Sociālajos tīklos plaši klejo video un attēli par Nīderlandes lauksaimnieku protestiem, Latvijas mediju vidē ziņas par šiem notikumiem parādās maz.

Eiropas zaļā kursa ietvaros vairākus gadus Briselē tiek veidotas dažādas stratēģijas, direktīvas un regulas, lai mazinātu cilvēku nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu. Ir pienācis brīdis, kad dalībvalstīm šie dokumenti jāiestrādā valsts likumdošanā. Nīderlandes valdība ir paredzējusi nākamo 7 gadu laikā par 50% samazināt slāpekļa emisijas lauksaimniecības sektorā.

Jau kopš 2019. gada Nīderlandē ir ārkārtīgi sarežģīti (faktiski neiespējami) saņemt atļaujas jaunu fermu būvniecībai vai paplašināšanai. Pēc Nīderlandes valdības aplēsēm, jaunais emisiju mazināšanas mērķis skartu aptuveni 30% Nīderlandes saimniecību, tomēr tas ir jādara, lai mazinātu bioloģiskās daudzveidības un klimata "katastrofas". Savukārt, lauksaimnieki paredz, ka darbību pārtraukt nāksies aptuveni pusei valsts saimniecību, dramatiski kritīsies saražotās pārtikas apjoms, pārtika paliks dārgāka un saimniecības, kuras izturēs izmaiņas, balansēs uz izdzīvošanas robežas. Lauksaimnieki paredz, ka, krītoties saražotajam apjomam, darbu varētu zaudēt kravu pārvadātāji, pārstrādes uzņēmumu darbinieki un citas iesaistītās personas.

Lai protestētu pret šīm izmaiņām, vairāki desmiti tūkstošu lauksaimnieku koordinēti bloķē valsts galvenos autoceļus, pārtikas veikalus, loģistikas bāzes, dedzina salmu ruļļus un izkliedē kūtsmēslus pilsētu teritorijās. Novēroti arī gadījumi, kad lauksaimnieki bojā policijas transportlīdzekļus. Nīderlandes drošības iestādes mēģina bloķēt lauksaimnieku kustību, izgaiņāt protestētājus, un vienā gadījumā arī atklājuši uguni uz 16 gadus vecu jaunieti, kurš vadījis traktortehniku. Šajā gadījumā neviens nav cietis.

Nīderlandes kolēģi stāsta, ka šobrīd valdība ir gatava sarunām tikai, ja tajās piedalās mediators vai starpnieks.

Saņemta arī informācija par pirmajiem protestiem Vācijā, Polijā un Itālijā.

 

Ir naivi iedomāties, ka lēmumu pieņēmēji nezina, kur rodas ēdiens. Viņuprāt, govju purkšķi apdraud planētu, kaut uz Davosas Pasaules ekonomikas forumu paši ierodas privātajās lidmašīnās. Holandieši, vācieši, spāņi un poļi protestē, bet par latviešiem var prognozēt, ka mēs paklausīgi apkausim savus lopus, aizlaidīsim tīrumus atmatā un pakārsim zobus vadzī. Ziņa no Farmers Weekly "Nīderlandes lauksaimnieku protesti pret valdības politiku un agflāciju (mākslīgu pārtikas ražošanas izmaksu celšanu), kas iznīcina viņu uzņēmumus", ir izplatījusies vairākās Eiropas valstīs. Lauksaimnieki protestē pret pieaugošajām izmaksām un valdības ierobežojumiem mājlopu skaitam un mēslojuma izmantošanai, cenšoties samazināt oglekļa emisijas.

Pagājušajā mēnesī Nīderlandes ministru kabinets paziņoja par plāniem īstenot 22 miljardus mārciņu (!!!) vērtu programmu, lai līdz 2030. gadam par 50% samazinātu slāpekļa emisijas, lai nodrošinātu atbilstību ES noteikumiem par nitrātu piesārņojumu. Dažos apgabalos var būt nepieciešams samazināt emisijas par 70% vai vairāk.

Saskaņā ar priekšlikumiem lauksaimniekiem būtu krasi – par 40% – jāsamazina slāpekļa oksīda un amonjaka emisiju daudzums, ko viņi ražo lopkopībā, kā rezultātā daudzas saimniecības būtu jāsamazina, bet dažas – jāslēdz.

Tūkstošiem saniknotu nīderlandes lauksaimnieku ar traktoriem bloķējuši ostas, lidostas un ceļus. Ielās dedzina salmu ķīpas, pie valdības ēkām izgāzti kūtsmēsli. Tikmēr ir parādījušies video, kā Nīderlandes lielveikalos beidzas pārtika. Izrādot solidaritāti, Vācijas, Itālijas, Spānijas un Polijas lauksaimnieki ir sākuši protestus, kas strauji kļūst par ES mēroga kampaņu pret "pret lauksaimniecību vērstu politiku".