Meža likumdošana
Ar meža likumdošanas palīdzību tiek gan ierobežotas īpašnieka tiesības rīkoties ar tā īpašumā esošajiem mežiem, gan noteikti tam funkcionāli pienākumi. Meža likumdošana arī finansiāli atbalsta nodarbošanos ar privāto mežsaimniecību.
No privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākie likumi, kas attiecas uz mežsaimniecību, ir meža likums, ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanas likums, likums par kaitēkļu un sēņu nodarītā kaitējuma kontrolēšanu mežā, kā arī vides aizsardzības likums.
Meža likums
Meža likums mežu īpašniekiem savu mežu apsaimniekošanā sniedz vairāk brīvības un atbildības nekā iepriekš. Konkrētas izmaiņas ir, piemēram, diametru un vecuma ierobežojumu atcelšana mežu atjaunojot, kā arī iespēja audzēt tādu mežu, kurā vienlaikus ir vairāku vecumu koki. Ar pārskatīto likumu valsts vēlas veicināt daudzpusīgāku mežu apsaimniekošanu un iedrošināt mežu īpašniekus rūpēties par saviem mežu īpašumiem aktīvāk, nekā tas tiek šobrīd darīts.
Raugoties no meža īpašnieka viedokļa, likums ir ļoti atbilstošs. Tas labāk nekā iepriekš ļauj meža īpašniekam nodarboties ar mežsaimniecību atbilstoši saviem mērķiem. Tas, ka ir mazāk regulāciju, sniedz iespējas palielināt mežsaimniecības ienesīgumu. Ir iespējama arī videi draudzīga meža audzēšana vai, piemēram, tāda, kas orientējas uz medījamo dzīvnieku saglabāšanu.
Likuma jaunā, skaidrākā versija, īpaši sevišķi svarīgo dabīgās vides definīciju un tajās aizliegto un atļauto darbību ziņā, arī uzlabo meža īpašnieka tiesisko aizsardzību.
Meža apsaimniekotāju apvienību likums
Tagadējais meža apsaimniekotāju apvienību likums stājās spēkā 2015. gada sākumā. Saskaņā ar to, meža apsaimniekotāju apvienības finansē savu darbību no tām piederošo mežu īpašnieku biedru naudām, kā arī ienākumiem, kas radušies uzņēmējdarbības rezultātā.
Meža apsaimniekotāju apvienības var sniegt tādus mežsaimniecības un koksnes tirdzniecības pakalpojumus, ko vēlas tām piederošie biedri. Apvienības var arī izlemt piedāvāt kādus no saviem pakalpojumiem tikai tās biedriem vai piedāvāt pakalpojumus saviem biedriem par zemāku cenu.
Meža apsaimniekotāju apvienību darbība attīstās
Pēc izmaiņām likumā meža apsaimniekotāju apvienību darbība vairāk nekā iepriekš ir vērsta uz pakalpojumiem pašiem meža īpašniekiem. Mežu īpašnieki ir kļuvuši par MTK (Centrālās lauksaimnieku un mežsaimnieku apvienības) biedriem, un apvienības kopā ar Somijas ražotāju savienību (Elinkeinoelämän Keskusliitto) ir izveidojušas visaptverošu un funkcionējošu interešu aizsardzības tīklu valsts mērogā.
Meža īpašniekam tas nozīmē labāku apkalpošanu nekā iepriekš, kā arī efektīvāku lietu nokārtošanu. Mežu īpašnieku organizācija, kas aptver visu valsti, mežu īpašniekiem var sniegt ko tādu, ko nevar neviens cits, arī nevienā citā valstī. Interešu aizsardzības sistēma un tās pakalpojumi, ko izstrādājuši paši mežu īpašnieki, sniedzas no katra ciemata caur pašvaldībām līdz Helsinkiem un pat Briselei.
Meža apsaimniekotāju apvienību darbība ir pilnveidojusies ilgā laika posmā, un attīstība turpinās. Runājot par mežu īpašniekiem piedāvājamo pakalpojumu kvalitāti un interešu aizsardzību, svarīgākās lietas ir darbība, kas balstās uz ķēdes veidā sniegtiem pakalpojumiem, un tās saliedēšana.
Meža apsaimniekotāju apvienību likums tika novērtēts 2017. gadā un atzīts par izdevušos.
Citi likumi
Ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanas likums
Ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanas likuma atbalsta sistēmas mērķis ir veicināt mežu augšanu, uzturēt mežsaimniecības ceļu tīklu, nodrošināt mežu bioloģisko daudzveidību un veicināt mežu pielāgošanos klimata izmaiņām.
Šobrīd, atsaucoties uz šo likumu, var saņemt atbalstu šādām darba nozarēm:
• Agrīnai stādu kopšanai
• Jauna meža kopšanai; pabalstu izmaksā ar paaugstinātu likmi, ja audzēšanas vietā ievāc sīkos kokus
• Purvā augoša meža kopšanai (iekļauta nosusināšana, lai uzlabotu meža stāvokli)
• Meža ceļa ierīkošanai un vienkāršai uzlabošanai
• Mēslošanai, lai uzlabotu meža veselību
• Vides saglabāšanas atbalsta maksājumu līgumiem un meža vides kopšanas darbiem
Pirms darbību veikšanas pretendentam Somijas mežu centram (Metsäkeskus) ir jānosūta finansēšanas pieteikums. Ja pieteikums ir domāts mēslošanai, purvā esoša meža kopšanai vai ceļa ierīkošanai, finansēšanas pieteikumam ir jāpievieno izpildes plāns. Agrīno stādu kopšanu, jauna meža kopšanu, kā arī ar purvā augoša meža kopšanu saistīta ceļu ierīkošanu var uzsākt pirms finansēšanas pieteikuma apstiprināšanas, ja pretendents uzņemas risku, ka finansējumu var arī nepiešķirt. Par meža vides kopšanas projektiem Somijas mežu centrs lemj, balstoties uz iesūtītajiem projektiem.
Jaunākais Ilgstpējīgas mežsaimniecības finansēšanas likumā
Ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanas likums atkal tiek atjaunināts nākamajam ES projektu periodam. MTK mērķis ir vienkāršot atbalsta maksājumu sistēmu, palielināt tās sniegto atbalstu un efektivitāti, kā arī atcelt nevajadzīgu kontroli.
· Vairāk informācijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas mājaslapā
· Likums par ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanu
Likums par kokmateriālu mērīšanu
Likums par kokmateriālu mērīšanu regulē izmantojamās mērīšanas metodes, ar mērīšanu saistīto atbildību, kā arī pieņemamo mērīšanas precizitāti, atbilstoši katrai metodei.
· Likums par kokmateriālu mērīšanu
Likums par mežam nodarītā kaitējuma kontrolēšanu
Mežam nodarītā kaitējuma likuma mērķis ir nodrošināt saimnieciskas nozīmes mežu labu veselību. Likums cenšas nodrošināt to, ka tādu kukaiņu kā, piemēram, egļu astoņzobu mizgraužu, un citu, kas nodara mežiem nopietnu kaitējumu, populācija saglabājas zema.
Viens no iemesliem likuma atjaunošanai bija, piemēram, nepieciešamība mainīt kokmateriālu izvešanas no meža un starpnoliktavām laika limitus tāpēc, ka kukaiņu spietošana notiek agrāk nekā iepriekš. Tāpat likumā ir ņemta vērā pieaugusī atvasāju raža, un tajā ir padarītas skaidrākas meža kaitējumu likuma attiecības ar mežu daudzpusības nodrošināšanu, kā arī pārskatīts ar meža kaitējumu likumu saistīto bojājumu kompensēšanas pamatojums.
Mainoties ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanas likumam 18.04.2016., tajā tika noteikts, ka sakņu piepes kontrole ir ciršanas atļaujas īpašnieka pienākums. Sakņu piepes kontrolei nav iespējams saņemt atbalstu, pamatojoties uz ilgtspējīgas mežkopības finansēšanas likumu.
Likums par Mežu centra meža resursu informāciju
Likums par Mežu centra ievākto un pārvaldīto meža resursu informāciju stājas spēkā 01.03.2018. Saskaņā ar meža informācijas likumu, informācija par meža resursiem, kas klasificējama kā informācija par vidi, turpmāk būs elektroniski pieejama plašāk nekā iepriekš.
Informācijas izplatīšanas nolūkos Mežu centrs mājaslapā Metsään.fi radīs jaunu, brīvi pieejamu meža resursu informācijas sadaļu. Tur brīvi pieejamo mežu resursu informāciju varēs skatīt, lejupielādēt kā datnes vai lietot, izmantojot tehnisku saskarni. Likumam stājoties spēkā, kā pirmā no iespējām tiks ieviesta datņu lejupielāde.
Brīvi pieejamās informācijas sadaļā Mežu centrs nesniegs ziņas par meža īpašnieka vārdu vai tā kontaktinformāciju, zemes gabala robežām vai kadastra apzīmējumiem.
Mājaslapa Metsään.fi, precīzāk, lapas tagadējās mežu īpašniekiem un ar mežiem strādājošajiem pieejamās sadaļas, arī pēc izmaiņām likumā būs pieejamas tikai ar nopietnu autorizāciju. Autorizēta pieeja būs sadaļām, kurās bez brīvi pieejamās meža resursu informācijas būs arī tāda informācija, uz kuru balstoties, informāciju par meža resursiem būs iespējams savienot ar kādu konkrētu privātpersonu.
Brīvi pieejamā informācija par mežiem ir pieejama gan attēlota koordinātu tīklā, gan kā kartē iezīmēti apgabali ar nākotnē paredzēto darbību aprakstiem. Publikai kļūs pieejami arī dati par dabiskajām vidēm, kas kā īpaši svarīgas iekļautas meža likumā, kā arī meža lietošanas paziņojumi un informācija par darbiem, kas saistīti ar Ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanas likumu.
Ar šo publiski pieejamo informāciju līdz šim ir bijis iespējams iepazīties Mežu centra nodaļās vai palūdzot šo informāciju mutiski gadījumos, kad tā skāra privātpersonas.
Likums par meža reproduktīvā materiāla tirgošanu
Likums par meža reproduktīvā materiāla tirgošanu pieprasa, lai sēklu un stādu pircējam tiktu sniegta pietiekama informācija tā, lai tas var izvēlēties piemērotu meža reproduktīvo materiālu. Sēklām un augiem jābūt tādas izcelsmes, kas ir piemērota vietai, kur tie tiks stādīti, kā arī kvalitatīviem un veseliem. Likumu pārrauga Somijas pārtikas drošības dienests (Evira).
Vides aizsardzības likums
Vides aizsardzības likums aizsargā atsevišķus meža biotopus, kā arī svarīgas sevišķi aizsargājamu šķirņu augšanas vietas. Balstoties uz Vides aizsardzības likumu, tiek izmaksātas arī kompensācijas par izdevumiem, kas radušies mežu aizsardzības rezultātā.
Mežu daudzveidība
Praktiska mežu apsaimniekošana nodrošina daudzveidību
Gan pēc platības, gan sugu daudzuma skatoties, meži ir Somijas dabas nozīmīgākais biotops. Aptuveni puse no mūsu valsts organismiem dzīvo mežā.
Ģimenes saimniecībā mežu daudzveidības nodrošināšana ir daļa no normālas saimnieciskas nozīmes meža kopšanas. Daudzveidībai svarīga ir meža dabīgo struktūras iezīmju un koku sugu attiecību uzturēšana. Mežus atjauno ar vietējām koku sugām, un atjaunošanā neizmanto ģenētiski modificētus stādus vai sēklas. Ir zināmi no dabas daudzveidības viedokļa svarīgie biotopi, un pret tiem attiecas kā pret īpašām vietām.
MTK piedalās mežkopības sektora kopīgajā projektā „Monimetsä”, Daudzveidīgais mežs. Projekta mērķis ir attīstīt un nostiprināt dažādus darbības modeļus, kurus izmantojot, ir iespējams uzlabot saimnieciskas nozīmes mežu vides kopšanas līmeni. Projekts ilgst trīs gadus.
Meži ir arī svarīgākais biotops tām sugām, kam draud izmiršana. Ievērojama daļa šādu sugu ir sastopamas ļoti specializētos, nelielos biotopos. Ātrākais veids, kā palēnināt sugu daudzveidības mazināšanos, ir saglabāt un kopt šos biotopus.
Kopš 1990. gada mežu daudzveidība detalizētāk nekā iepriekš ir iekļauta mežu likumdošanā, kā arī mežsaimniecības vides regulās un ieteikumos.
Dabas aizsardzības kvalitāte sakarā ar reģeneratīvu koku gāšanu ik gadu tiek uzraudzīta ar saimnieciskas nozīmes mežu dabas aizsardzības kvalitātes novērtējumu palīdzību. Saskaņā ar Somijas mežu veiktās pārraudzības datiem, dabas aizsardzības ieteikumi un prasības saimnieciskas nozīmes mežiem privātajos zemes gabalos tiek ievēroti labi vai lieliski četros no pieciem reģeneratīvas vai līdzvaldkoku gāšanas gadījumiem. Nenocirsto koku koncentrēšana, dabiskās vides nodrošināšana un rūpēšanās par ūdeņu aizsardzību joprojām ir starp svarīgākajiem nākotnē uzlabojamajiem punktiem.
90 % privāto mežu ir sertificēti, izmantojot PEFC sistēmu. Sertificēšana apliecina arī labu rūpēšanos par meža vidi.
Meži palīdz ierobežot klimata izmaiņas
Meži ir ievērojami ogļskābās gāzes saistītāji un oglekļa noliktavas. Piesaistot oglekli, meži palēnina siltumnīcas efektu un klimata sasilšanu. Somijas meži ir piesaistījuši 8000 miljonu tonnu oglekļa. Mežu segas lielums un līdz ar to oglekļa noliktavas pēdējo gadu desmitu laikā ir augušas labas mežu apsaimniekošanas un purvu nosusināšanas rezultātā.
Uzturot mežus ienesīgus un rūpējoties par mežu reģenerāciju, meži piesaistīs vairāk oglekļa nekā tie izdala. Vecs mežs oglekli vairs nesaista, jo pūšana tajā ir ļoti aktīva. Ir vērts palielināt koksnes izmantošanu, piemēram, celtniecībā, jo no koka darināti produkti darbojas kā oglekļa noliktavas. MTK piedalās projektos, kas veicina celtniecību, izmantojot koku. Ja tā patiešām kļūs populārāka par fosilo degvielu, koka enerģijas izmantošana uzturēs ilgtspējīgu ogļrūpniecību.
Meži aizsargā ūdeņus
Meži līdzsvaro ūdens apriti un samazina barības vielu ieplūšanu ūdeņos.
Slāpekļa un fosfora noslogojums vidē veicina ūdeņu eitrofikāciju. Mežsaimniecības daļa šajā noslogošanā ir neliela: pieci procenti no slāpekļa un astoņi no fosfora noslogojuma videi. Aptuveni 90% no gaisa nākošo slāpekļa nosēdumu piesaista mežs. Meži tātad ir slāpekļa „apēdāji””.
Mežsaimniecības radītā slodze ūdeņiem tomēr var būt vietēji ļoti nozīmīga. Tā visvairāk redzama augštecēs. No mežu apgabaliem nākošo noplūstošo ūdeņu daudzumu un ūdeņu noslogojumu visvairāk palielina tādas mežsaimniecības darbības kā izciršana, augsnes apstrāde un nosusināšana, lai uzlabotu meža stāvokli. Ar mežsaimniecību saistītie ūdeņu aizsardzības pasākumi pastāvīgi tiek pilnveidoti.
Meži ES plānos
ES politika, kā arī Somijas un ES starptautiskās saistības lielā mērā ietekmē mūsu nacionālās mežu politikas rīcības brīvību.
Lai gan Eiropas Savienībai nav vienotas mežu politikas, meži un mežu sektors aizvien biežāk ir ES politikas uzmanības centrā. Enerģijas un klimata lietu nozīmes pastiprināšanās, ES vides politika, kā arī ES 2020 stratēģija un tās ilgtspējīgas attīstības mērķi ietekmē Somijas mežu sektoru un priekšnoteikumus somu meža īpašnieka rīcībai.
Tajā pašā laikā Somijas un ES piesaiste starptautiskiem līgumiem piesaista mežu īpašniekus globāliem procesiem un tajos pieņemtiem lēmumiem. Aizvien biežāk ES pieņemtie lēmumi ir tikai tādu līgumsaistību īstenošana, ko ES uzņemas šajos globālajos procesos. Ar mežiem saistīti lēmumi tiek pieņemti, piemēram, Apvienoto Nāciju Meža foruma, ANO klimata pārmaiņu konvencijas, ANO bioloģiskās daudzveidības konvencijas, kā arī Eiropas meža ministru konferences (Forest Europe) ietvaros.
Somijas mežu īpašnieku interešu aizstāvībai nepieciešama aktīva ietekme uz lēmumu pieņemšanu ne tikai nacionālā, bet arī ES un starptautiskā mērogā. MTK ir svarīga loma ziemeļvalstu, Eiropas un starptautiskajā mežu īpašnieku organizācijā, kā arī aktīva loma vairākās ES ar mežsaimniecības politiku saistītās darba grupās un starptautiska līmeņa procesos. Aktīvi piedaloties, mēs veicinām somu meža īpašnieku iespējas nodarboties ar ienesīgu un pašu mērķiem pielāgotu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
ES valsts atbalsta vadlīnijas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai
ES valsts atbalsta noteikumi rada ietvaru valsts nozīmes atbalsta sistēmām un nosaka Somijas nacionālās Ilgtspējīgas Mežsaimniecības finansēšanas sistēmas finansēšanas iespējas. Tādēļ brīdī, kad tika radītas vadlīnijas, MTK bija daudz uz spēles.
Salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, galīgās vadlīnijas ir labas, un sadarbībā ar Briseli un Somijas valdību tajās tika ieviesti vairāki uzlabojumi. Tiem pieder, piemēram, iespēja saņemt atbalstu ne vairs tikai mežu vides un atjaunošanas darbiem, iespēja saņemt kompensāciju par mežsaimniecības pasākumos ietverto darbu; atsevišķu meža pabalstu publicēšanas prasības ierobežošana no visiem pabalstiem uz tādiem, kas pārsniedz EUR 200 000; iespēja izmaksāt pabalstu atvasāju ražas novākšanai, nacionālās aļņu nodarītā kaitējuma kompensācijas sistēmas turpināšana kā arī dzīvnieku nodarītā kaitējuma un vispārējā lietošanā esošo meža ceļu atbalsta līmeņa pacelšana līdz 100%.
Jaunās nacionālā atbalsta vadlīnijas ir labs pamats ilgtspējīgas vietējās mežsaimniecības finansēšanas struktūrai.
Eiropas mežu līgums
Forest Europe ir 46 Eiropas valstu un ES augstākā līmeņa mežu process, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un izmantošanu Eiropā. Pēc Somijas un Francijas iniciatīvas 1990. gadā uzsāktais meža ministru process ir radījis, piemēram, ilgtspējīgas mežsaimniecības kritērijus un indikatorus, kas ir bijuši daudzu valstu meža likumdošanas un PEFC sertifikācijas pamatā. Procesā piedalās visas ES dalībvalstis, Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Turcija, Šveice un Norvēģija.
Sestā ministru konference norisinājās 2011. gada jūnijā Oslo. Sapulcē meža ministri nolēma uzsākt pārrunas par Eiropas mežu līgumu. Pārrunu mērķis bija sastādīt Eiropai likumīgi saistošu meža līgumu, kura mērķis savukārt ir veicināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu Eiropā. Stājoties spēkā, līgums būtu pirmais likumīgi saistošais mežu līgums pasaulē, kas attiecas uz vairākām valstīm.
Līguma pārrunās ministri vienojās par tām līguma sastāvdaļām, kas attiecas uz mežu, proti, ar mežu saistītām definīcijām, principiem un mērķiem. Turpretī par jautājumiem, kas attiecas uz līguma procedūrām, kā, piemēram, balsošanas kārtību un to, kura organizācija būtu atbildīga par līguma pārraudzīšanu, valstis nespēja vienoties.
Oficiālās līguma pārrunas ir beigušās, un valstu meža ministri izlems procesa nākotni 2015. gada laikā.
Starptautiskā ģimenes saimniecību – meža īpašnieku savienība (IFFA)
Starptautiskā ģimenes saimniecību – meža īpašnieku savienība (International Family Forestry Alliance) tika dibināta 2002. gadā kā neoficiāls nacionālo mežu īpašnieku apvienību sadarbības tīkls. Tās darbība tika padarīta oficiāla 2006. gadā, kad organizācija tika reģistrēta. Šobrīd IFFA pārstāv vairāk nekā 25 miljonus mežu īpašnieku ar biedru organizācijām no Eiropas, Ziemeļamerikas, Āfrikas un Austrālijas.
Savienības mērķis ir veicināt ģimenes uzņēmumus mežsaimniecībā un ilgtspējīgu mežu lietošanu, kā arī atbalstīt to pilnveidošanu atbalstošus politiķus starptautiskos procesos. IFFA savā darbībā uzsver skaidru un aizsargātu zemes īpašumtiesību un lietošanas tiesību nozīmi, mežsaimniecības ienesīgumu, mežu īpašnieku dibināto organizāciju lomu, kā arī nepieciešamību pēc atbalstošiem un vadošiem politiķiem.
Kopš 2009. gada IFFA cieši sadarbojas ar starptautiskām ciemata mežsaimniecības un vietējo iedzīvotāju organizācijām. Šī tā sauktā G3 sadarbība ir ievērojami pastiprinājusi IFFA lomu un redzamību starptautiskās mežu politikas arēnā.
MTK aktīvi darbojas IFFA sastāvā kopš tās sākuma kā organizācijas valdes biedrorganizācija vai priekšsēdētāja organizācija.
MTK sadarbības projekti attīstībai
Šobrīd pēc Somijas mežu īpašnieku organizācijas zināšanām ir liels pieprasījums ārpus Somijas. MTK un meža apsaimniekotāju apvienības piedalās sadarbības projektos attīstībai kopš 2009. gada. Togad iesāktais Meksikas projekts turpinājās 2010. gadā, kad tika uzsākti arī sadarbības projekti ar Vjetnamas un Etiopijas mežu īpašniekiem.
Projektu sākotnējais mērķis ir nabadzības samazināšana ar to ienākumu palīdzību, ko var gūt no mežiem. Somijas „krustvecāku” organizācijas atbalsta mežu īpašnieku organizāciju veidošanu un nostiprināšanu Meksikā, Etiopijā un Vjetnamā. Mežu īpašniekiem apvienojoties, mērķis ir sasniegt labāku pārraudzību un pakalpojumus vietējiem mežu īpašniekiem, un tādā veidā sasniegt arī ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un izmantošanas mērķi, kā arī daudzveidīga labuma gūšanu no mežiem.
Visās valstīs par sevišķi vajadzīgu un noderīgu ir atzīta somu meža apsaimniekotāju apvienību zināšanu un pieredzes lietā likšana. MTK un meža apsaimniekotāju apvienībām šie projekti sniedz iespēju iegūt pieredzi starptautiskā darbībā, kā arī kontaktus ārzemēs. Vienlaikus šie projekti palīdz valstīm izprast ilgtspējīgas mežkopības un izmantošanas nozīmi sabiedrības attīstībā un jo sevišķi ģimenes saimniecību neatsveramo nozīmi. Raugoties no ģimenes mežsaimniecības veicināšanas viedokļa, tā ir ārkārtīgi svarīga lieta.
Projekti ir radījuši lielu interesi gan starptautiskās organizācijās, gan arī daudzās citās jaunattīstības valstīs. Mērķis ir paplašināt organizācijas darbību, uzsākot to arī citās valstīs.