2022. gada 28. novembrī PTO Lauksaimniecības komitejai tika nosūtīta Indonēzijas un Brazīlijas kopīga vēstule, kas adresēta ES Padomes, Komisijas un prezidējošās valsts priekšsēdētājiem. Tajā paustas “nopietnas bažas” par ES tiesību akta priekšlikumu par mežu atmežošanu. Kopīgajā vēstulē teikts: “Lai gan mēs piekrītam, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un mežu saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana ir neatliekami uzdevumi, mēs paužam nožēlu, ka ES ir izvēlējusies vienpusēju tiesību aktu izstrādi, nevis starptautisku iesaistīšanos, lai risinātu šos kopīgos mērķus, kas atspoguļoti Parīzes nolīgumā un ilgtspējīgas attīstības mērķos, kuriem mēs visi esam pievienojušies”.
Vēstulē Indonēzija un Brazīlija kopīgi mudina ES “pirms ierosinātā tiesību akta galīgās apstiprināšanas apsvērt turpmākas konsultācijas ar trešajām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, kas ir kokmateriālu ražotājas”. Indonēzija un Brazīlija arī apgalvo, ka “dažām jaunattīstības valstu bažām, ko tās pauda oficiālās sabiedriskajās apspriedēs par ierosinātajiem tiesību aktiem, diemžēl nav pievērsta pietiekama uzmanība”.
Indonēzija un Brazīlija pauž īpašas raizes par valstu novērtēšanas kritērijiem un salīdzinošās novērtēšanas sistēmu, kas, kā tās apgalvo, “pēc būtības ir diskriminējoša un nosodoša”. Tās norāda, ka “tā visdrīzāk radīs tirdzniecības izkropļojumus un diplomātisku saspīlējumu, neradot ieguvumus videi” un ka “tas nosaka papildu kontroles pasākumus, rada reputācijas risku uzņēmumiem un, visticamāk, sodīs ražotājus jaunattīstības valstīs, jo īpaši mazos lauksaimniekus un mazos un vidējos uzņēmumus”.
Indonēzija apgalvo, ka ES ar jaunajām prasībām attiecībā uz kokmateriāliem “maina mērķi”
Neatkarīgā vides ziņu dienesta Mongabay 10. novembrī publicētajā rakstā ir citēti Indonēzijas valdības avoti, kas pauž bažas par to, kā ES jaunā regula par atmežošanas novēršanu ietekmēs kokmateriālu licencēšanas kārtību, kas noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem FLEGT noteikumiem. Saskaņā ar FLEGT noteikumiem kokmateriāli, ko sertificējusi Indonēzijas valsts meža sertifikācijas sistēma SVLK, tiek atzīti par pilnībā atbilstošiem likumīgi iegūtiem kokmateriāliem saskaņā ar ESTR noteikumiem, un tāpēc ES uzņēmējiem nav jāveic papildu uzticamības pārbaude.
Šī “zaļās joslas” priekšrocība EUTR ir viens no elementiem ES saistībām saskaņā ar 13. pantu brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā, ko ES ar Indonēziju parakstīja 2014. gadā, ka ES “veicina labvēlīgu stāvokli Savienības tirgū” attiecībā uz FLEGT (Forest Law Enforcement Governance and Trade – Meža tiesību aktu īstenošana, pārvaldība un tirdzniecība ) licencētiem kokmateriāliem no Indonēzijas. Mongabay citē Indonēzijas vēstnieka Vācijā Arifa Havasa Oegroseno teikto, ka process, lai panāktu, ka Indonēzijas kokmateriālu eksportētāji ievēro SVLK prasības, ir bijis grūts un ka sistēmas kritiķi tagad varētu justies pamatoti, iebilstot pret to. “Ir daži cilvēki, kuri tam nepiekrita, [viņi] teiks: “Paskatieties, valdība ir ES apmānīta, tāpēc tagad viņiem ir jauns standarts. Kāpēc mums ir jāievēro SVLK, ja ir jauni uzticamības pārbaudes standarti?””
Saskaņā ar Mongabay Arifs Oegroseno nosauca ES politikas maiņu par “klasisku mērķu maiņas gadījumu” un “[FLEGT BPN] saistību pārkāpumu”. Arifs Oegroseno norādījis, ka Eiropas Savienība “apgalvo, ka tā pieņem un atzīst FLEGT BPN, bet tajā pašā laikā ievieš jaunu standartu”. Indonēzijas vēstnieks Vācijā ierosināja, ka, ja Eiropas Savienība tagad apgalvo, ka FLEGT licencēta kokmateriālu ieguve no Indonēzijas ir likumīga, bet ne ilgtspējīga, tad ES būtu “atkal jāsēžas kopā ar mums, lai no jauna apspriestu līgumu”.
Mongabay citē arī vēstnieka teikto, ka “ES nespēja pietiekami sadarboties ar Indonēziju var mazināt tās uzticību”. Mongabay rakstā citēts arī Džakartā bāzētā Indonēzijas Vides tiesību centra (ICEL) mežsaimniecības un zemes nodaļas vadītājs Adrianus Erjans, kurš uzskata, ka Atmežošanas regula rada “jaunu tirdzniecības barjeru”. ”Tam ir potenciāls kavēt BPN īstenošanu,“ Adrianus Erjans norādīja Mongabay.
“FLEGT BPN ir kā maksas ceļš, pa kuru Indonēzijas koksnes izstrādājumi var iekļūt ES tirgū. Ja ES likumprojekts par mežu izciršanu tiks īstenots, uz maksas ceļa būs jauns kontrolpunkts. Tādējādi process būs ilgāks.” A. Erjans sarunā ar Mongabay runāja par iespēju, ka Indonēzija varētu iesniegt PTO sūdzību par jauno Atmežošanas regulu, norādot, ka tas “būtu galējais līdzeklis, ņemot vērā, ka nolīgumā par kokmateriālu likumību Indonēzijai un ES vispirms divpusēji jārisina jebkurš strīds”.
A. Erjans ierosināja Mongabay, ka šis jautājums būtu jāiesniedz izskatīšanai Apvienotajā īstenošanas komitejā, kas pārrauga BPN. “Ja pēc diviem mēnešiem arī tas neizdosies, tad puses var lūgt trešās puses, tostarp PTO, starpniecību,” uzsvēra Indonēzijas Vides tiesību centra nodaļas vadītājs.
2022. gada 14. novembra rakstā Mongabay ierosināja izveidot iespējamo ceļvedi, kā novērst plaisu starp Indonēzijas tirgus vēlmēm attiecībā uz FLEGT licencētiem kokmateriāliem un ES jaunajām prasībām attiecībā uz produktiem, kas nav saistīti ar atmežošanu.
Mongabay atzīmē, ka 2021. gadā Indonēzijas valdība jau ir uzsākusi procesu, lai SVLK pārveidotu par mehānismu ilgtspējīgu kokmateriālu piegādei, nevis par likumīguma pārbaudes sistēmu. Pagājušajā gadā Indonēzijas vides un mežsaimniecības ministrs izdeva rīkojumu, ar kuru sistēmas nosaukums tika mainīts no “Indonēzijas kokmateriālu likumīguma pārbaudes sistēmas” uz “Indonēzijas ilgtspējības un likumīguma pārbaudes sistēmu”, joprojām izmantojot akronīmu SVLK.
Mongabay citē Meža ministrijas Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas ģenerāldirektora Agusa Justianto teikto, ka kopš jaunā regulējuma izdošanas ministrija ir sagatavojusi jaunas pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka SVLK nodrošina gan likumības, gan ilgtspējas aspektus.
Saskaņā ar Agusa Justianto teikto, ko citē Mongabay, “SVLK zīmola maiņa vēlreiz apliecina Indonēzijas apņemšanos censties panākt ilgtspējīgu mežu pārvaldību un apgādāt tirgu ar likumīgi iegūtu un ilgtspējīgu koksni un meža produktiem.”
Mongabay citē arī Indonēzijas ministrijas Meža produktu eksporta-importa direktorāta vadītāju Sigitu Pramono, kurš sacīja, ka jaunā SVLK ir izveidota ne tikai, lai attīstītu valsts kokrūpniecību, bet arī lai stiprinātu ilgtspējības komponentus, lai labāk atbilstu ES regulai par mežu izciršanas novēršanu. “Mēs neizsniegsim SVLK sertifikātus, ja viņi [kokmateriālu ražotāji] veiks atmežošanu,” S.Pramono informēja Mongabay.
Sigits Pramono Mongabay pastāstīja, ka Eiropas Savienības prasība koksnes ražotājiem norādīt savu zemes gabalu ģeogrāfiskās koordinātas tiks iekļauta jaunās SVLK vadlīnijās. Viņš piebilda, ka jaunajā SVLK tiks pārbaudīts arī ražotāja darbības ilgtspējas aspekts. Vecajā versijā SVLK, kurā bija prasība, ka ražotājiem koksne jāiegūst ilgtspējīgā veidā, nebija iekļauts pārbaudes process. Kokmateriālu ražotājiem bija tikai jāiesniedz valdībai savi ilgtspējīgas darbības plāni, Mongabay pastāstīja direktorāta vadītājs Sigits Pramono.
Jaunajā SVLK ir paredzēts pārbaudes process, lai pārliecinātos, ka ilgtspējības plāni patiešām tiek īstenoti, saskaņā ar Mongabay teikto sacīja S. Pramono. Nostiprinot SVLK ilgtspējas aspektus, Indonēzijas valdība cer, ka Indonēzijas kokmateriāliem nebūs jāiziet ilgs uzticamības pārbaudes process, pirms tos varētu laist Eiropas tirgū, norādīja Sigits Pramono.
Mongabay norāda, ka jaunā SVLK rezultātā Indonēzija varētu tikt klasificēta kā zema riska valsts attiecībā uz atmežošanu saskaņā ar ES izveidojamo salīdzinošās novērtēšanas sistēmu. Tas nozīmētu, ka ES uzņēmēji varētu piemērot “vienkāršotu uzticamības pārbaudi”, laižot Indonēzijas kokmateriālus ES tirgū, un ES kompetentās iestādes mazāk pārbaudītu Indonēzijas kokmateriālus.