Eiropas Savienības Atmežošanas regulu (EUDR) plāno piemērot no 2024. gada 30. decembra. Austrijas meža nozare kritizē regulā iestrādāto birokrātijas (birokrātisko prasību) pieaugumu.
Jau pirms 171 gada tapušajā pirmajā Austrijas mežsaimniecības likumā meža saglabāšana bija viens no galvenajiem principiem. Toreiz, tāpat kā tagad, noteicošais princips bija nemainīgs,– atbilstoši likumam tur, kur mežs ir bijis pagātnē, ir jābūt mežam arī nākotnē. Mūsdienu Austrijas tiesību sistēmā jau pastāv efektīva un iedarbīga meža aizsardzības likumu izpilde. Gan mežu platības, gan koksnes krāja Austrijā pastāvīgi palielinās, turklāt meža pārveidošana ir pakļauta stingrai oficiālai apstiprināšanas procedūrai, ko uzsver arī Augšaustrijas Lauksaimniecības kameras prezidents Francs Valdenbergers: “Mūsu valstī meža izciršana (atmežošana), lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamās platības, faktiski nav iespējama.” F. Valdenbergers, protams, nešaubās, ka svarīgākais ES Atmežošanas regulas mērķis ir pasargāt no iznīcināšanas tropiskos lietus mežus.
Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir būtiska nozīme Eiropas Zaļā kursa stratēģijā klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. No 136 Zaļā kursa tiesību aktiem, kas ir dažādās īstenošanas stadijās, liela daļa attiecas uz zemes apsaimniekošanu. Tomēr EUDR noteikumos pārāk maz tiek ņemti vērā praktiskie procesi.
“Ar Atmežošanas regulu Eiropa ir radījusi noteikumu kopumu, kas mazajiem meža īpašniekiem Austrijā izvirza tādas pašas prasības kā lielajiem aizokeāna ražotājiem. Proti, katram meža īpašniekam Austrijā, kurš tirgū vēlas piedāvāt koksni, ir pienākums visaptverošā informācijas sistēmā digitāli ar ģeolokalizētu norādi dokumentēt, ka viņa produkcija nav saistīta ar atmežošanu, t. i., mežu izciršanu,” norāda F. Valdenbergers. Papildus koksnei un visiem koksnes produktiem EUDR regula attiecas arī uz lopkopības un sojas produktu tirdzniecību.
Papildprasības meža īpašniekiem Austrijā
Eiropas Komisija plāno radīt visaptverošu informācijas sistēmu, lai pārbaudītu un izsekotu produktu izcelsmi. Katram meža īpašniekam, kas tirgo kokmateriālus, ir jāreģistrējas šajā sistēmā un jāiesniedz t. s. “uzticamības deklarācija”. Šim nolūkam sistēmā jāievada virkne datu, piemēram, jānorāda koku sugas latīniskais nosaukums, apjoms un cirsmas ģeogrāfiskās koordinātas. Informācijas sistēma ģenerē atsauces numuru, kas, savukārt, ir jānodod nākamajam piegādes ķēdes dalībniekam, piemēram, kokzāģētavai. Tas viss jāpaveic tikai tādēļ, lai īstenotu birokrātisko prasību uzstādījumu. Austrijā nelikumīga mežizstrāde nenotiek, kālab šīs prasības būtībā ir bezjēdzīgas.
Augšaustrijas Meža asociācijas priekšsēdētājs Francs Keplingers (Franz Kepplinger) ir pārliecināts, ka daudzi no aptuveni 31 000 mazo meža platību īpašniekiem Augšaustrijā nespēs šo birokrātisko šķērsli pārvarēt. Ņemot vērā mazo meža platību struktūru, iespējams, ka ikgadējā koksnes izstrāde vairs nenotiks tādā apjomā kā parasti, jo prasības ir pārāk augstas un nav nekādu finansiālu stimulu. “Nelielo meža platību īpašniekiem nesamērīgas birokrātijas dēļ faktiski tiek liegta piekļuve tirgum,” uzsver F. Keplingers. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, birokrātija aizkavēs steidzami nepieciešamo mežsaimniecības reorganizāciju. Atsaucoties uz lauksaimnieku protestiem Vācijā, F. Keplingers norādīja: “Es neticu, ka mūsu zemes īpašnieki dosies ielās ar saviem traktoriem. Viņi klusām darbību pārtrauks, un tā viss beigsies.”
Kokrūpniecības nozare noraida Eiropas Savienības prasības
Uzņēmuma Ortner-Holz GmbH rīkotājdirektors Rūdolfs Ortners, kokrūpniecības nozares pārstāvis Augšaustrijas Tirdzniecības kamerā, komentējot jauno likumu par mežsaimniecību, pauž: “Es, protams, varu tikai atbalstīt Eiropas Savienības pieeju, kuras mērķis ir apturēt atmežošanas procesus pasaulē. Mēs visi vēlamies pēc iespējami veiksmīgāk strādāt pie tā, lai saglabātu klimatu un dabu, taču šī procesa īstenošanas gaita ir katastrofāla. Tā vietā, lai aizsargātu mežus, mēs radām birokrātisku monstru.” Ortner-Holz GmbH administrācijas vajadzībām vien būtu nepieciešamas divas papildus pilnas slodzes darbavietas. Vēl vairāk Rūdolfu Ortneru satrauc fakts, ka nozare joprojām nav atradusi risinājumu, kā līdz gada beigām visu nepieciešamo īstenot administratīvā un IT ziņā. “Lai jums būtu priekšstats: nākotnē uz koksnes granulu iepakojuma vieta būs tikai un vienīgi informācijai, no kurienes nākusi koksne šī produkta izgatavošanai…”
Pēc Rūdolfa Ortnera teiktā, Eiropas Savienība vēlas “spēlēt pasaules policistu”, bet: “Mēs to nevaram darīt. Iespēja neizstrādāt lietus mežus ir, bet salīdzinoši neliela. Taču mums, šķiet, izdosies kas cits, proti, ar birokrātiju nobremzēt iekšzemes ekonomiku tiktāl, ka pēc tam diez vai spēsim radīt kādu pievienoto vērtību.”
Lai cīnītos pret globālo sasilšanu, R. Ortners aicināja turpmāk mājas būvēt no kokmateriāliem, jo koksne ir visefektīvākais veids, kā no atmosfēras piesaistīt CO₂: “Mēs varētu visas ēkas Austrijā būvēt no koka, mūsu meži no tā neciestu. Vairāk nekā 70% koksnes, ko Austrijā pārstrādājam, tiek eksportēta.”
Mežsaimniecības nozare vēlas termiņa pagarinājumu
Atmežošanas regulas (EUDR) izstrādes laikā Austrijas Lauksaimniecības kamera iesniedza daudzus grozījumus par labu praktiskajai pieejai šajā tiesību aktā, diemžēl... tie netika ņemti vērā regulas teksta galīgajā formulējumā. Saskaņā ar EUDR drīzumā katrai Austrijas saimniecībai būs jāpierāda, ka kokmateriāli, mājlopi un soja ir “no atmežošanas brīvā” zemē. Lauksaimniecības kamera aicina valstīs ar “zemu risku” arī turpmāk saglabāt tikai dokumentēšanas pienākumu, kā tas noteikts EUTR regulā (ES Kokmateriālu regula), kas ir spēkā no 2013. gada.
Jebkurā gadījumā Austrijas meža un kokrūpniecības nozare aicina pagarināt regulas spēkā stāšanās termiņu, jo bez tūlītējas būtiskāko šī tiesību akta satura jautājumu noskaidrošanas un bez tehniski pilnveidotas Eiropas Savienības informācijas sistēmas regulas prasības līdz šā gada beigām nebūs iespējams īstenot. Tas nebūs iespējams, pat neraugoties uz attiecīgo uzņēmumu nopietnajiem un intensīvajiem centieniem.