Tas viss iegūst lielu nozīmi un aktualitāti saistībā ar globālajām klimata pārmaiņām un ekoloģisko katastrofu saasināšanos. Tagad pasaulē pieaug izpratne par to, ka ar Arāla jūras katastrofu saistītās negatīvās pārmaiņas rada nopietnus draudus ne tikai Centrālāzijas valstīm, bet arī ilgtspējīgai attīstībai pasaules mērogā.

Kā zināms, izžuvušās Arāla jūras izžuvušā dibena platība ir 4,5 miljoni hektāru, no tiem Kazahstānas teritorijā - 2,2 miljoni hektāru un Uzbekistānas teritorijā - 2,3 miljoni hektāru. Katru gadu no jūras dibena tiek iznesti 100 miljoni tonnu sāls putekļu, kas izplatās tūkstošiem kilometru attālumā, nodarot nelabojamu kaitējumu reģiona iedzīvotājiem, dabai un ekonomikai.

Saistībā ar to bija paredzēts veikt kardinālas izmaiņas pieejās ar Arāla jūru saistīto problēmu risināšanai piecos prioritārajos virzienos Uzbekistānas attīstības stratēģijā 2017.-2021. gadam. Jo īpaši bija uzsvērti sistēmiski pasākumi, lai mazinātu globālo klimata pārmaiņu un Arāla jūras izžūšanas negatīvās sekas lauksaimniecības attīstībai un cilvēku dzīves uzlabošanai.
Izmantota Leo Tomasa fotogrāfija