Dabasgāze, iespējams, ir Krievijas vissvarīgākais energoresurss ģeopolitiskajā cīņā pēc iebrukuma Ukrainā. Lai gan ES un citi rietumu sabiedrotie vienojās par Krievijas ogļu embargo un tālejošu naftas piegāžu apturēšanu, dabasgāzes importa aizliegumu bloks ir noraidījis. Vairākas dalībvalstis ir pārāk atkarīgas no dabasgāzes, lai pārvarētu pēkšņu piegāžu pārtraukšanu, ņemot vērā, ka aizstāt Krievijas cauruļvadu gāzi īstermiņā ir daudz grūtāk nekā atrast alternatīvus ogļu un naftas avotus. Tāpēc gāzes tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju varētu radīt smagas sekas Eiropas ekonomikai. Krievijas valdība jau ir paziņojusi par gāzes piegādes pārtraukšanu vairākām valstīm, liekot Vācijai un ES sagatavoties pēkšņam piegādes pārtraukumam. Bažas ir pieaugušas, kopš jūlijā tika pārtrauktas piegādes pa Nord Stream 1 cauruļvadu. Šajā rakstā skaidrots, kāpēc un kad gāzes piegādes varētu tikt pārtrauktas, kādas varētu būt tūlītējās un ilgtermiņa sekas un kādus piesardzības pasākumus ir veikusi Vācija un ES. Tajā ir arī uzskaitīti eksperti, ar kuriem var sazināties, kā arī svarīgi dokumenti žurnālistiem, kas atspoguļo šo tematu. (9. augustā: Vācijas kanclers O. Šolcs apgalvo, ka "nav tehnisku iemeslu" turpmākai piegāžu samazināšanai; Pārvades tīklu aģentūra brīdina, ka bez Nord Stream 1 gāzes uzglabāšanas mērķi nav sasniedzami; valdība ievieš gāzes nodevu un pārņem Uniper akcijas).
Kāda ir dabasgāzes vieta Vācijas energosistēmā?
2022. gada pirmajā pusgadā dabasgāze veidoja aptuveni 27% no Vācijas kopējā enerģijas patēriņa, galvenokārt apkures un rūpniecības vajadzībām un daudz mazākā mērā (aptuveni 15%) elektroenerģijas ražošanai. Vācijai kopš iebrukuma izdevās ātri samazināt Krievijas daļu gāzes piegādē – no aptuveni 55% februārī līdz aptuveni 35% 2022. gada maijā. Tomēr tā joprojām saskaras ar ievērojamu izaicinājumu aizstāt atlikušo daļu ar alternatīviem avotiem. Citas svarīgas gāzes piegādātājas ir Nīderlande, Beļģija un Norvēģija, kas ir palielinājušas eksporta apjomus, bet nevar pilnībā aizpildīt Krievijas atstāto robu.
Lētā gāze no Krievijas cauruļvadiem ilgu laiku bija ieguvums Vācijas rūpniecības uzņēmumiem, kuri varēja darboties ar zemākām izmaksām un būt konkurētspējīgāki. Tāpēc gāze tika uzskatīta par "pārejas tehnoloģiju", lai atbalstītu pakāpenisku atteikšanos no akmeņogļu izmantošanas, pateicoties tās relatīvi mazākajām CO2 emisijām, kā arī no kodolenerģijas, līdz atjaunojamie energoresursi pilnībā pārņems enerģētikas sistēmu.
Kāpēc un kad varētu pārtraukt gāzes piegādes no Krievijas?
Gan Krievija, gan tās galvenie gāzes patērētāji Eiropā sākotnēji uzstāja, ka gāzes tirdzniecību nebloķēs sankcijas vai citi ar karu saistīti pasākumi, neraugoties uz vairākkārtējiem Rietumu sabiedroto aicinājumiem apturēt vienu no Maskavas svarīgākajiem ienākumu avotiem. Tomēr martā Krievijas izvirzītā prasība par gāzes piegādēm norēķināties Krievijas rubļos satrauca Rietumu importētājus, jo tas liecināja, ka Krievijas valdība ir gatava izmantot dabasgāzi kā instrumentu, lai ietekmētu ES politikas veidotājus. G7 valstu vadošās ES valdības kopīgā paziņojumā norādīja, ka nepieņems izmaiņas esošajos līgumos, kuros paredzētas citas valūtas.
Kopš tā laika Krievija soli pa solim ir samazinājusi piegādes Eiropai
No 2022. gada jūlija Krievija bija pārtraukusi gāzes piegādes vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Polijai, Bulgārijai, Nīderlandei un Somijai, katrā gadījumā atsaucoties uz rubļu maksājumu neizpildi. Maijā ES mīkstināja savu nostāju attiecībā uz gāzes tirdzniecības ierobežojumiem, kā rezultātā vairāki galvenie klienti galu galā piekāpās Krievijas prasībām un maksāja rubļos, lai īstermiņā saglabātu piegāžu stabilitāti. Vācija ir izvirzījusi mērķi līdz 2024. gadam lielā mērā atteikties no Krievijas piegādēm. Taču, lai gan lielākie ES klienti līdz šim nav pilnībā atslēgti, ievērojamais plūsmas samazinājums uz Vāciju, kā arī Itāliju un Franciju ir radījis bažas, ka Maskavas valdība galu galā atslēgs arī savus ienesīgākos gāzes klientus Eiropā.
Valsts īpašumā esošais Krievijas gāzes piegādātājs Gazprom jūnija vidū paziņoja, ka gāzes plūsma no Krievijas uz Vāciju pa galveno cauruļvadu Nord Stream tiks samazināta par aptuveni 60%, argumentējot to ar to, ka Vācijas inženiertehniskais uzņēmums Siemens nav nodrošinājis nepieciešamo aprīkojumu, lai veiktu remontdarbus. Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, kurš jau maijā paziņoja, ka Krievija "apbruņos" savus fosilā kurināmā resursus, nosauca Gapzrom lēmumu par "politisku", jo kavēšanai nav atrasts tehnisks vai juridisks iemesls. Paziņojums nāca tikai dažas nedēļas pirms tam, kad jūras cauruļvadā sākās ikgadējie apkopes darbi, samazinot plūsmu līdz nullei.
Pēc apkopes darbu pabeigšanas jūlija beigās gāzes plūsma atjaunojās. Tomēr jau pēc dažām dienām Gazprom turpināja samazināt Nord Stream piegādes, samazinot plūsmu līdz aptuveni 20% no pilnas jaudas. Kanclers Olafs Šolcs augusta sākumā personīgi apmeklēja strīdus gāzes turbīnu uzglabāšanas vietā Vācijas rietumos, apgalvojot, ka Krievijai nav "nekādu tehnisku iemeslu", lai apturētu gāzes turbīnu, kas atrodas krātuvē Vācijas rietumos.
Jau 23. jūnijā valdība sāka otro no kopumā trim gāzes piegādes drošības plāna eskalācijas posmiem – "trauksmes posmu", kura mērķis ir sagatavot gāzes patērētājus turpmākai cenu paaugstināšanai un iespējamiem piegādes sastrēgumiem, vienlaikus joprojām lielā mērā paļaujoties uz tirgus mehānismiem.
Kā uzglabātās gāzes rezerves var palīdzēt, ja piegādes izsīkst?
Gāzes krātuves veido sava veida gāzes tirgus buferu sistēmu. Jo tās ir pilnākas iespējamā gāzes piegādes pārtraukuma brīdī, jo labāk. Ja visas krātuves būtu pilnībā piepildītas, Vācija varētu apmierināt aptuveni ceturto daļu no gada gāzes pieprasījuma. Augusta sākumā krātuves bija piepildītas gandrīz 73% apmērā. Valdība sākotnēji ieviesa jaunu likumu, kas paredzēja vērienīgu minimālo gāzes krātuvju uzpildes līmeni līdz konkrētiem datumiem, bet pēc tam ar jūlija lēmumu mērķus vēl vairāk paaugstināja. Līdz 1. septembrim krātuvēm jābūt piepildītām līdz 75% (līdz 1. oktobrim – 85%; līdz 1. novembrim – 95%). Līdz 1. novembrim piepildījuma līmenis varētu sasniegt 90%, pat pieņemot, ka plūsmas no Krievijas pa svarīgo Nord Stream cauruļvadu joprojām būs ierobežotas, ziņu aģentūrai dpa jūlija beigās paziņoja Vācijas gāzes krātuvju operatoru asociācija INES.
Aprēķini, ko augusta vidū publicēja tīkla aģentūra BNetzA, atklājuši, ka mērķu sasniegšana ir nopietni apdraudēta, ja gāzes piegādes pa Nord Stream 1 cauruļvadu atkal ievērojami nepalielināsies. Ministrs Hābeks brīdināja, ka Vāciju gaida "ļoti, ļoti karstas debates", ja valstij neizdosies piepildīt gāzes krātuves pirms apkures sezonas sākuma oktobrī. Viņš sacīja, ka valdība varētu regulēt gāzes mazumtirdzniecību, ja samazinātās plūsmas dēļ gāzes krātuves nevarēs piepildīt saskaņā ar plānu.
Kādas būtu Krievijas gāzes piegādes apturēšanas tūlītējās sekas?
Ja Krievija pilnībā pārtrauktu piegādes pa Nord Stream 1, Vācijas iestādēm būtu līdz 24 stundām laika, lai konstatētu, ka cauruļvads ir tukšs, sacīja tīkla aģentūras vadītājs Klauss Millers. Tūlītēja reakcija no Vācijas puses būtu atkarīga no patēriņa līmeņa piegādes pārtraukšanas brīdī, no Vācijas gāzes krātuvju piepildījuma līmeņa un no pieejamiem aizstājējiem no citām valstīm, viņš teica. Lai novērstu tirgus satricinājumus, būtu ātri jāizlemj, vai Vācijai būs jāizsludina ārkārtas stāvoklis, vai nē, sacīja Millers. Tāpēc piegāžu pārtraukšana ziemā radīs lielākas grūtības nekā vasarā, kad gāzes patēriņš ir daudz mazāks.
Smagas gāzes krīzes gadījumā tā sauktie "aizsargātie klienti" tiks uzskatīti par prioritāriem, ja tiks ieviests gāzes patēriņa ierobežojums. Tie ir mājsaimniecības, mazie uzņēmumi, piemēram, maizes ceptuves, lielveikali, kā arī svarīgi sociālie dienesti, piemēram, slimnīcas, skolas, policijas iecirkņi vai pārtikas ražotāji. Ja tiks ieviests gāzes piegādes ierobežojums, gāzes piegādes vispirms tiks pārtrauktas uzņēmumiem, kuriem ir tā sauktie "pārtraucamie līgumi", un pēc tam – gāzes elektrostacijām, kas nav būtiski svarīgas tīkla stabilitātei. Nākamie rindā ir lielie rūpnieciskie patērētāji, kas 2021. gadā veidoja aptuveni 37% no valsts gāzes pieprasījuma.
Tomēr BNetzA vadītājs Millers sacīja, ka atkarībā no precīziem gāzes padeves pārtraukšanas apstākļiem pastāv plašs faktoru klāsts, tāpēc iepriekš noteikt skaidru atslēgšanas grafiku ir ļoti sarežģīts uzdevums. "Diemžēl nav iespējams visus šos kritērijus sakārtot skaidrā secībā," viņš apgalvoja. Lēmumi galu galā būtu jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi, "jo situācija, kas dominēs, būs diezgan individuāla", proti, precīzi gāzes padeves pārtraukšanas apstākļi nav iepriekš zināmi. Noteikt "abstraktu gāzes piegādes pārtraukšanas kārtību" nebūtu iespējams, pat ja tirgus dalībnieki to pieprasa, lai būtu lielāka plānošanas drošība.
Pārvades tīklu aģentūra brīdināja, ka pat īslaicīgs gāzes piegādes pārtraukums reģionā varētu radīt ilgstošas sekas privātām mājsaimniecībām. Tiklīdz spiediens noteiktā reģionā nokritīsies zem minimālās robežvērtības, automātiski atslēgsies simtiem tūkstošu gāzes katlu, un kvalificētam personālam tie būs jāiedarbina individuāli, brīdināja BNetzA vadītājs Klauss Millers. Tāpēc viņa aģentūra vienmēr centīsies izvairīties no šāda scenārija, liekot samazināt rūpniecisko izmantošanu. Gandrīz puse no 43 miljoniem Vācijas mājsaimniecību tiek apkurinātas ar dabasgāzi.
Millers sacīja, ka enerģijas taupīšana ir galvenais, un galu galā būtu jāierobežo piegāde noteiktiem lietotājiem. Viņš sacīja, ka deficīta gadījumā produkti un pakalpojumi, kas nav būtiski, prioritāšu sarakstā ierindojas zemāk. "Peldbaseini nav kritiski svarīgi, tāpat kā šokolādes cepumu ražošana." Hamburgas pilsētas pašvaldība norādīja, ka tas varētu prasīt arī siltā ūdens racionalizāciju vai maksimālās temperatūras pazemināšanu centralizētajā siltumapgādes tīklā. Vairākas pilsētas jau ir ieviesušas pasākumus, lai ātri samazinātu enerģijas patēriņu.
Gāzes trūkuma izraisītie ražošanas samazinājumi varētu nesamērīgi ietekmēt arī energoietilpīgu pamatmateriālu, piemēram, ķīmisko vielu, tērauda, mēslošanas līdzekļu vai stikla ražotājus. Dažas rūpnieciskās iekārtas tiktu neatgriezeniski bojātas, ja tās būtu jāizslēdz uz ilgāku laiku. Tāpēc uzņēmumu vadītāji ir brīdinājuši par "dramatiskām" domino efekta sekām piegādes ķēdēs, kas varētu iestāties, ja viņu produkti vairs nebūtu pieejami. Viņi apgalvo, ka tas izplatītu kaitējumu visā ekonomikā līdzīgi Lehman Brothers bankas sabrukumam, kas izraisīja 2008. gada finanšu krīzi.
Kādus piesardzības pasākumus veica Vācija un ES?
Jau 2022. gada marta beigās Vācija iedarbināja pirmo no trim valsts gāzes piegādes ārkārtas plāna posmiem, bažījoties, ka Krievijas prasība saņemt maksājumus no ārvalstu pircējiem rubļos varētu izraisīt tirdzniecības pārtraukšanu. "Agrīnās brīdināšanas" posms tika izsludināts kā piesardzības pasākums, jo piegādes vēl nebija apdraudētas, toreiz paziņoja ministrija. Šā posma iedarbināšanai nebija tiešu tiešu seku uz gāzes gala patērētājiem, bet tā kalpoja tam, lai sagatavošanās krīzes eskalācijai būtu uz stingrākiem juridiskiem un organizatoriskiem pamatiem. Lai uzraudzītu notikumu attīstību un sagatavotu atbilstošus atbildes pasākumus, tika izveidota krīzes reaģēšanas grupa, kurā bija Enerģētikas ministrijas, tīkla aģentūras, tīkla un uzglabāšanas operatoru un gāzes mazumtirgotāju pārstāvji.
Otrais "trauksmes" posms tika uzsākts pēc tam, kad jūnija vidū tika samazināta piegāde caur Nord Stream 1, pieņemot, ka tas varētu izvest no līdzsvara tirgus. Vairāki uzņēmumi jau ir iebilduši, ka tie nevar pieļaut krasu cenu kāpumu, kas ir regulāra tirgus attīstība, un tādi nozares smagsvari kā ķīmisko vielu ražotājs BASF ir brīdinājuši, ka cenas varētu "masveidā" pieaugt pēc piegāžu samazināšanās pa jūras cauruļvadu.
Šajā posmā tieša valsts iejaukšanās gāzes sadales jomā vēl nenotiek, taču valdība ieviesa jaunu nodevu par gāzi, kas ļauj ietekmētajiem piegādātājiem daļu no cenu pieauguma novirzīt uz klientiem – pat ja tie pirms tam ir noslēguši līgumus ar fiksētu cenu. Šī nodeva ir paredzēta, lai atbalstītu gāzes importētājus, kas cīnās ar grūtībām, bet tā palielinās jau tā paaugstinātos rēķinus par enerģiju mājsaimniecībām. Valdība arī piekrita pārņemt 30% akciju Eiropas lielākajā Krievijas gāzes importētājā Uniper, kura maksātnespēja varēja izraisīt domino efektu, izraisot satricinājumu visā Vācijas gāzes nozarē.
Valdība tieši iejaucas fiziskajā sadalē tikai trešajā un pēdējā eskalācijas līmenī – "ārkārtas posmā", kas tiek uzsākts, tiklīdz tiek uzskatīts, ka piegādes situācijas "būtiska pasliktināšanās" ir nenovēršama. Šajā posmā tīkla aģentūra BNetzA kļūst par tā saukto "federālo slodzes mazumtirgotāju", kas faktiski nozīmē, ka tiek ieviesta gāzes sadale un valsts aģentūra pārņem sadali no tīkla operatoriem saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem.
Lai palīdzētu izlemt, kā varētu izskatīties racionalizācijas un atslēgšanas secība, BNetzA lūdza gāzes tīkla operatorus un rūpnieciskos patērētājus "Gāzes drošības platformā" norādīt savu patēriņa līmeni un nākotnes gāzes vajadzības. Uzņēmumus, kuru gāzes pieprasījums ir ļoti liels – vairāk nekā 10 megavatstundas (MWh) stundā, gāzes racionalizācijas gadījumā var apstrādāt individuāli, savukārt tos, kuri patērē mazāk par robežvērtību, būs jāapstrādā ar slaucīšanas "zāles pļāvēja metodi", teica aģentūras vadītājs Millers. Aptuveni 2500 lielo klientu, kas patērē vairāk nekā 10 MWh, veido lielāko daļu rūpnieciskās gāzes pieprasījuma. Mērķis būtu ļaut uzņēmumiem kontrolēt gāzes apjomu, ko tie saņem izslēgšanas laikā, lai izvairītos no iekārtu bojājumiem, viņš teica. Daudzi uzņēmumi paši ir sākuši veikt piesardzības pasākumus, samazinot dabasgāzes pieprasījumu un meklējot alternatīvas degvielas, piemēram, naftas vai propāna gāzi, kas ir naftas pārstrādes procesu blakusprodukts.
Jūnija sākumā valdība un uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības grupu apvienība uzsāka kampaņu, kuras mērķis bija mazināt atkarību no Krievijas importa un paātrināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, mudinot iedzīvotājus taupīt enerģiju. Zemāka apkures temperatūra un mazāka siltā ūdens lietošana ieņēma nozīmīgu vietu kā padomi, kā samazināt gāzes pieprasījumu mājsaimniecībās, kas 2021. gadā veidoja aptuveni vienu trešdaļu no kopējā pieprasījuma.
Tūlītēju piegāžu samazinājumu daļēji varētu mazināt jau 2017. gadā ieviestā ES regula par drošām gāzes piegādēm, kas paredz, ka dalībvalstis palīdz cita citai ar gāzes piegādēm tās trūkuma gadījumā. ES valstīm ir jāizstrādā nepieciešamie tehniskie, juridiskie un finansiālie pasākumi, lai "solidaritātes gāzes" piegādi būtu iespējams īstenot praksē. Līdz šim Vācija ir noslēgusi juridiskus nolīgumus par gāzes palīdzības sniegšanu tikai ar Dāniju un Austriju, un līdz jūlija beigām risināja sarunas ar Poliju un Itāliju.
Lai novērstu smagas trūkuma sekas, ES dalībvalstis nolēma brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15% līdz nākamajai ziemai.
Kādas varētu būt samazinājuma ilgtermiņa sekas?
Aprīlī Vācijas vadošie ekonomikas pētniecības institūti kopīgā analīzē par valsts ekonomikas perspektīvām enerģētikas krīzes apstākļos norādīja, ka piegādes apturēšana "draudētu Vācijas ekonomiku iedzīt smagā recesijā". Gāzes piegādes pārtraukšana varētu samazināt iekšzemes kopproduktu (IKP) par gandrīz vienu procentpunktu – no 2022. gadā gaidāmajiem 2,7% līdz 1,9%, secināja tie. Savā iepriekšējā analīzē 2021. gada rudenī, pirms sākās Krievijas iebrukums un enerģētikas krīze uzņēma pilnu apgriezienus, pētnieki joprojām paredzēja IKP pieaugumu par 4,8%. Attiecībā uz 2023. gadu gāzes piegādes pārtraukšana varētu pat izraisīt ekonomikas lejupslīdi par vairāk nekā 2%, savukārt scenārijs ar gāzes tirdzniecības turpināšanu prognozē IKP pieaugumu virs 3%. Kumulatīvie IKP zaudējumi, ko radītu gāzes piegādes pārtraukšana, līdz nākamā gada beigām varētu sasniegt 220 miljardus eiro, kas ir aptuveni 6,5% no Vācijas gada ekonomikas produkcijas, norādīja ekonomisti.
Manheimas Universitātes publicētajā pētījumā konstatēts, ka gāzes piegādes pārtraukšanas sekas varētu būt daudz dramatiskākas nekā 2008. gada finanšu krīzes vai COVID-19 pandēmijas, kas sākās 2020. gadā, sekas, IKP zaudējumus novērtējot aptuveni 8% apmērā. "Šāds enerģētiskais šoks tieši skars Vācijas rūpniecības kodolu un spēcīgi samazinās ražošanas potenciālu," secināts pētījumā.
Citas analīzes liecina, ka brīdinājumi par dziļu lejupslīdi ir pārāk pesimistiski. Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) ekonomists Daniels Gross (Daniel Gros) apgalvoja, ka "lētais gāzes imports, visticamāk, nebūs būtisks izaugsmes faktors", jo gāzes imports pa cauruļvadiem Vācijai izmaksā tikai 0,75% no IKP, un kopējā gāzes patēriņa vērtība valstī ir mazāka par 2% no IKP.
Tomēr vadošie pētniecības institūti brīdināja, ka politikas veidotājiem jābūt uzmanīgiem, lai, cenšoties izvairīties no īstermiņa zaudējumiem, neizkropļotu nepieciešamās strukturālās pārmaiņas. Šīs pārmaiņas skars gāzes ietilpīgās rūpniecības nozares neatkarīgi no Krievijas piegāžu pārtraukšanas, jo jebkurā gadījumā neizbēgama ir atteikšanās no gāzes, ko Vācijas uzņēmumi līdz šim saņēma par izdevīgām cenām, norādīja ekonomisti. Enerģētikas eksperti, kas Vācijas parlamentā liecināja uzklausīšanas sanāksmē par gāzes piegādes pārtraukšanas sekām, sacīja, ka cenas pieaugs neatkarīgi no gāzes tirdzniecības apturēšanas.
Enerģētikas ekonomists Andreas Lēšels (Andreas Löschel), valdības ekspertu komisijas enerģētikas pārejas jautājumos vadītājs, žurnālam "Neue Energie" sacīja, ka principā fosilā kurināmā cenu kāpums būtu ļoti nepieciešama parādība, lai veicinātu pāreju uz tīriem enerģijas avotiem. Pašreizējā valdības politika, kas paredz ātri samazināt izmaksas patērētājiem, nebūtu ilgtspējīga, teica Lēšels. Nabadzīgākajiem klientiem un apdraudētajiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības pārvarēt cenu kāpumu, būtu jāsniedz palīdzība, bet kopumā cenas būtu jānosaka, ņemot vērā tirgus attīstību, viņš apgalvoja. "Lielākā daļa cenu kāpuma vēl priekšā," sacīja ekspertu komisijas vadītājs, apgalvojot, ka augstas cenas ir nepieciešamas, lai veicinātu izpratni par situācijas "steidzamību", un tām būtu jāuzsāk plaša mēroga enerģijas taupīšanas programmas. Attiecībā uz Krievijas gāzes piegādes alternatīvām Lēšels sacīja, ka nevajadzētu censties aizstāt ilgtermiņa līgumus ar Krieviju ar ilgtermiņa līgumiem par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādēm no citām valstīm. "Gāze būs svarīga vēl daudzus gadus, taču mums būs vajadzīgi mazāki daudzumi nekā pašlaik," viņš norādīja.