“Labi valstij” ir konservatīvā kandidāta Manuela Hāgela devīze kampaņai Bādenē-Virtembergā.
Bagātā Bādenes-Virtembergas federālā zeme ir slavena ar automobiļu rūpniecību, jo ir autobūves gigantu Mercedes-Benz un Porsche mājvieta. Bādenes-Virtembergas iedzīvotāji 8. martā vēlēs jaunu valdību. Vēlēšanu kampaņas laikā ir jūtams satraukums, ka pāreja uz elektriskajiem automobiļiem varētu apdraudēt pārticību. Vēlēšanas būs arī simbolisks tests kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) valdībai gadu pēc federālajām vēlēšanām. Rezultāti Bādenē-Virtembergā varētu ietekmēt rezultātus citās federālajās zemēs (kur šogad gaidāmas vēlēšanas).
Bādenē-Virtembergā ir vienīgā reģionālā valdība, ko vada Zaļo partija, kura pašlaik veido koalīciju ar Frīdriha Merca konservatīvo Kristīgo demokrātu partiju (CDU).
Jau vairākus mēnešus šajā federālajā zemē tiek prognozēta CDU uzvara, lai jaunākie aptaujas rezultāti liecina par Zaļo partijas popularitātes pieaugumu, padarot vēlēšanu iznākumu neprognozējamu. Gan Zaļo partija, gan Kristīgo demokrātu partija aptaujās saņem nedaudz mazāk par 30% atbalstu, tām seko galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ar mazāk nekā 20% atbalstu.
Vēlēšanu kampaņā dominē nodarbinātība un ekonomika. Bagātajā Vācijas zemē, kas slavena ar automobiļu rūpniecību, kur atrodas ne tikai Mercedes-Benz un Porsche, bet arī milzīga piegādātāju sistēma, kur dominē cits rūpniecības gigants – Bosch, jautājums par totālu pāreju uz elektromobilitāti ir svarīgs (pat galvenais) daudziem vēlētājiem. Reģiona rūpniecība ir ļoti atkarīga no eksporta, tā atrodas strukturālā krīzē, tai jācīnās gan ar pāreju uz elektriskajiem automobiļiem, gan ar mazāku pieprasījumu pasaulē, ASV prezidenta noteiktajiem tarifiem un strauji augošo Ķīnas konkurenci. Tas viss izraisa darba vietu skaita samazināšanos un bailes par nepieredzētu ekonomikas lejupslīdi.
Kamēr Zaļo partija uzsver ekonomiskās iespējas, kas saistītas ar pāreju uz klimatneitralitāti, konservatīvie brīdina par “ekonomikas pārslodzi klimata mērķu dēļ”. Rezultāti šajās vēlēšanās noteikti atbalsosies arī ārpus federālās zemes robežām. Vācijai sarežģītajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos steidzami jāizveido jauns labklājības modelis. Vācu politologi uzskata – tas, starp citu, tiks izlemts arī Bādenē-Virtembergā. Vācijas un šī reģiona iepriekšējo gadu ekonomiskā veiksme un žilbinošie panākumi daļēji balstījās uz jau zudušiem balstiem – lētu Krievijas gāzi, spēcīgu pieprasījumu Ķīnā pēc “Made in Germany” marķētām precēm, arī automašīnām. Būtiskas bija ASV drošības garantijas, kas, faktiski, šobrīd vairs nepastāv.
Jauns, problēmas vēstošs fenomens
Pašreizējais Zaļo partijas premjerministrs Vinfrīds Krečmans (Winfried Kretschmann), kura pragmatiskā pieeja padarīja viņu ļoti populāru pat daudzu konservatīvo vēlētāju vidū, pēc 15 gadu veiksmīga darba noliek savas pilnvaras. Bādene-Virtemberga pēc vēlēšanām iegūs jaunu līderi.
Zaļo partijas kandidāts Džems Ozdemišs (Cem Özdemir), bijušais Vācijas lauksaimniecības ministrs, apvienoja savu partiju vēlēšanu kampaņā, kas koncentrējās uz “ekonomiku, ekonomiku, ekonomiku”, CDU kandidāts Manuels Hāgels brīdināja, ka jādara viss, lai reģiona galvaspilsēta Štutgarte, piedzīvojot rūpniecības lejupslīdi, nekļūtu par “Eiropas Detroitu”, situāciju salīdzinot ar ASV automobiļu rūpniecības centra postošo krīzi. Jāatgādina, ka 2008. gada finanšu krīze, sabrūkot autobūves nozarei, sagrāva Detroitu, paātrinot vispārēju lejupslīdi, izraisot masveida hipotēku atsavināšanu un iznīcinot nodokļu bāzi. Krīze kulminēja 2013. gadā ar lielāko pašvaldību bankrotu ASV vēsturē (18 miljardi ASV dolāru), ko izraisīja 11 miljardu ASV dolāru pensiju saistības, 29% bezdarba līmenis un iedzīvotāju skaita samazināšanās līdz 700 000.
Jāuzsver, ka pagājušajā gadā vien Vācijas automobiļu rūpniecības nozare zaudēja ap 50 000 darbavietu. Bosch, kas atrodas Štutgartes reģionā, plāno samazināt 22 000 darbavietu. Krīze ir jūtama gan ikdienā, gan politikā. Štutgartē arvien vairāk cilvēku meklē darbu, ko var uzskatīt par jaunu, bet ļoti nepatīkamu fenomenu šajā Vācijas reģionā. Federālā zeme ir atkarīga no automobiļu rūpniecības ne tikai darba vietu, bet arī nodokļu ieņēmumu ziņā. Tirdzniecības nodokļu ieņēmumi Štutgartē pagājušajā gadā samazinājās gandrīz par 50% – līdz 750 miljoniem eiro. Ienākumu krituma dēļ automobiļu ražotāji Mercedes un Porsche nodokļos samaksāja daudz mazākas summas nekā iepriekš. Netālu esošajā Raštatē nodokļu ieņēmumi Mercedes problēmu dēļ samazinājās pat par divām trešdaļām.
Gan Džems Ozdemišs, gan Emanuels Hāgels ir apņēmušies turpināt līdzšinējā premjerministra iesākto, kas nozīmē, ka atšķirības starp Zaļo partiju un CDU reģionā ir daudz mazākas nekā federālajā līmenī. Zaļās partijas politiķis Ozdemišs cenšas neizklausīties pārāk progresīvs, CDU pārstāvis Hāgels izvairās izklausīties pārāk konservatīvs, ir visai grūti saskatīt reālas atšķirības starp abiem.
“Ceļš uz mērķi jāizvēlas pareizi…”
Runājot par automobiļu rūpniecības nākotni, kā attīstības virzienu Dž. Ozdemiršs uzsver elektrifikāciju, M. Hāgels vairāk balstās degvielas tehnoloģiju attīstībā. Abi gan seko V. Krečmana pēdās, uzsverot pragmatismu. Sekojot šim piemēram, Dž. Ozdemišs kampaņas laikā ir izteicies pret stingrām Eiropas Savienības sankcijām automobiļu ražotājiem, kuri neievēro ES emisiju normas, apšaubot 2035. gadā plānoto degvielas dzinēju izmantošanas pārtraukšanu. “Nav izšķiroši, vai mēs sasniegsim gadu agrāk vai vēlāk. Izšķirošs ir pareizi izvēlēts ceļš līdz mērķim,” uzsvēra Zaļo partijas līderis.
V. Krečmans bieži vien federālās zemes ekonomiku nostādīja pāri savas partijas politikai, jo īpaši aizstāvot automobiļu rūpniecības intereses. Vides aktīvistiem un dažiem Berlīnes Zaļo partijas politiķiem, kas šausminājās par autobūvi Vācijā, V. Kreičmans norādīja, ka Eiropas Savienības sodiem par pārmērīgām automobiļu emisijām “neesot nekādas jēgas”. Bādenes-Virtembergas Zaļo partijas premjerministra valdība pievienojās citām automobiļu rūpniecības nozari atbalstošām federālajām zemēm cīņā pret stingriem emisiju noteikumiem Eiropā. CDU pārstāvis E. Hāgels līdzīgi uzsver nepieciešamo elastīgumu vietējās ekonomikas labā: “Man nav svarīgi, kāds ir automobiļa dzinējs, vai tas ir plug-in hibrīds, elektromobilis vai iekšdedzes dzinējs. Galvenais, ka tas nāk no Bādenes-Virtembergas.”
Sabiedrības atbalsta pārbaude
Lai gan V. Krečmans ar automobiļu rūpniecībai labvēlīgo nostāju nokļuva Vācijas ziņu virsrakstos, viņš padarīja klimata rīcību par pašreizējās valdības koalīcijas līguma balstu un pārraudzīja jauna klimata likuma ieviešanu, kas paredz, ka viņa vadītajai federālajai zemei līdz 2040. gadam (piecus gadus ātrāk nekā paredzēts Vācijas mērķī) jākļūst klimatneitrālai, kas prasītu strauju rūpniecības pārveidi un ātrāku atjaunojamo energoresursu ieviešanu.
Klimata rīcība automobiļu rūpniecībā un citās nozarēs ir galvenais jautājums gaidāmajās vēlēšanās; tas kļūst arvien strīdīgāks. Nesen veiktās aptaujas liecina, ka vēlētāju satraukums par ekonomiku un drošību aizstāj raizes par klimata pārmaiņām, krasi pieaugot skepsei par pašreizējo valsts enerģētikas pārejas īstenošanu. Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Vācijā iedzīvotāju attieksme dalās starp ilgtermiņa klimata rīcību un īstermiņa bažām par finanšu slogu, ģeopolitisko un ekonomisko stabilitāti.
Tieši tāpēc vēlēšanas Bādenē-Virtembergā ir vācu sabiedrības atbalsta pārbaude zaļās pārejas politikai laikā, kad nav atrisināti reģionālie un valsts līmeņa jautājumi, kā sasniegt Vācijas klimata mērķus.
* Bādene-Virtemberga (vācu: Baden-Württemberg) ir viena no 16 Vācijas federālajām zemēm, tā atrodas valsts dienvidrietumos un ir trešā lielākā federālā zeme gan pēc platības (~35 752 km²), gan iedzīvotāju skaita, kas pārsniedz 11 miljonus. Galvaspilsēta ir Štutgarte (Stuttgart), kurā dzīvo aptuveni 613 000 iedzīvotāju. Premjerministrs ir Vinfrīds Krečmans (Winfried Kretschmann) no Zaļo partijas. Reģions ir pasaulslavens ar automobiļu rūpniecību; šeit atrodas autobūves koncernu Mercedes-Benz un Porsche galvenās mītnes, arī tehnoloģiju gigants SAP. Federālā zeme robežojas ar Franciju, Šveici un Austriju. Reģionā atrodas slavenais Švarcvaldes kalnu masīvs.