekļa neitralitāti jau 2045. gadā, apgalvo, ka tas ir “ļoti vajadzīgs instruments mūsu klimata rīku klāstā”.
“Tas palīdzēs sasniegt mūsu klimata mērķus, un, tā kā mūsu zemes dzīlēs ir daudz lielāks uzglabāšanas potenciāls nekā mūsu pašu emisijas, mēs varam uzglabāt oglekli arī no citām valstīm,” norāda klimata ministrs Larss Āgārds.
Ziemeļjūra ir īpaši piemērota šāda veida projektam, jo šajā reģionā jau ir cauruļvadi un potenciālās uzglabāšanas vietas pēc gadu desmitiem ilgas naftas un gāzes ieguves.
Lai gan uzglabātais daudzums mērāms miljonos tonnu, tas joprojām ir neliela daļa no kopējām emisijām. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem ES dalībvalstis 2020. gadā vien emitēja 3,7 miljardus tonnu siltumnīcefekta gāzu.
Ilgstoši uzskatīta par sarežģītu risinājumu ar minimālu pielietojumu, ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) oglekļa uztveršanu ir atzinusi par nepieciešamu.
Diemžēl tas nebūt nav brīnumlīdzeklis globālās sasilšanas novēršanai. Saskaņā ar Austrālijas ideju laboratorijas IEEFA datiem pats CO2 uztveršanas un uzglabāšanas process, kas prasa lielu enerģijas patēriņu, rada emisijas, kas līdzvērtīgas 21% no uztverto gāzu daudzuma. Turklāt šī tehnoloģija nav bez riska, saskaņā ar ideju laboratorijas viedokli, kas norāda, ka iespējama noplūde var radīt nopietnas sekas. Turklāt projekta izmaksas nav publiskotas.
“CO2 uzglabāšanas izmaksas ir jāturpina samazināt, lai, nozarei kļūstot attīstītākai, tā kļūtu par ilgtspējīgu klimata pārmaiņu mazināšanas risinājumu,” sacīja Dānijas Tehniskās universitātes (DTU) Dānijas Jūras tehnoloģiju centra direktors Mortens Jeppesens.
Tehnoloģija saskaras arī ar vides aizstāvju pretestību.
“Tā neatrisina problēmu un paildzina kaitīgo struktūru kalpošanas laiku,” sacīja Dānijas Greenpeace Klimata un vides politikas nodaļas vadītāja Helene Hage.
“Šī metode nemaina mūsu nāvējošos ieradumus. Ja Dānija patiešām vēlas samazināt emisijas, tai vajadzētu pievērsties nozarēm, kas rada daudz emisiju,” tā H. Hage norādīja, izceļot arī tādas nozares kā lauksaimniecība un transports.