zemeunvalsts.lv piebilde Ja Latvijā dzelzceļnieku likstas pagaidām ietekmē t. s. cilvēciskais faktors un kvalitātes problēmas vilcienu ražotnē, citur Eiropā problēmas rada daba. Piemēram, Austrijā 2023. gadā laika apstākļu dēļ vilcieni bijuši spiesti apstāties 1900 reizes.
Klimata pārmaiņas rada aizvien vairāk nopietnu problēmu dzelzceļa transportam
Vētras, snigšana, plūdi un ugunsgrēki rada grūtības dzelzceļa tīkliem visā Eiropā. Pēc trīs cilvēku bojāejas 2020. gada augustā, kad vilciens Lielbritānijā, Aberdīnenšīrā ietriecās zemes nogruvumā, Network Rail ir izstrādājis īpašu, jaunu programmatūru, kas prognozē pēkšņas un spēcīgas lietusgāzes.
Uzņēmuma Kārdifas operāciju centrā ir izvietoti siltuma sensori un kameras, lai tādejādi sekotu līdzi laika apstākļiem uz dzelzceļa visā reģionā. Tas gan nenovērš pakalpojumu pārtraukumus, tomēr, tā var uzlabot drošību, attiecīgi ieviešot ātruma ierobežojumus un izsaucot dzelzceļa uzturēšanas komandas.
Eiropas “triju tiltu” vilcieni, kas varētu radīt revolūciju dzelzceļa transportā
Dzelzceļa nozare Eiropā pievērš uzmanību arī problēmu cēloņiem un cenšas samazināt globālās sasilšanas ietekmi. Itālijas uzņēmums Hitachi Rail ir izstrādājis revolucionāru t.s. “triju veidu” vilcienu. Masaccio lokomotīvi var darbināt trejādi: ar elektrību, ar dīzeļa hibrīddzinēju vai ar akumulatoru.
Saskaņā ar Austrijas laikraksta Kronen Zeitung datiem Austrijā vien 2023. gadā laikapstākļu dēļ Railjets un citi ÖBB (Austrijas valsts dzelzceļa kompānija) vilcieni bija spiesti apstāties 1900 reizes. Tas rada it loģiskus jautājumus: “Kā dzelzceļa nozare pielāgojas planētas sasilšanai? Kā klimata pārmaiņas ietekmē dzelzceļa nozari?”
“Pēdējos gados vētru dēļ neesam atcēluši tik daudz vilcienu reisu kā pagājušā gada augustā,” Austrijas presei sacīja ÖBB komunikācijas dienesta pārstāvis Bernhards Rīders. “Plūdi Tirolē un Zalcburgā un masveida dubļu nogruvumi pēc pērkona negaisiem izraisīja 716 neplānotas apstāšanās,” B. Rīders piebilda, ka temperatūras paaugstināšanās Alpu reģionā izraisa dzelzceļa uzbērumu bojājumus, mežu ugunsgrēku skaita pieaugumu, sliežu ceļu izliekšanos, kā arī aizsargjoslu koku stādījumu samazināšanos karstuma dēļ. “Mēs bažīgi sekojam līdzi traucējumiem, ko izraisa ekstrēmi laikapstākļi,” viņš uzsvēra.
Apvienotās Karalistes valdības padomnieks sers Džons Armits brīdināja, ka klimata pārmaiņu dēļ ceļošanas komforts būtiski pasliktināsies, ja vien valsts dzelzceļa tīklam netiks piešķirts lielāks finansējums. 2023. gada augustā viņš norādīja uz ļoti spēcīgām lietusgāzēm Anglijā, kas ietekmēja vilcienu satiksmi, izraisot pēkšņus plūdus un zemes nogruvumus. Savukārt, karstuma viļņi lika atcelt daudzus vilcienu reisus, piemēram, sliežu izliekšanās un gaisa vadu elektrolīniju bojājumu dēļ, ko izraisījis karstums. Dzelzceļa sliežu ceļi ir konstruēti, lai izturētu noteiktu temperatūru diapazonu, ļoti karstos apstākļos tie var deformēties. Karstums var izraisīt arī elektrolīniju sasvēršanos un vadu nogāšanos uz vagoniem.
Kā dzelzceļš pielāgojas klimata pārmaiņām?
Austrijā tiek modernizētas elektrolīnijas, lai novērstu to pārkaršanu. Sliedes tiek padarītas karstumizturīgākas, izmantojot baltu krāsojumu. Nogruvumu riskam pakļautās nogāzes tiek uzraudzītas vēl rūpīgāk, pastiprināti tiek novēroti arī laika apstākļi. Apvienotajā Karalistē vairāk līdzekļu tiek tērēts drenāžai, tiek ieviesta tehnoloģija, lai attālināti uzraudzītu un kontrolētu sliežu temperatūru.
Modernos akumulatorus var uzlādēt vilciena braukšanas laikā, izmantojot elektrību no elektrolīnijām, iespējams izmantot arī bremzēšanas enerģiju, kas rodas, vilcienam apstājoties. Šādi videi draudzīgie akumulatori var darbināt vilcienu, neizmantojot dīzeļdegvielu. Tas ir iespējams īsos posmos, ja ir pārrāvumi elektrifikācijā. Akumulatorus izmanto arī, tuvojoties stacijām un izbraucot no tām, lai vilciens nepalielinātu trokšņa fonu apdzīvotā vietā un gaisa piesārņojumu. Vilcieni tiek testēti īpaši radītā klimata kamerā, kurā tiek simulēta temperatūra no -50 °C līdz +40 °C. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu vilcienu spēju izturēt ekstrēmus laikapstākļus nākotnē.
(Interesanti, vai čehu Škoda Vagonka tā testēja Latvijai paredzētos jaunos vilcienus? Izskatās, ka nē…)