Virsrakstā paustās domas autors ir Pami Ālto (Pami Aalto), Tamperes Universitātes starptautisko attiecību profesors.
Par mežainās NATO austrumu robežas uzraudzību atbild robežsardze. Meži neapšaubāmi ir svarīgi Somijas vispārējai drošībai, valsts austrumu robežas garums ir aptuveni 1300 kilometri, tā ir arī Eiropas Savienības un NATO austrumu robeža. Tās apsardzība ir saistīta ar tehnoloģiju izmantošas, prasmju un gadu desmitiem krātās pieredzes apvienojumu. Somi vienmēr ir zinājuši, kā strādāt mežā, daudz tādu cilvēku dzīvo arī austrumu robežas tuvumā.
Somijas dienvidaustrumos, Jukajervi (Jukajärvi) ciematā Sulkavas pašvaldībā aptuveni 50 kilometru attālumā no robežas ar Krieviju robežsardzei ir svarīgs aptuveni 1300 hektāru liels poligons. Tā izmērus, iespējams, var labāk saprast, iedomājoties to kā kvadrātu ar teju 4 kilometru garu malu.
Vēsā novembra dienā apmeklētājus sagaida ugunskurs un uz tā vārīta kafija. Informatīvā pasākuma organizēšana atspoguļo vienu no Somijas drošības politikas pamatprincipiem – sadarbību. Kafiju sarūpējis zemes īpašnieks, kurš kopā ar robežsardzi organizējis dienas programmu.
Sadarbība, ar ko iepazīstamies Jukajervi, ir labs piemērs, kā rit darbi Somijā. Poligona teritoriju izmanto valsts robežsardze, bet tajā pašā laikā tas ir komerciāls mežs, kas pieder valstij un tiek apsaimniekots, veicot visas mežsaimnieciskās darbības, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām. Par tām atbild valsts mežu pārvaldītājs un apsaimniekotājs – Metsähallitus Forestry Ltd.
Meža izmantošana, balstoties kopīgos lēmumos
Robežsardze un Metsähallitus ir noslēguši nomas līgumu, kurā uzskaitīts viss, ko robežsardze poligona teritorijā drīkst veikt, un veidi, kā Metsähallitus šīs darbības atbalsta. Piemēram, meža apsaimniekošana tiek plānota, lai netraucētu robežsardzes mācību un treniņu grafiku.
Jukajervi mežā, tāpat kā citos valsts mežos, lielāko daļu meža apsaimniekošanas darbu veic apakšuzņēmēji, kas ir vēl viens svarīgs sadarbības veids. Cilvēki, kas ierodas strādāt šajā teritorijā, ir saņēmuši Somijas Drošības un izlūkošanas dienesta atļauju; tas attiecas uz itin visiem Metsähallitus apakšuzņēmēju darbiniekiem.
Savukārt, robežsardze ir apņēmusies ievērot Metsähallitus noteiktās vides prasības – dabu nedrīkst iznīcināt, to var izmantot. Ja treniņu vajadzībām ir jānovāc daži koki, tas ir atļauts.
Poligona un apkārtējās teritorijas iezīme ir ledus laikmetā izveidojušās ieplakas. To tuvumā mežsaimnieciskā darbība nav atļauta, bet tās var izmantot šaušanas treniņu laikā, ja vien netiek bojātas.
“Aptuveni 100 hektāri ir aizsargāti un pilnībā izslēgti no saimnieciskās darbības, piemēram, avoti, strauti un ar zālēm bagātas meža platības. Ir aptuveni simts hektāru lieli ekoloģiskie koridori, kuros dabas vērtības nedrīkst,” stāsta Ēva Līsa Jorri (Eeva-Liisa Jorri), Metsähallitus Forestry Ltd. Dienvidsomijas reģionālā direktore.
Nejauši ieklīduši apmeklētāji nav problēma
Jukajervi kalnu grēdu klāj daudzveidīgi skujkoku meži, tajos ir daudz ūdenstilpju, kas mijas ar pauguriem. “Šāds reljefs ir ļoti piemērots robežsardzes vajadzībām,” saka Heikki Ojala, Robežsardzes un krasta apsardzes akadēmijas vadītāja vietnieks; viņš robežsardzes uzdevumā pārvalda Jukajervi poligonu. Poligonā notiekošajās mācībās piedalās gan robežsargi no Somijas dienvidaustrumu robežsardzes apgabala, gan (galvenokārt) no Robežsardzes un krasta apsardzes akadēmijas, kas atrodas apmēram 50 kilometru attālumā Immolas pilsētā, tieši pie robežas.
Militārais dienests ir obligāts visiem pieaugušajiem somu vīriešiem, tos, kas pilda valsts dienestu robežsardzē, ik gadu izraugās no visiem attiecīgajā gadā jauniesauktajiem. Brīvprātīgajam militārajam dienestam robežsardzē var pieteikties arī sievietes.
Jukajervi poligonā, tostarp tā gaisa telpā, ir aizliegta jebkāda veida nesankcionēta iekļūšana. Teritorija nav iežogota, šaušanas treniņu laikā tā ir pilnībā norobežota, informācija par šādām mācībām tiek sniegta visos iespējamajos informācijas kanālos.
Teritorijā mēdz ieklīst apmeklētāji, iemesli ir dažādi, sākot ar ziņkārību, beidzot ar apmaldīšanos. Apmaldīšanās nav nekāds pārsteigums, jo Somijas meži lielākoties ir pieejami ikvienam, nepamanīt uz robežas izvietotās brīdinājuma zīmes ir vienkārši. Līdz šim šādi cilvēki lielas problēmas nav radījuši.
Jukajervi maršs joprojām dzīva tradīcija
Jukajervi pilsētā robežsardze rīko mācības kopš pagājušā gadsimta 50. gadu sākuma. Sākotnēji karavīri reizi gadā no Immolas līdz Jukajervi devās kājām, mūsdienās tiek izmantots autotransports. Kājnieku treniņmaršs, kura garums ir vairāk nekā 40 kilometru pilnā ekipējumā, joprojām ir saglabājusies tradīcija: 2022. gadā tas notika 70. reizi.
Robežsardze šajā reģionā darbojas pietiekami aktīvi un nepārtraukti, darbību intensitāte ir dažāda; dažkārt tās ir patruļas ar suņiem, citkārt tie var būt simti robežsargu.
Immola ir vieta, kur robežsargus apmāca; šī apmācība atšķiras no citu jauniesaucamo karavīru mācībām, piemēram, uzņemšana robežsargos notiek tikai uzrakstot pieteikumu. Pieteikšanās termiņš parasti noslēdzas 6. decembrī, Somijas Neatkarības dienā. Uzņemšanas kritērijos iekļauti fiziskā sagatavotība, veselība un izturība pret stresu.
Robežsargi ir apmācīti pildīt uzdevumus, kas nepieciešami ārkārtas apstākļos un kara gadījumā, piemēram, veikt sarežģītus izlūkošanas uzdevumus. Viņi tiek apmācīti ieroču lietošanā un šaušanā, partizānu un inženiertehnisko uzdevumu veikšanā, kā arī sakaru un medicīnisko pienākumu veikšanā, protams, arī robežapsardzībā. Turklāt viņi apgūst arī iemaņas, kas noder individuālu uzdevumu veikšanai un darbam nelielās grupās. Faktiski speciālo robežsargu (tos dēvē arī par jēgeriem) iemaņas atbilst Somijas Aizsardzības spēku speciālo vienību iemaņām, arī attiecībā uz darbību pilsētvidē. Pēc apmācībām robežsargi tiek ieskaitīti robežsardzes rezervē.
Speciāli sagatavotie robežsargi ir gatavi uzņemties smagus pienākumus. Piemēram, mugursoma ar visu ekipējumu var svērt 50-60 kg. Patrulēšanas laikā viņu katram patruļas dalībniekam ir pa automātiskajai šautenei, arī prettanku raķetes, vieglie ložmetēji un snaipera šautenes. Patruļu ekipējumā ir arī ierīces mērķu uztveršanai, lai sniegtu atbalstu, piemēram, artilērijai. Ikgadējais pretendentu skaits apmācībām robežapsardzībā ir aptuveni 500.
Situācija uz robežas ir mierīga
Somijas pierobežas zonas maksimālais platums ir trīs kilometri. Nesankcionēta iekļūšana zonā ir aizliegta. Jaunākā pierobežas zonas novērošanai izmantotā metode ir bezpilota lidaparāti, kurus robežsardze sāka izmantot 2017. gadā. Mazākie no tiem sver 0,2-4 kilogramus, tos var iegādāties jebkurš. Daži no lielākajiem ir pielāgoti robežu uzraudzībai. Dronus izmanto novērošanai, tie nav aprīkoti ar sprāgstvielām.
Izņemot ierobežojumus iebraukšanā, pierobežas zonā esošie meži ir parasti, tipiski Somijas komerciālie meži, kas lielākoties pieder “parastiem somiem”. Atļaujas iebraukšanai pierobežas zonā var iegūt, lai veiktu meža apsaimniekošanu vai citus atbilstošus uzdevumus. Atļautos darbus, piemēram, meža apsaimniekošanu, pierobežas zonā robežsardze vērtē pozitīvi. Pateicoties tiem, pierobežas zonu uzrauga arī krietns skaits uzticamu vietējo iedzīvotāju, kuri var sniegt daudz informācijas par notikumiem pie robežas.
“Tas ir ļoti svarīgi vispārējai valsts drošībai,” telefonsarunā apstiprina Tamperes universitātes starptautisko attiecību profesors Pami Ālto.
Mežsaimniecība ir praktiski vienīgā ekonomikas nozare, kas var darboties visā Somijā atbilstoši pasaules tirgus cenām. Privātie mežu īpašnieki 2022. gadā pārdeva kokmateriālus par kopējo summu 2,6 miljardus eiro.
“Pierobežas teritoriju dzīvotspēja un tās nodrošināšana ir būtiska vispārējai valsts drošībai. Tas, ka cilvēki var atrast darbu un iztiku arī Somijas austrumos, padara robežu par teritoriju, ko ir vērts aizsargāt,” uzsver P. Ālto, atgādinot arī meža biomasas nozīmi vispārējā drošībā.
“Biomasa ir nelielo lauku kopienu galvenais resurss, uz ko vienmēr var paļauties. Tā var būt arī pamats jaunu produktu, piemēram, bioetanola ražošanai, izmantojot atjaunojamo vēja enerģiju,” vērtē P. Ālto.
Viesošanās Jukajervi noslēdzas. Situācija uz robežas ir mierīga.
Komentāri