2022. gadā aptuveni 12% no pasaules iedzīvotājiem, kuri nonākuši galējā nabadzībā (tās slieksnis ir 1,90 ASV dolāri dienā), dzīvoja Nigērijā. Turklāt Kongo Demokrātiskajā Republikā mita aptuveni 10% pasaules iedzīvotāju, kas dzīvo ārkārtējā nabadzībā. Citas Āfrikas valstis ar lielu trūcīgo iedzīvotāju skaitu bija Tanzānija, Madagaskara un Mozambika.

Nabadzības līmenis joprojām ir augsts, neraugoties uz prognozēto samazināšanos

Nabadzība ir plaši izplatīta problēma visā Āfrikā. Aptuveni 460 miljoni cilvēku šajā kontinentā 2022. gadā dzīvoja zem galējās nabadzības sliekšņa, proti, 1,90 ASV dolāru dienā. Tā kā kontinentā bija aptuveni 1,4 miljardi iedzīvotāju, aptuveni trešdaļa Āfrikas iedzīvotāju tajā gadā bija nonākuši ārkārtīgi dziļā nabadzībā. Visaugstākais ārkārtējas nabadzības līmenis Āfrikā bija Madagaskarā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Dienvidsudānā. Vairāk nekā 75% šo valstu iedzīvotāju 2019. gadā dzīvoja ar mazāk nekā 1,90 ASV dolāriem dienā. Lai gan tiek prognozēts, ka turpmākajos gados šajā kontinentā nabadzības līmenis samazināsies, Āfrika joprojām būs trūcīgākais reģions salīdzinājumā ar pārējo pasauli.

Nabadzības un nepietiekama uztura problēma Āfrikā

Ar nabadzības pieaugumu ir saistīti vairāki faktori. Reģionos, kuros ir kritiska situācija nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes, uztura, kara un konfliktu jomā, parasti ir vairāk trūcīgo iedzīvotāju. Līdz ar to nabadzība ir vairāk izplatīta mazāk attīstītajās un jaunattīstības valstīs visā pasaulē. Līdzīgu iemeslu dēļ arī lauku mājsaimniecības saskaras ar augstāku iedzīvotāju nabadzības līmeni. Āfrikā 2022. gadā galējas nabadzības līmenis lauku iedzīvotāju vidū bija aptuveni 50%, salīdzinot ar 10% pilsētu teritorijās. Līdztekus trūkumam Āfrikā ir plaši izplatīts arī nepietiekams uzturs. Ierobežota piekļuve pārtikai noved pie slikta veselības stāvokļa, kas palielina arī nabadzības risku. Tajā pašā laikā nepietiekamu uzturu nosaka nabadzība. Gandrīz 40% no pasaules iedzīvotājiem, kuriem trūkst pārtikas, 2020. gadā dzīvoja Āfrikā.