Polija un tās enerģētikas pārejas process jaunajos apstākļos

Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija, apkopojot ziņas no Polijas informācijas vi | 21.11.2023

2023. gada 15. oktobris var kļūt par nozīmīgu dienu Polijai un tās enerģētikas pārejas procesam. Vēlēšanās ar rekordlielu vēlētāju aktivitāti – 74,4% – liberālās opozīcijas partijas ieguva vairākumu vietu abās parlamenta palātās, tādējādi iezīmējot astoņu gadu Apvienotās labējo partiju (PiS/ZP) valdīšanas beigas. Pie valdības stūres stāsies liberālā Pilsoniskā koalīcija (KO), centristu “Trešais ceļš” un Kreisie ar Donaldu Tusku premjerministra amatā. Pirms vēlēšanām galvenais jautājums bija: kurš uzvarēs un vadīs Poliju pārejas posma izšķirošajos gados. Tagad, kad atbilde ir zināma, rodas daudz jaunu jautājumu. Kas būs atbildīgs par valdības pārejas plāniem? Kādas būs prioritātes? Vai jaunā koalīcija ievēros PiS uzsāktos plānus, piemēram, atomelektrostacijas būvniecību? Kā mainīsies Polijas attiecības ar ES? Dažas atbildes ir atrodamas jaunajā koalīcijas līgumā. Daudzas citas atbildes, iespējams, varēs uzzināt tikai pēc dažām nedēļām vai mēnešiem, jo prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda) novilcina varas nodošanas procesu Donaldam Tuskam (Donald Tusk).

Turpmāko nedēļu laikā gaidāmie notikumi

Pēc 15. oktobrī notikušajām vēlēšanām 13. novembrī notika jaunā parlamenta pirmā sēde, bet joprojām tiek gaidīts, kad amatā tiks iecelts jaunais premjerministrs un valdība. Lēmums, kam dot pirmo iespēju izveidot valdību, ir tikai un vienīgi prezidenta ziņā. Andžejs Duda, kurš bija PiS prezidenta amata kandidāts, izraudzījās bijušo PiS premjerministru Mateušu Moravecki (Mateusz Morawiecki), lai gan viņa partijai nebija valdošā vairākuma un līdz ar to praktiski nebija izredžu izveidot koalīciju. Tiek kavēta valdības nomaiņa: jaunais vairākums iegūs iespēju nosaukt savu kandidātu – un tas būs bijušais premjerministrs Donalds Tusks – tikai pēc tam, kad M. Moraveckim neizdosies izturēt uzticības balsojumu. Viss process var aizņemt vairākas nedēļas, tāpēc sagaidāms, ka jaunā Polijas valdība sāks darbu tikai decembra vidū.

Tiklīdz Donaldu Tusku apstiprinās premjerministra amatā, būs jāpieņem svarīgs lēmums par to, kurš vadīs atsevišķas valdības struktūras. Daži politiķi un ideju laboratorijas ir izvirzījušas ideju par Zaļās pārejas ministriju. Ir daudz spekulāciju, kas varētu vadīt šādu ministriju. Kā potenciālā ministre tiek minēta Paulina Henniga-Kloska no organizācijas “Trešais ceļš/Polska 2050”, plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka viņai ir labas izredzes. Organizācija “Polska 2050” ir viens no galvenajiem koalīcijas partneriem, kas savā politikā pievēršas klimata jautājumiem. Zaļo partija arī būtu ieinteresēta šajā amatā, bet, ņemot vērā, ka tajā ir tikai trīs deputāti, viņu ietekme ir daudz mazāka. Grūti pateikt vai no koalīcijas tiks saņemts kāds oficiāls paziņojums pirms D. Tuska oficiālās nominācijas.

Valsts enerģētikas uzņēmumiem gaidāmas pārmaiņas. PiS valdības valdīšanas laikā toreizējā opozīcija bieži kritizēja valsts uzņēmumu, piemēram, degvielas giganta Orlen vai lielākā elektroenerģijas uzņēmuma PGE, politizāciju. Jaunajā koalīcijas līgumā partijas sola depolitizēt valsts uzņēmumus. Tas nozīmē, ka var sagaidīt jaunas valdes un izpilddirektorus Orlen, PGE un citos uzņēmumos jau tuvākajās nedēļās pēc valdības izveides. Šiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi būtiska nozīme Polijas enerģētikas pārejas procesā.

C19 ekonomikas Atveseļošanās fonds – kad un kā?

Donalds Tusks priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir teicis, ka “pirmajā dienā pēc vēlēšanām” dos pieeju miljardiem eiro no Atveseļošanās fonda. Finansējums, kas lielā mērā tiks novirzīts zaļajiem projektiem, tika apturēts PiS valdības laikā. Tas notika iepriekšējās valdības un Eiropas Savienības strīda dēļ par tiesiskuma jautājumiem Polijā. D. Tusks nevarēs īstenot savu solījumu, kamēr viņš oficiāli nekļūs par valdības vadītāju. Neskatoties uz to, viņš tik un tā devās uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen). Donalds Tusks solīja, ka stājoties premjerministra amatā, viņš nodrošinās līdzekļu piešķiršanu. Kā tas notiks, ja PiS tiesiskuma pārkāpumu novēršana prasīs laiku? D. Tusks uz šo jautājumu neatbildēja, bet skaidrs, ka viņam ir jāsteidzas. Naudu ir nepieciešams iztērēt noteiktajā termiņā. Tam jānotiek līdz 2026. gada beigām un mazāk nekā trīs gadi ir īss laika sprīdis atsevišķiem lieliem projektiem enerģētikas jomā. Šie lēmumi, visticamāk, būs vieni no pirmajiem, ko pieņems jaunā koalīcija. Koalīcijas līgumā Atveseļošanās fonds tiek uzskatīts par svarīgu avotu pārejas finansēšanai.

Elektroenerģijas cenas varētu būt viena no pirmajām lielākajām jaunās valdības problēmām. Elektroenerģijas ražošanas izmaksas pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami pieaugušas, un rēķini mājsaimniecībām tika uzturēti zemi pateicoties valdības subsīdijām. Šīs subsīdijas ir arvien lielāks slogs valsts budžetam un daži jaunās valdības liberāļu pārstāvji vairākkārt publiski kritizējuši valdības dāvinājumus. Tuvojoties jaunajam gadam, par subsīdiju saglabāšanu vai maiņu būs jālemj ātri. Vēl viens jautājums ir par elektroenerģijas cenām uzņēmumiem un rūpniecībai, kas ir kļuvušas par nopietnu problēmu ražojošajām nozarēm.

Jaunākās ziņas no Polijas – pagājušā mēneša kopsavilkums

Vēlēšanas, kas notika 15. oktobrī, iezīmēja lielākās pārmaiņas Polijas politikā kopš 2015. gada. Pēc astoņu gadu labējā spārna PiS/ZP valdīšanas partija zaudēja vairākumu parlamentā. Lai gan tai bija vairāk balsu nekā jebkurai citai partijai, trīs bijušās opozīcijas grupas tagad ir ieguvušas vairākumu un veidos valdību. Lai gan liberālā/kreisā opozīcija kandidēja uz parlamentu apvienībās, ir vērts atcerēties, ka katra no tām sastāv no divām vai vairāk partijām, tāpēc jaunajā koalīcijā būs gan lielākas, gan mazākas partijas: sākot no KO ietilpstošās Platfroma Obywatelska ar vairāk nekā 120 deputātiem (no kopskaitā 460 parlamenta deputātiem) un beidzot ar Zaļo partiju (arī ietilpst KO) ar tikai 3 deputātiem.

Nedēļu pirms jaunās parlamenta pirmās sēdes bijušās opozīcijas grupas – PO/KO, “Trešais ceļš” un “Kreisie” – parakstīja koalīcijas līgumu, kas tika publiskots (izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo valdošo partiju). Dokumentā ir 13 lappuses, kurās vispārīgi izklāstītas valdības prioritātes. Astotajā punktā partijas vienojas “sadarboties, lai mazinātu klimata pārmaiņas un ierobežotu to ietekmi uz dzīvi Polijā”. Partijas ir “apņēmības pilnas paātrināt pāreju uz zaļo enerģiju”, “atbrīvojot vēja, saules, biogāzes potenciālu”, kā arī palielinot konkurētspēju un privātā sektora iesaisti (piemēram – vairāk investīciju atjaunojamajos energoresursos, arī partnerībā ar pašvaldībām). Koalīcija vēlas turpināt attīstīt kodolenerģiju un investēt elektrotīklos. Viens no konkrētākiem priekšlikumiem ir novirzīt visus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) līdzekļus pārejas finansēšanai. Nolīgumā minēti arī galvenie mērķi – taisnīga pāreja un “enerģētiskās nabadzības” apkarošana. Viena nolīguma nodaļa ir veltīta dabas aizsardzībai. Tajā ir iekļauti arī pasākumi, ko var uzskatīt par aktivitātēm klimata jomā, piemēram, jauni un stingrāki mežu aizsardzības pasākumi. Ir ieviests aizliegums izmantot koksni kā kurināmo komunālo pakalpojumu elektrostacijās un noteikta mājokļu siltināšanas programmu paātrināšana.

Eiropas Padomes vienošanās par priekšlikumu grozīt ES elektroenerģijas tirgu nāca klajā ar ļoti gaidītu ziņu Polijai – (īsu) glābšanas riņķi dažām vecākajām ogļu spēkstacijām. Tām 2025. gadā bija paredzēts pārtraukt piešķirt valsts subsīdijas. Šo spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšana draudēja Polijai ar elektroenerģijas ražošanas pārrāvumu. Tagad piesārņojošākās spēkstacijas joprojām varēs saņemt finansējumu līdz 2028. gada beigām – ja tiks izpildīti nosacījumi (piemēram, ietekmes novērtējums attiecībā uz emisijām) un ja sarunās ar parlamentu tiks panākta vienošanās par Padomes nostāju.

Polskie Elektrownie Jądrowe (PEJ), valsts uzņēmums, kura uzdevums ir būvēt atomelektrostaciju, 26. oktobrī saņēma “vienu no svarīgākajiem administratīvajiem lēmumiem”, kas nepieciešami būvniecībai. Pomerānijas vojevodistes vadība pieņēma lēmumu par topošās spēkstacijas atrašanās vietu Čočevā, Pomerānijā. Jaunajai atomelektrostacijai būs trīs kodolreaktori ar kopējo jaudu 3750 MWe.

Greenpeace protestē pret peldoša sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību netālu no Gdaņskas. Valsts uzņēmums Gaz System plāno būvēt peldošo termināli, kas varētu pārstrādāt līdz 6,1 miljardam kubikmetru gāzes gadā. Uzņēmums apgalvo, ka šis projekts ir svarīgs, lai gāzes piegāde atbilstu pieprasījumam, neimportējot degvielu no Krievijas. Tam esot arī reģionāla nozīme, jo gāze, iespējams, tiks novirzīta uz dienvidiem, uz Slovākiju vai Čehijas Republiku. Greenpeace šo projektu nosauca par kaitīgu klimatam un vietējai videi Gdaņskas līcī. Organizācija bija aicinājusi iedzīvotājus paust savus iebildumus pret šo projektu sabiedriskajā apspriešanā, kas ilga līdz 16. novembrim. Kopš 2015. gada Polijā ir sauszemes sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Svinoujscē (ar 6,2 miljardu m³ jaudu gadā), bet kopš 2022. gada – Baltic Pipe gāzesvads no Ziemeļjūras (10 miljardu m³ jauda gadā).

Nozīmīgākie gaidāmie notikumi un informācija

Dažas nedēļas pirms vēlēšanām “Enerģētiskās drošības un klimata ekspertu padome” – neatkarīga un neformāla ekspertu grupa, kas izstrādā kopīgus ieteikumus enerģētikas un klimata politikas jomā – publicēja “ieteikumus par galvenajiem pasākumiem klimata un enerģētikas politikas jomā jaunajai Polijas valdībai”. Publikācija sniedz (tā ir pieejama arī angļu valodā) plašu ieskatu tajā, ko eksperti uzskata par lielākajiem izaicinājumiem un nepieciešamajām reformām Polijas enerģētikas nozarē. Pēc vēlēšanām daži Padomes locekļi rīkoja arī debates par šo pašu tematu (ir pieejama pārraide, bet tā gan ir tikai poļu valodā).

Fonds Instrat 12. decembrī Varšavā organizēs pasākumu “Polijas enerģētikas nozares un ekonomikas dekarbonizācijas ceļi līdz 2040. gadam”. Tā ir lieliska iespēja ikvienam Varšavā gūt ieskatu ekspertu viedoklī par Polijas pārejas procesu. Īpaši jāņem vērā tas, ka dažu politisko partiju programmas daļēji balstās uz Instrat veikto Polijas enerģētikas sistēmas un pārejas ceļu modelēšanu.

Pievienot komentāru