Somijas saimnieciskie meži pārsteiguši ar sugu daudzveidību, liecina Metsähallitus ziņojums, kurā apkopoti un reģistrēti vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu sugu novērojumu, no kuriem 1700 novērojumi attiecas uz apdraudētajām sugām. Kopumā konstatētas 133 sugas, no kurām 101 ir apdraudēta vai gandrīz apdraudēta. Ziņojumā galvenā uzmanība tika pievērsta saimnieciskajiem mežiem, tika pētītas ķērpju, poliporu un sūnu sugas, kas apdzīvo gan dzīvus kokus, gan atmirušo koksni.
“Iegūtie rezultāti pozitīvi pārsteidza. Konstatējām lielu skaitu sugu. Par katru no tām varam sacīt, ka tās novērotas biežāk, nekā iepriekš gaidīts. Ir daudz jaunas informācijas par sugām un to sastopamību saimnieciskajos mežos,” uzsver Tuomass Kallio (Tuomas Kallio), Metsähallitus sugu eksperts.
Iepriekšminētais ziņojums tika publiskots 15. maijā Metsähallitus rīkotajā vebinārā. Atrasto sugu klāsts tiek izmantots kā mežu un dabas aizsardzības vērtību rādītājs. Pēc T. Kallio teiktā, šīs sugas veido būtisku to mežā sastopamo sugu (bioloģiskās daudzveidības) daļu, kuru stāvoklis, kā tika pieņemts, ir pasliktinājies meža izmantošanas rezultātā.
Metsähallitus, Somijas valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmums, divus gadus (līdz 2023. gadam) apsekoja apdraudēto sugu areālus un veica uzskaiti 230 vietās Lapzemē, Kainuu un Somijas Ezerzemē.
“Saimnieciskajos mežos līdz šim nav veikti plaši apdraudēto sugu apsekojumi. Iegūtie dati ir svarīgi, lai novērtētu, piemēram, kuras sugas iespējams saglabāt saimnieciskajos mežos, kā arī dabas apsaimniekošanas panākumus,” stāsta T. Kallio, atzīmējot, ka apdraudētās un citas tā sauktajā Sarkanajā sarakstā iekļautās sugas ir sastopamas daudzos mežu tipos, pat ļoti parastos saimnieciskajos mežos.
“Komerciālie meži neveido tā saukto sugu vakuumu. Ar dabas apsaimniekošanas palīdzību ir iespējams saglabāt tām piemērotu vidi saimnieciskajos mežos un attiecīgi atbalstīt aizsargājamās teritorijas. Lai saimnieciskajos mežos sastaptu konkrētas sugas, ir svarīgi, lai tajos būtu attiecīgajai sugai nepieciešamie apstākļi, piemēram, satrupējusi koksne, veci koki vai platlapji,” norāda T. Kallio. Viņš skaidro, ka lielākā daļa Sarkanajā sarakstā iekļauto sugu sastopamas daudzviet, lai gan īpatņu skaits vairumā gadījumu ir neliels.
“Ne visas sugas ir ļoti prasīgas, tās var augt dažādos mežu tipos. Sugas, kurām nepieciešama nopietna aizsardzība, pilnīgi noteikti biežāk sastopamas vecos mežos, saimnieciskajos mežos tās redzēsim salīdzinoši reti.”
Apsekojuma vietas izvēlētas nejauši (nejaušības princips)
Meža nogabali tika izvēlēti pēc nejaušības principa. Vairāk nekā pusē no tiem (64%) koki bija jaunāki par 80 gadiem un aptuveni piektajā daļā (22%) tie bija vecumā no 20 līdz 80 gadiem. Četrpadsmit procentos nogabalu koki bija vecāki par 120 gadiem.
“Lielākā daļa mežaudžu bija tā dēvētie parastie saimnieciskie meži, t.i., tajos tika veikti ierastie atjaunošanas un retināšanas darbi,” skaidro T. Kallio. Saskaņā ar viņa teikto, apsekotās sugas var atrast jebkurā mežā neatkarīgi no tā vecuma, taču konstatēts, ka sugu skaits palielinās, pieaugot teritorijā dominējošo koku vecumam.
“Dabas objektos, kas atrodas saimnieciskajos mežos, konstatēts plašs sugu klāsts, kam ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Dabas objektos bija vairāk un īpašākas sugas nekā objektos, kas atradās parastajos saimnieciskajos mežos”, norāda T. Kallio.
Lielākā daļa novērojumu attiecas uz epifītiskajiem ķērpjiem, kas aug uz koku stumbriem un zariem. Mazāk novērojumu bija par sugām, kas apdzīvo sadalījušos koksni. Pozitīvs pārsteigums bija vecu koku un platlapju klātbūtne.
“Kopumā saimnieciskajos mežos ir maz bojātas koksnes, tāpēc novērojumu par sugām, kas apdzīvo atmirušo koksni, bija mazāk nekā par sugām, kas apdzīvo dzīvu koku stumbrus un zarus. Piemēram, apdraudētas poliporu sugas tika atrastas tikai dažās vietās,” skaidro T. Kallio.
Mācība meža apsaimniekošanā
Ziņojums ir iedvesmojis Tuomasu Kallio atkārtoti uzsvērt, ka viena no lietām, kam jāpievērš uzmanība cirsmās, ir saglabājamo koku skaits un veids.
“Īpaši svarīgi ir saudzēt vecus kokus. Visos meža apsaimniekošanas posmos ir saudzējami platlapji, jāizvairās no nevajadzīgām cirtēm. Esošās atmirušās koksnes saudzēšana ir rentabla metode meža bioloģiskās daudzveidības palielināšanai,” uzskaita T. Kallio.
Apsekojums bija Metsähallitus Forestry Ltd projekts. Praktisko darbu veica Metsähallitus meža bioloģijas speciālisti, piesaistot ekspertus no citām institūcijām. Projekts nesen saņēma Metsähallitus Vides un inovāciju balvu.