No 19. līdz 30. oktobrim Armēnijas galvaspilsētā Erevānā notika Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībvalstu 17. sanāksme jeb COP17, kurā izvērtēja līdz šim paveikto un apsprieda turpmāko rīcību 2030. gada globālo dabas daudzveidības mērķu sasniegšanai. Konferences sauklis “Rīkoties dabas labā” aicina lielos mērķus ātrāk pārvērst rīcībā.

COP17 uzmanības centrā bija Kunmingas–Monreālas globālā bioloģiskās daudzveidības plāna īstenošana, kas ietver 23 uzdevumus līdz 2030. gadam, tostarp dabas teritoriju saglabāšanu, degradētu ekosistēmu atjaunošanu un piesārņojuma un invazīvo sugu ietekmes mazināšanu. Šajā konferencē pirmo reizi starptautiskā mērogā izvērtēja kopējo progresu plāna īstenošanā. Konvencijas sekretariāta publiskotais pārskats liecina, ka valstis ir sākušas īstenot pasākumus visos 23 uzdevumos, tomēr progress nav pietiekams 2030. gada mērķu sasniegšanai. Tāpēc COP17 valstis izvērtēja galvenos šķēršļus un apsprieda, kā uzlabot pieņemtās vienošanās īstenošanu.

Latvija ir konvencijas dalībvalsts kopš 1996. gada un piedalās kopējās ES nostājas veidošanā. COP17 darba kārtībā ir arī Latvijai aktuāli jautājumi, piemēram, aizsargājamo teritoriju efektīva apsaimniekošana un bioloģiskās daudzveidības apsvērumu iekļaušana nozaru plānošanas dokumentos. Tie ir nozīmīgi arī ES Dabas atjaunošanas regulas īstenošanā un Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrādē.

Dalība COP17 Latvijai sniedz iespēju piedalīties un līdzdarboties starptautiskajās sarunās un gūt praktisku pieredzi, kas būs īpaši nozīmīga, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2028. gada otrajā pusgadā. Šobrīd COP17 sarunās dalībvalstu nostājas koordinē Īrija kā ES Padomes prezidējošā valsts un kopā ar Eiropas Komisiju pārstāv ES COP darba kārtības jautājumu apspriešanā, nākamajā konferencē – COP18 – šis darbs būs jāuzņemas Latvijai, nodrošinot ES kopējās nostājas veidošanu, koordinēšanu un pārstāvēšanu.

Bioloģiskās daudzveidības konvencija ir starptautisks līgums ar trim galvenajiem mērķiem: saglabāt bioloģisko daudzveidību, nodrošināt tās ilgtspējīgu izmantošanu un taisnīgi sadalīt ieguvumus no ģenētisko resursu izmantošanas. Tās dalībvalstu konference parasti notiek reizi divos gados. Līdztekus dalībvalstu un Eiropas Savienības delegācijām tajā piedalās starptautisko organizāciju, zinātnes, uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības, pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvji.

Konferences darbs notika vairākos līmeņos. Tajā pieņēma vairāk nekā 30 lēmumus, kuru projektus izskata darba grupās un tematiskās kontaktgrupās, meklējot kompromisus jautājumos, kuros dalībniekiem rodas domstarpības. Galīgos lēmumus pieņem plenārsēdē. 

Plašāka informācija:

COP17 oficiālā mājaslapa: https://cop17yerevan.am/en
Globālais bioloģiskās daudzveidības satvars un tā mērķi: https://www.cbd.int/gbf
COP17 sarunu dienas pārskati (ENB) https://enb.iisd.org/un-biodiversity-conference-cbd-cop17