Igaunija ir atteikusies no likumā noteiktā mērķa saražot tik daudz atjaunojamās elektroenerģijas, cik valsts patērē. Lai gan oficiālais mērķis līdz 2030. gadam paliek nemainīgs, patiesībā tas netiks sasniegts ne noteiktajā termiņā, ne arī pārskatāmā nākotnē.
Gandrīz pirms trim gadiem, 2022. gada augusta beigās, Kajas Kallasas vadītā valdība apstiprināja tiesību akta grozījumu, ar kuru Igaunijas 2030. gada mērķis atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai no 40% tika paaugstināts līdz 100% no valstī patērētās elektroenerģijas.
Likumprojekts bez kavēšanās tika pieņemts Igaunijas parlamentā (Rīgikogu), līdz oktobrim izmaiņas tika iekļautas likumā. Igaunija bija izvirzījusi ambiciozu mērķi – pēc nedaudz vairāk nekā septiņiem gadiem saražot tik daudz atjaunojamās elektroenerģijas, cik tā patērē. Tas nenozīmē, ka visai patērētajai elektroenerģijai jābūt atjaunojamai vai saražotai Igaunijā – nozīme ir tikai statistikas bilancei.
Likumprojekts bija atbilstošs iepriekš parakstītā koalīcijas līguma klauzulai, kurā bija iekļauta tieši šāda apņemšanās. Paskaidrojuma rakstā nebija ierakstīts būtisks ietekmes novērtējums, netika vērtēts, vai Igaunijā šāds mērķis vispār ir reāli izpildāms.
Memorandā tika pievienots neanalizēts politisks lēmums: “Grozījumiem būs pozitīva ietekme uz darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem un, runājot par sociālo ietekmi, galvenokārt uz tiem, kas dzīvo teritorijās, kurās tiek plānots izveidot atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas gan uz sauszemes, gan atklātā jūrā”.
Pašreizējā situācija
Pagājušajā gadā Igaunija patērēja 8,1 teravatstundu elektroenerģijas. Iekšzemes ražošanas apjoms bija 5,4 teravatstundas jeb 65,8% no patēriņa. No tām 3,4 teravatstundas – 41,7% no patēriņa – tika iegūtas no atjaunojamajiem avotiem. Kopumā atjaunojamo enerģijas avotu ražošana ir sadalīta: trešdaļa no biomasas un atkritumu sadedzināšanas, trešdaļa no vēja un trešdaļa no saules enerģijas.
Atjaunojamās enerģijas ražošana pastāvīgi pieaug. Nesen tika atklāts “Enefit Green” vēja un saules enerģijas parks, kas gadā saražos 770 gigavatstundas jeb 0,77 teravatstundas. Jau pagājušajā gadā tas sāka piegādāt elektroenerģiju kopējam tīklam. Tikmēr “Sunly” būvē saules enerģijas parku, kurā paredzēts saražot aptuveni 250 gigavatstundas jeb 0,25 teravatstundas elektroenerģijas gadā.
Tomēr ražošana nepieaug pietiekami strauji, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzīto atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas mērķi. Tas nav nekāds pārsteigums. Valsts revīzijas birojs jau pagājušā gada sākumā pauda šādas bažas. Kajas Kallasas valdības klimata ministrs Kristens Mihals, reaģējot uz šo revīziju, pauda uzticību mērķim: “Šodien dažādu enerģētikas un vides nozares analītiķu prognozes liecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi,” viņš pauda pagājušā gada janvāra beigās.
Tagad K. Mihals ir premjerministrs un Reformu partijas līderis. Trešdien ETV raidījumā “Esimene stuudio” viņš sacīja, ka mērķis saražot visu valstī izmantojamo elektroenerģiju no atjaunojamiem avotiem vairs nav sasniedzams: “Jau pirms sešiem mēnešiem bija skaidrs, ka mērķis līdz 2030. gadam 100% elektroenerģijas patēriņa nodrošināt ar atjaunojamo enerģiju nav reāli izpildāms,” teica Mihals, piebilstot, ka šo mērķi varētu sasniegt līdz 2033. vai 2035. gadam.
Kāpēc mērķi nav iespējams sasniegt?
Kas pa šo laiku ir mainījies? Pirmkārt, šopavasar valdība nolēma neturpināt jūras vēja ģeneratoru parku izsoli, kuru izmaksas būtu par kārtu lielākas nekā sauszemes vēja ģeneratoru parkiem, un potenciālā vajadzība pēc subsīdijām sasniegtu 2,6 miljardus eiro. Sākotnēji šis solis tika sperts, atliekot lēmuma pieņemšanu.
Oficiāli šis plāns nav atcelts, taču Reformu partijas un Eesti 200 koalīcijas līgumā jūras vēja ģeneratoru parku attīstība ir atkarīga no jaunu finanšu instrumentu izveides saskaņā ar Eiropas Zaļo darījumu rūpniecībai.
Pieeja sauszemes vēja enerģijai ir konkrētāka. Pašlaik Igaunijas valdība izskata likumprojektu, kas ļautu valsts pārvades sistēmas operatoram “Elering” rīkot izsoles, lai tirgū laistu sauszemes vēja ģenerēto elektroenerģiju. Plānots iegādāties līdz divām teravatstundām atjaunojamās elektroenerģijas gadā, paredzot subsīdiju maksimālo apjomu 20 miljoni eiro gadā – līdz 200 miljoniem eiro 10 gadu laikā.
Klimata ministrija, kas izstrādāja likumprojektu, paskaidrojuma rakstā norāda, ka pašreizējās atjaunojamās enerģijas vienības, kas tiek attīstītas, nav pietiekamas, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķi. Ministrija lēš, ka iepriekšējo izsoļu rezultātā īstenotie projekti 2026. un 2027. gadā kopā saražos 1,32 teravatstundas atjaunojamās elektroenerģijas gadā. Ja pieskaitām plānotās divas teravatstundas no gaidāmās izsoles, par kuru paredzēts paziņot nākamā gada sākumā, kopējais papildu ražošanas apjoms varētu sasniegt maksimāli 3,32 teravatstundas gadā.
Pievienojot to pagājušā gada 3,4 teravatstundām, ideālos apstākļos līdz 2030. gadam kopējais atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas apjoms gadā sasniegtu 6,72 teravatstundas.
No tiem mainīgie avoti – vējš un saules enerģija – veidotu aptuveni 4,5 teravatstundas jeb aptuveni 67% gada patēriņa.
Tas tiek darīts, pieņemot, ka visi pašlaik izstrādes stadijā esošie projekti tiks pabeigti un ka izsoles noslēgumā neradīsies kavējumi. Pat likumprojekta autori atzīst, ka pēdējais pieņēmums ir neskaidrs. Ņemot vērā vērienīgo grafiku, pastāv reāla iespēja, ka process var aizkavēties par vairākiem gadiem.
Ja 2030. gadā Igaunijas elektroenerģijas patēriņš saglabāsies pašreizējā līmenī – astoņas teravatstundas, valsts nesasniegs 17,5% jeb 1,4 teravatstundas, lai sasniegtu savu mērķi. Ja patēriņš palielināsies, starpība būs vēl lielāka.
Cik saprātīgi būtu izmantot tikai atjaunojamo enerģiju?
Kad Kristens Mihals pārtrauca koalīciju ar sociāldemokrātiem un turpināja sadarbību ar Eesti 200, Rīgikogu atgriezās toreizējā klimata ministre Joko Alendere (Reformu partija) un par jauno enerģētikas un vides ministru tika iecelts Andress Suts. Pirmo reizi koalīcijas līgumā tika iekļauta apņemšanās nodrošināt konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas.
A. Suts piesaistīja arī padomdevēju enerģētikas jautājumos: Tallinas Tehnoloģiju universitātes (TalTech) enerģētikas profesoru Einari Kiselu, kas ir iesaistīts Igaunijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (ENMAK) atjaunināšanā, kas, pēc neapstiprinātām ziņām, tuvākajā laikā varētu ieviest būtiskas izmaiņas politikā.
E. Kisels uzsvēra, ka nav gatavs publiski apspriest plašākus enerģētikas plānus. Viņa kolēģe no TalTech, ekonomikas profesore Kadri Manaso nesen analizēja Igaunijas enerģētikas stratēģiju no ekonomiskā viedokļa, rezultāti ir publiski pieejami tiešsaistē. Saskaņā ar viņas veikto analīzi, ja Baltijas valstis sasniegtu savus izvirzītos mērķus – saražot tik daudz atjaunojamās elektroenerģijas, cik tās patērē, Igaunijai tas izmaksātu papildu 100 miljonus eiro gadā.
K. Manaso veiktā analīze liecina, ka Igaunija varētu sasniegt zemākās kopējās elektroenerģijas izmaksas, ja mainīgie atjaunojamie energoresursi – vējš un saule – veidotu 60-80% no patēriņa.
Profesore norāda: jo lielāks ir atjaunojamo energoresursu mainīgās enerģijas īpatsvars, jo zemāka ir cena patērētājiem. Tomēr, sasniedzot 80% slieksni, fiksēto izmaksu daļa kļūst pietiekami liela, lai cenas vairs būtiski nesamazinātos. Viņa norāda, ka, palielinoties atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai, ražotājiem samazinās peļņas norma – 80% apmērā atbalsta subsīdijas pēkšņi būtu ievērojami jāpalielina.
Tartu Universitātes ekonomikas profesors Urmass Varblans piekrīt TalTech kolēģiem. Pēc viņu darba izskatīšanas viņš secināja, ka 100% mērķis nav saprātīgs. Varblans sacīja, ka enerģētikas nozarē notiek domāšanas maiņa.
“Šķiet, pēdējo trīs līdz četru mēnešu laikā ir mainījies domāšanas veids. Dažas mantras ir noliktas malā. Tagad ir izpratne par to, ka tikai lozungu un mērķu paziņošana neko nemaina,” teica Varblans, piebilstot: “Cilvēki ir sākuši vairāk domāt par mūsu faktisko enerģijas portfeli. Tas nav tikai viens avots – mums ir vairāki dažādi avoti, kas viens otru papildina un ir pieejami dažādos gada laikos, pavasarī vai rudenī.”
Varblans atsaucās arī uz Igaunijas Bankas monetārās politikas un ekonomisko pētījumu nodaļas vadītāja Marti Randvēra agrāk veikto pētījumu, kurā secināts, ka Igaunijā zemākās kopējās elektroenerģijas izmaksas tiktu sasniegtas, ja atjaunojamie energoresursi veidotu 50-80% enerģijas patēriņa Baltijas valstīs.
Galvenās bažas rada tas, ka mainīgie atjaunojamās enerģijas avoti savstarpēji samazina rentabilitāti. Jo labvēlīgāki apstākļi ir atjaunojamajiem energoresursiem – saulaināki vai vējaināki laikapstākļi –, jo lielāka ir varbūtība, ka ražošana būs jāsamazina. Tas, savukārt, palielina fiksēto izmaksu komponenti elektroenerģijas cenās.
Uzglabāšanas sistēmu uzstādīšana varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu, taču arī tas ir saistīts ar izmaksām. Turklāt, pašlaik nav nevienas uzglabāšanas sistēmas, kas varētu pārnest “lielu vasaras elektroenerģijas daudzumu uz pavasari”.
Klimata ministrija ir gatava
Klimata ministrija nevēlas atklāti runāt par iespējamām izmaiņām pašreizējos plānos, pirms nav pieņemti politiski lēmumi. Ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Reinis Vaks vairākkārt uzsvēra, ka viņu darbs notiek saskaņā ar likumā ierakstīto prasību par 100% atjaunojamās enerģijas izmantošanu.
“Mēs nevaram veikt savu darbu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka kaut kas var neizdoties. Mēs strādājam saskaņā ar likumdevēja dotajām pilnvarām. Pašreizējie rādītāji liecina, ka šī pienākuma izpilde nav neiespējama,” sacīja R. Vaks.
Šos komentārus ERR viņš izteica trešdienas pēcpusdienā – pirms premjerministrs Mihals raidījumā “Esimene stuudio” paziņoja, ka juridiskais pienākums izpildīt mērķi netiks sasniegts.
Jautāts, kā Igaunija varētu sasniegt mērķi līdz 2030. gadam saražot 100% elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem, Vaks norādīja uz nesubsidētām privātā sektora investīcijām: “Tieši tas ir tas, kas ir jāizvērtē izstrādātājiem. Diskusijas to skaidri atspoguļo. Katrs veido savu modeli, runā ar saviem finansētājiem un izvērtē, vai esošie nosacījumi ir piemēroti.”
“Piekrītu, ka pastāv riski. Šodien nevaru apsolīt, ka līdz 2030. gadam mēs noteikti sasniegsim 100%, bet mēs strādājam pie tā,” piebilda R. Vaks, ierosinot konsultēties ar tirgus dalībniekiem, lai gūtu papildu ieskatu.
“Sunly” skatījums ir pozitīvs
Atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstītāja “Sunly” vadītājs Igaunijā Klauss Ēriks Pilars sacīja, ka 2030. gada atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķa sasniegšana ir pilnīgi iespējama. Viņš uzsvēra nepieciešamību paātrināt plānošanas procedūras kā galveno problēmu. Tomēr, runājot par atjaunojamo enerģiju plašākā nozīmē, viņa piezīmes bieži vien izpaudās kā saukļi un labi sagatavoti runas punkti, izvairoties no jautājumiem pēc būtības vai atgriežoties pie trāpīgām frāzēm.
K. Pilars atzina, ka liela jaunu atjaunojamo energoresursu jaudu koncentrācija patiešām var samazināt projektu rentabilitāti, taču norādīja, ka risinājums ir aktīva portfeļa pārvaldība, enerģijas uzglabāšanas iespējas un dalība frekvenču tirgos. Pēc viņa domām, 100% atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas mērķis ir pozitīvi vērtējams, pat ja tā sasniegšana varētu būt sarežģīta.
“Piekrītu – pēdējie 10% pirms 100% sasniegšanas noteikti būs grūti. Taču tas nenozīmē, ka mums vajadzētu atteikties no mērķa deklaratīvā līmenī,” teica K. Pilars, ierosinot, ka viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt elektroenerģijas patēriņa palielināšana Igaunijā. “Ja jūsu apgalvojums ir patiess – ka elektrības cenas patiešām ir tik zemas, un šī tendence šķiet loģiska –, tad, vadoties pēc tirgus loģikas, cilvēki, kas vēlas izmantot lētas elektrības priekšrocības, palielinās patēriņu,” viņš teica.
Uz jautājumu, kā tas saskan ar mērķi, kas balstīts uz 100% patēriņa, viņš atbildēja, ka nav vajadzības 2031. gadā saglabāt tieši 100%, un Igaunija vismaz segs astoņu teravatstundu pieprasījumu gadā.
Uz jautājumu, vai “Sunly” joprojām būtu investējis saules enerģijas parkā, ja Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražošana jau pārsniegtu 80% no elektroenerģijas patēriņa, Pilars atbildēja, ka tikai tad, ja elektroenerģiju varētu pārdot ārpus biržas.
“Atkal tas ir atkarīgs no tā. Ja jūs paļaujaties tikai uz tirgus prognozēm un varat pārdot tikai nākamās dienas tirgū, tad jūsu aprakstītajā situācijā, iespējams, ka nē,” teica Pilars. “Bet, ja jums ir pircējs konkrētā projekta saražotajai produkcijai ārpus biržas cenas, tad tas ir [iespējams].”
https://www.err.ee/1609720722/analuus-eesti-on-vaikselt-loobumas-100-protsenti-taastuvelektri-eesmargist