Ilgtspējīga kakao finansēšana palīdz Kotdivuāras lauksaimniekiem cīnīties pret atmežošanu un izmantot bērnu darbu.
Pēc lauksaimniecības inženierzinātņu studiju pabeigšanas Kotdivuāras galvaspilsētā Jamusukro Aminata Diabī atrada darbu kā ilgtspējīgas attīstības auditore. Daļa no viņas darba bija palīdzēt lauksaimniekiem uzlabot lauksaimnieciskās zināšanas un praksi. “Tieši mēs, tehniskie speciālisti, kas beiguši skolu, varējām atgriezties un strādāt kopā ar ražotājiem lauku apvidos, lai palīdzētu viņiem uzlabot dzīves apstākļus,” stāsta A. Diabī.
Kopš 2022. gada viņa koordinē ilgtspējības programmu ECOOKIM apvienībā, kas pārstāv 33 lauksaimniecības kooperatīvus (aptuveni 45 000 lauksaimniekus), un darbojas kakao eksportētājuzņēmumā Akagny Cacao. A. Diabī un viņas komanda nodrošina, lai kakao pupas, ko uzņēmums pērk un pārdod, atbilstu starptautiskajiem ilgtspējības standartiem un sertifikātiem, piemēram, Rainforest Alliance, un arvien stingrākajiem Eiropas Savienības noteikumiem.
Kotdivuāra ir pasaules lielākā kakao ražotāja, aptuveni divas trešdaļas no sava ražošanas apjoma eksportējot šokolādes ražotājiem uz ES. Kakao ražošana ir atmežošanas cēlonis un ir saistīta ar bērnu darba izmantošanu. No 2000. līdz 2019. gadam, lai audzētu kakao pupiņas, Kotdivuārā izcirta aptuveni 2,4 miljonus hektāru meža. Šī platība ir aptuveni tikpat liela kā Ruanda.
Šogad janvārī Eiropas Investīciju banka paziņoja par 100 miljonu eiro starpniecības aizdevumu Banque Nationale d’Investissement (BNI), kas ir lielākais aizdevējs kakao nozarei Kotdivuārā. Aizdevums veicinās jauniešu nodarbinātību, dzimumu līdztiesību un kakao ražošanas nozares attīstību. Aptuveni trešdaļu līdzekļu piešķirs sertificētiem kakao ražotājiem un uzņēmumiem, piemēram, Akagny, kas pārstrādā un eksportē ilgtspējīgu kakao.
Pateicoties starpniecības aizdevumiem, BNI uzņēmumiem visā valstī var izsniegt daudz mazu aizdevumu. BNI aizdevusi kompānijai Akagny 3,3 miljonus eiro, kurus uzņēmums izmanto sertificētu kakao kultūru iegādei. No šo kultūru pārdošanas gūtie ienākumi tiek ieguldīti vietējo kopienu labā, piemēram, apmācībām un aprīkojumam, lai palīdzētu lauksaimniekiem uzlabot ražu, programmās, kas veicina sieviešu nodarbinātību un finansiālo neatkarību, arī jaunu skolu un citu infrastruktūras objektu, piemēram, ūdenstorņu, būvniecībā.
Atmežošanas apturēšana – Eiropas noteikumi veicina kakao izcelsmes izsekojamību
Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, lai cīnītos pret atmežošanu un bērnu darbu, izmantojot dažādas iniciatīvas, piemēram, Sustainable Cocoa Initiative un The Alliance for Sustainable Cocoa, kas aicina Kotdivuāru un Ganu, kas ražo 60% no pasaules kakao, uzlabot nozares uzraudzību, cīnīties pret atmežošanu un bērnu nodarbinātību, kā arī nodrošināt pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem. Eksportētājiem būs jāievēro jaunais Eiropas regulējums par atmežošanu, kas, iespējams, stāsies spēkā 2026. gadā.
“Kotdivuāras valdība ir sākusi “ambiciozu iniciatīvu”, lai ieviestu jaunos Āfrikas standartus, kas ļauj izsekot kultūraugu izcelsmei kakao ražošanas reģionos un uzlabot vides aizsardzību,” stāsta Eiropas Investīciju bankas agromežsaimniecības inženieris Silvēns Kaurla, kurš strādā ar ilgtspējīgas kakao ražošanas un mežu atjaunošanas projektiem Kotdivuārā.
“Kakao audzēšana pēdējās desmitgadēs ir bijis viens no galvenajiem atmežošanas iemesliem,” norāda S. Kaurla. “Kakao ir arī viens no galvenajiem Kotdivuāras IKP veidotājiem. Ir pasaules mēroga stratēģija mežu aizsardzībai, tāda ir arī kakao ražošanai ilgtspējīgā veidā, kas nodrošina pienācīgu iztiku kopienām, kuras ir atkarīgas no šīs nozares.”
Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevums BNI tika apstiprināts 2024. gada septembrī, tieši laikā, lai paspētu līdz kakao ražas novākšanas sezonai, kas ilgst no oktobra līdz martam. Pāris nedēļu laikā BNI spēja izstrādāt projektus – aizdevumus lauksaimniecības kooperatīviem un citiem partneriem, kas veidoja aptuveni 90% no EIB piešķirtajiem līdzekļiem, norāda EIB Global aizdevumu speciālists Marks Antuāns Kursažē, kurš atbild par šo investīciju apgūšanu projekta ietvaros.
Aptuveni 60% no finansētajiem kooperatīviem vada jaunie uzņēmēji vai tie nodarbina ievērojamu skaitu jauniešu, savukārt, 40% no visiem kooperatīviem vada sievietes – šajos kooperatīvos tiek nodarbināts liels skaits darbinieču.
EIB un Agence Française de Développement sniegs arī tehnisko palīdzību, lai palīdzētu BNI stiprināt vides un sociālās pārvaldības sistēmu un ļautu kakao ražotājiem izpildīt ES un starptautisko sertifikātu prasības. Šie noteikumi un sertifikāti ir izstrādāti, lai mazinātu kakao audzēšanas negatīvo ietekmi uz Kotdivuāras lietusmežiem, kuru platība kopš 1960. gada ir samazinājusies par vairāk nekā 80%. Tas ir radījis postošas sekas bioloģiskajai daudzveidībai reģionā. Kotdivuāra ir sākusi plašu mežu atjaunošanas programmu, lai novērstu iepriekš radītos zaudējumus. EIB piešķīra 150 miljonus eiro, lai atbalstītu valsts mežu saglabāšanas, atjaunošanas un paplašināšanas stratēģiju.
“Eiropas Savienībai Kotdivuārā ir divas prioritātes – viena ir Sustainable Cocoa Initiative, otra – pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku,” uzsver M.A.Kursažē. “Cīnoties pret atmežošanu, jūs palīdzat samazināt oglekļa emisijas.”
Digitālā kartēšana neļauj kakao audzēt aizsargājamo mežu platībās
Uzņēmums Akagny sadarbojas ar vietējiem kooperatīviem, lai digitāli kartētu precīzu kultūraugu atrašanās vietu un nodrošinātu, ka tie netiek audzēti īpaši aizsargājamās teritorijās. Kultūraugu ģeogrāfiskā atrašanās vieta digitāli tiek salīdzināta ar aizsargājamo teritoriju kartēm, ko sniedz Kotdivuāras valdība un starptautiskās organizācijas, piemēram, Eiropas Mežu institūts un Global Forest Watch. Uzņēmums Akagny datus vāc kopš 2012. gada.
“Ja pārstāvis, kas kartē teritoriju, saņem ziņu, ka attiecīgajā zonā ir aizliegts veikt apsaimniekošanu un jebkādas citas darbības, kas traucē bioloģiskajai daudzveidībai, mēs nekavējoties pārtraucam atbalstu konkrētajam ražotājam,” stāsta Aminata Diabī. “Šī sistēma strādā jau sen. Mums jābūt pārliecinātiem, ka kultūraugus neaudzē aizsargājamajā teritorijā.” Vietējie aģenti vāc informāciju par lauksaimnieku un viņu ģimeņu labklājību un apkopo to centrālajā datu bāzē, kur ir daudz informācijas par atsevišķām kopienām, piemēram, cik bērnu apmeklē skolu, cik skolu ir pieejamas un vai kopienām ir pieejams drošs ūdensapgādes avots.
A. Diabī skaidro, ka šie dati palīdz noteikt, kurus projektus ECOOKIM vajadzētu finansēt: “Piemēram, ja kopienā ir augsts mācību pārtraukšanas rādītājs vai zems skolas apmeklējuma rādītājs, tas nozīmē, ka tur ir jāuzceļ skola.”
Peļņas sadale palielina ražu un uzlabo dzīves apstākļus
Peļņu no kakao audzēšanas izmanto arī, lai finansētu mikrokredītus lauksaimniekiem, kuriem reti ir pieejami banku kredīti, un lai iegādātos līdzekļus, kas uzlabo augu veselību un ražīgumu. Vienlaikus ECOOKIM apmāca lauksaimniekus par labu lauksaimniecības praksi un sociālajiem jautājumiem, piemēram, bērnu darbu, piespiedu darbu un diskrimināciju.
Arodbiedrība piedāvā uzkrājumu programmas sievietēm, kas ļauj viņām ņemt nelielus aizdevumus, lai audzētu kultūraugus vai sāktu uzņēmējdarbību, piemēram, atvērtu veikalu vai ēdināšanas iestādi. Lai gan sievietes kopā ar ģimenēm audzē kakao, viņas reti kontrolē nopelnīto naudu. “Ideja ir radīt sievietēm ienākumus nesošu nodarbošanos,” informē A. Diabī.
Galvenais mērķis ir padarīt lauksaimniecību ienesīgāku, lai lauksaimnieki un viņu ģimenes varētu dzīvot labāk. A.Diabī uztraucas, ka klimata pārmaiņas varētu šos centienus izjaukt. Ekstrēmi laika apstākļi, piemēram, sausums un plūdi, samazina kakao ražošanas apjomus, tāpat kā investīciju trūkums kultūraugu atjaunošanā. Šīs grūtības varētu samazināt nesen sasniegto ienākumu pieaugumu.
“Ražotājam ir jābūt ienākumiem, kas ļauj viņam dzīvot pienācīgā līmenī,” norāda Aminata Diabī. “Mēs vēl neesam to sasnieguši, un es baidos, ka klimata pārmaiņas un ražošanas apjoma samazināšanās šo atšķirību palielinās.”
· Kotdivuāra (Ziloņkaula Krasts), pazīstama arī kā Côte d'Ivoire, oficiāli Kotdivuāras Republika, ir valsts Rietumāfrikas dienvidu piekrastē. Tās galvaspilsēta Jamusukro atrodas valsts centrā, bet lielākā pilsēta un ekonomikas centrs ir ostas pilsēta Abidžana. Robežojas ar Gvineju ziemeļrietumos, Libēriju rietumos, Mali ziemeļrietumos, Burkinafaso ziemeļaustrumos, Ganu austrumos un Atlantijas okeāna Gvinejas līci dienvidos.
Ar 31,5 miljoniem iedzīvotāju 2024. gadā Kotdivuāra bija trešā apdzīvotākā valsts Rietumāfrikā. Tās oficiālā valoda ir franču, bet plaši tiek lietotas arī vietējās valodas. Kopumā Kotdivuārā runā apmēram 78 valodās. Valstī ir reliģiski daudzveidīgs iedzīvotāju sastāvs. 1843. gadā šis reģions kļuva par Francijas protektorātu, kas vēlāk tika pārveidots par koloniju. Neatkarību Kotdivuāra ieguva 1960. gadā. Pateicoties kafijas un kakao ražošanai, 1960. un 1970. gados tā bija Rietumāfrikas ekonomikas lielvara, bet 1980. gados piedzīvoja ekonomisko krīzi, kas veicināja politisko un sociālo nestabilitāti, kas ilga līdz 2011. gadam.
Kopš miera un politiskās stabilitātes atgriešanās 2011. gadā Kotdivuāra piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi. No 2012. līdz 2023. gadam ekonomika reālā izteiksmē pieauga vidēji par 7,1% gadā, kas ir otrais straujākais ekonomiskās izaugsmes temps Āfrikā un ceturtais straujākais pasaulē. 2023. gadā Kotdivuāra bija otrā valstis Rietumāfrikā ar augstāko IKP uz vienu iedzīvotāju, atpaliekot tikai no Kaboverdes. 2023. gadā Kotdivuāra ir pasaules lielākā kakao pupiņu eksportētāja, tās ienākumi ir vieni no augstākajiem reģionā. Ekonomika joprojām ir ļoti atkarīga no lauksaimniecības, kurā dominē mazie lauksaimnieki.