Helsinku Universitātes pētniece Verna Vālmane (Werna Wahlman) skaidro pazīmes, kas liecina par egļu astoņzobu mizgrauža (tālāk tekstā arī – mizgrauzis) bojājumu risku.
“Heterobasidion parviporum (sēne, kas izraisa egles sakņu trupi), šķiet, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas pakļauj kokus arī egļu astoņzobu mizgrauža bojājumiem, jo īpaši pirms vaboļu savairošanās.” V. Vālmane novērojusi, ka trīs no četrām ar Heterobasidion inficētajām eglēm cietušas arī no mizgrauža. “Ja jūs attiecīgi rīkojaties, lai pasargātu kokus no Heterobasidion, jūs netieši varat palīdzēt izvairīties arī no egļu mizgrauža postījumiem,” viņa papildina.
Fakti, kas saistīti ar egļu astoņzobu mizgrauža postījumiem, aprakstīti V. Vālmanes maģistra darbā “Heterobasidion izraisītās sakņu trupes ietekme uz Ips typographus invāzijas risku parastajai eglei” (Effect of Heterobasidion root rot on Ips typographus infestation risk on Norway spruce). Maģistra darbs martā iesniegts Helsinku Universitātē.
Pēc autores teiktā, ir konstatēta netieša saikne (sakarība) starp Heterobasidion un mizgraužiem. Maģistra darbs ir pirmais lauka pētījums, kurā tika pētīta tieši saikne starp abām iepriekšminētajām sugām. Iepriekš par šo jautājumu bijuši vien “izglītotu cilvēku minējumi” (educated guesses). “Sēne, kas izraisa trupi, vājina koka saknes, padarot to neaizsargātāku pret vēja radītiem bojājumiem, vēja gāzti koki piesaista egļu mizgraužus.”
Heterobasidion sugas pārstāves ir kokiem ļoti bīstamas sēnes, kas bojā skujkokus, ik gadu radot ievērojamus finansiālus zaudējumus gan Somijā, gan citur Eiropā. Tās vājina arī meža augšanu un tā spēju saistīt oglekļa dioksīdu. Cits drauds koku veselībai ir kukaiņu bojājumi, kuru dēļ 2022. gadā Somijā bija nepieciešams izstrādāt vairāk nekā 6000 hektāru meža. Kaitēkļu bojājumu dēļ izcirsto koku apjoms ir palielinājies.
Kā zināms, pēdējos gados egļu astoņzobu mizgrauzis ir iznīcinājis milzīgas meža platības Vācijā un Čehijā.
Kukaiņi uzbrūk novājinātiem kokiem
Heterobasidium invadēti koki ir neaizsargātāki arī pret kukaiņiem. “Sakņu trupei progresējot, koks spēj mazāk uzņemt ūdeni, kas attiecīgi samazina hidrostatisko spiedienu. Tas traucē ūdens plūsmai no saknēm pa stumbru uz augšu.” Hidrostatisko spiedienu rada ūdens augu šūnās. Šis spiediens uztur šūnu struktūru un veicina ūdens un barības vielu plūsmu augos.
Heterobasidium kavē arī sveķu izdalīšanos. “Stresa novājināti koki nevar izsargāties pret egļu mizgraužiem, izdalot sveķus.”
Dzīvās egles un egles, kas viegli cietušas no mizgraužiem, pētījuma laikā uzrādījušas mazāku Heterobasidion infekciju, salīdzinot ar bojā gājušām vai spēcīgi invadētām eglēm.
“Novērojumi liecina, ka Heterobasidion ietekme ir svarīgāka egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas sākumā nekā vēlāk. Kad vaboļu populācija sasniegusi pietiekamu skaitu, tās var uzbrukt arī kokiem, kas šķiet veseli.” Pētījumā tika pārbaudītas 442 ar mizgraužiem invadētas 442 egles deviņās dažādās cirsmās. Tika konstatēts arī liels skaits mizgrauža invadētu koku, kuros nebija Heterobasidion.
“Tātad egļu mizgrauža invāziju var izskaidrot arī ar citiem faktoriem.” Verna Vālmane skaidro, ka bez Heterobasidion pētījumā konstatēti vēl divi citi, lai vājāki iespējamo bojājumu “prognozētāji”: mazāks koku diametra pieaugums pēdējo piecu gadu laikā un lielāks koku stumbra diametrs krūšu augstumā.
“Pētījumā tika konstatēta pozitīva korelācija starp koku diametru un egļu mizgrauža klātbūtni. Jo lielāks diametrs, jo lielāka varbūtība, ka kokam uzbruks vaboles. Tas ir novērots arī vairākos citos pētījumos,” skaidro Verna Vālmane.
Citi konstatētie iespējamos bojājumus prognozējošie faktori bija lielāks koku blīvums mežaudzē, sausuma izraisīts stress un palielināts apgaismojums mežaudzes retināšanas dēļ.
Jauktie meži ir vairāk aizsargāti
V. Vālmane secinājusi, ka pret Heterobasidion var cīnīties, plānojot mežizstrādi ziemā un apstrādājot celmus siltajā sezonā, kad sēne izdala sporas.
Tūlīt pēc koka nociršanas celmu nepieciešams apstrādāt ar urīnvielu vai ar sēnes Phlebiopsis gigantea, kas ir Heterobasidion konkurente, sporām. Pētniece norāda: lai pasargātu mežu no mizgrauža, nepietiek tikai ar Heterobasidion apkarošanu vien, nepieciešamas arī citas ar meža apsaimniekošanu saistītas darbības. “Kopumā jauktie meži ir vairāk aizsargāti pret plašiem egļu astoņzobu mizgrauža izraisītiem bojājumiem,” viņa uzsver.
No citas puses vērtējot, mežaudzes retināšana var pakļaut atlikušos kokus Heterobasidion iedarbībai. Ja audzes retināšana ir pārāk intensīva, mežā samazināsies apēnojums. Arī pēkšņs gaismas apjoma pieaugums kokiem var izraisīt stresu. Meža apsaimniekošanā vienmēr ir nepieciešami saprātīgi kompromisi. Atbilstoša retināšana var uzlabot piekļuvi ūdenim un samazināt konkurenci mežaudzē. Tomēr arī tas nav tik vienkārši.