Polijas tiesību akta projekts, kura mērķis bija mīkstināt dažus no Eiropas stingrākajiem tiesību aktiem par sauszemes vēja turbīnām, tika apturēts ar negaidītu pēdējā brīdī izdarītu grozījumu, kas varētu Poliju atkal novest uz domstarpību takas ar ES.
Bija paredzēts, ka likumprojekts ļaus pašvaldībām mainīt ierobežojumu līdz 500 metriem starp mājām un turbīnām, tādējādi faktiski atvieglojot piekrastes vēja parku būvniecību.
Pašreizējais “10H” likums, ko 2016. gadā ieviesa valdošā partija “Likums un taisnīgums”, aizliedz būvēt vēja turbīnas 10 reizes tālāk par to garumu no dzīvojamām ēkām vai nacionālajiem parkiem, tādējādi minimālais attālums ir 2000 metru. Tas faktiski bloķēja jebkādu sauszemes vēja enerģijas attīstību kopš 2016. gada, jo šis likums ļāva būvēt vēja turbīnas tikai 2% Polijas teritorijas. 10H joprojām būtu piemērojams nacionālajos parkos un tajās pašvaldībās, kuras to vēlas.
Ar roku rakstīts likuma grozījumu teksts
Šo grozījumu ar roku rakstītas piezīmes veidā Polijas parlamenta Seima 27. janvāra debatēs iesniedza parlamenta Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Mareks Suskis (Marek Suski) no “Likums un taisnīgums” . Jaunais ierosinātais grozījums paredz noteikt minimālo attālumu 700 metri, kas, pēc ekspertu domām, būtiski ierobežos investīciju iespējas atjaunojamo energoresursu jomā Polijā un pat apdraudēs energoapgādes drošību.
PiS un Klimata ministrijas pārstāvji bija paredzējuši, ka likumprojekts tiks pieņemts bez labējo koalīcijas partneru un opozīcijas pārstāvju balsīm, tāpēc šīs pēdējā brīža izmaiņas novērotājus pārsteidza.
Polijas Vēja enerģijas asociācijas veiktā analīze liecina, ka minimālā attāluma palielināšana līdz 700 metriem samazina iespējamo uzstādīto jaudu par aptuveni 60-70%.
Pēc asociācijas prezidenta Januša Gajovicka (Janusz Gajowiecki) teiktā, “bez 500 metriem vēja parku likums ir brāķis – 10 gadus netiks uzbūvēts neviens jauns vēja parks”, piebilstot, ka šim grozījumam būs “traģiskas sekas vēja enerģētikai”, kas padara neiespējamu izmantot Polijas vēja potenciālu.
“Desmit vai vairāku desmitu vietā tiks izveidotas tikai dažas [gigavatu] lieljaudas vēja ģeneratoru iekārtas. Tas de facto nozīmē turpmāku sauszemes vēja enerģijas izmantošanas blokādi. Enerģētiskās krīzes un dramatiski augsto enerģijas cenu apstākļos tas nav saprotams.”
Pretrunas saistībā ar vēja ģeneratoru parkiem
Vēja ģeneratoru parki nav populāri, galvenokārt, lauku iedzīvotāju vidū (kas ir “Likums un taisnīgums” vēlētāji), no kuriem vairums patriotiski atbalsta ogļu ieguvi un uzskata, ka ES mērķi atjaunojamās enerģijas jomā ir paredzēti, lai pelnītu naudu Vācijas uzņēmumiem, par ko bieži runā valdības vadītie plašsaziņas līdzekļi.
Klimata ministrijas augsta ranga pārstāvis pirms piektdienas debatēm norādīja, ka vēja ģeneratoru likums ir gandrīz identisks Bavārijas likumam, kas ir pati striktākā federālā zeme Vācijā, un tas tika ieviests līdzīgā laikā. “Kompromiss, ko mēs centāmies sagatavot, nebija viegls, Polijā tā ir sarežģīta diskusija, jo atkarībā no dzīvesvietas pastāv dažādi skatījumi uz šo jautājumu. Parlamenta deputāti pārstāv reģionus un nāk no kāda reģiona. Ideja, kas mums bija ministrijā, lai mēģinātu rast kompromisu, ir piešķirt vietējai kopienai pilnvaras pieņemt lēmumu noteiktos ietvaros.”
Elektroenerģijas pārrāvumi un augstāki rēķini
Atjaunojamo energoresursu pētniecības centra Ember vecākais analītiķis Pāvels Čižaks (Paweł Czyżak) brīdināja, ka tiesību akta projekta grozīšana “draud ar elektrības padeves pārtraukumiem un lielākiem rēķiniem”.
“Polijas vēja enerģijas pilna potenciāla izmantošana ir vienīgais veids, kā saglabāt gaismu un apturēt strauji augošās izmaksas par elektroenerģiju, ko ražo no oglēm. Mums vēja turbīnas ir vajadzīgas jau tagad, un vienīgais veids, kā to panākt, ir samazināt buferzonas līdz 500 metriem. Pārkāpjot saskaņoto vienošanos, Polija iešaus sev kājā, riskējot zaudēt miljardiem vērtu ES finansējumu. Valdībai ir jāsaprot, ka bez lētas atjaunojamās enerģijas un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta Polijas ekonomika sabruks, un tas ir pēdējais, ko valdošajai partijai vajadzētu vēlēties nākamā gada vēlēšanu laikā,” sacīja P. Čižaks.
Ieguldījumu piesaistīšanai krasta vēja ģeneratoru parkiem bija jābūt būtiskai daļai no kompromisa, kas tika panākts starp Poliju un ES, lai Varšava varētu piekļūt 35,4 miljardu eiro dotācijām un aizdevumiem no atveseļošanas un noturības fonda (RRF), ko ES Komisija bija bloķējusi sakarā ar strīdiem par tiesiskumu, kā arī citiem jautājumiem. Opozīcijā esošā koalīcija “Pilsoniskā platforma” solīja, ka gadījumā, ja rudenī uzvarēs vēlēšanās, tā ieviesīs “500 metru noteikumu”.
Saskaņā ar Forum Energii atjaunojamo energoresursu programmas direktora Tobiasa Adamčevska (Tobias Adamczewski) teikto EU Observer: “700 metru noteikumi ir paredzēti, lai apturētu investīcijas vēja enerģijā. Tāda ir priekšlikuma būtība. Tas bija politisks solījums. Daži cilvēki no valdošās partijas ieguva amatus, pamatojoties uz solījumu apturēt vēja turbīnu būvniecību. Valdošajā koalīcijā ir savas iekšējās frakcijas, un daži politiķi savu politisko karjeru ir veidojuši, balstoties uz vēja turbīnu ieviešanas apturēšanu. Politiķiem šo savu uzstādījumu nav tik viegli vienkārši nomainīt.”
Forum Energii ziņojumā norādīts, ka atjaunojamie energoresursi ir galvenais risinājums, lai samazinātu enerģētisko atkarību valstī, kas joprojām importē naftu no Krievijas.
“Pagājušajā gadā gāzes, naftas un akmeņogļu imports Polijai izmaksāja PLN 89 miljardus [19 miljardus eiro]. Šogad tas būs daudz vairāk – līdz jūnija beigām tas sastādīja jau 85 miljardus zlotu [18 miljardi eiro]. Piegāžu krīze un degvielas cenu kāpums ir kļuvuši par ekonomiskās un enerģētikas krīzes avotu un spiediena izdarīšanas veidu uz Eiropu. Tikmēr atjaunojamie energoresursi ne tikai samazina emisijas un enerģijas cenas, bet arī atkarību no energoresursu importa.”
Autors:
Džeimss Džeksons ir ārštata žurnālists, kurš strādā Berlīnē un raksta reportāžas par Vāciju un Centrāleiropu un Austrumeiropu. Viņš raksta tādiem medijiem kā BBC, The Times, Financial Times, Euronews un citiem. Viņš bija 2022. gada IJP stipendiāts Varšavā, bet pirms tam strādāja Deutsche Welle.