Intervija ar Karlu Hedīnu publicēta zviedru laikrakstā Dagens Industri 2022. gada 12. decembrī. 73 gadus vecais kokrūpnieks, miljardieris Karls Hedīns pārstāv trešo paaudzi vairāk nekā simts gadus strādājošajā ģimenes uzņēmumā AB Karl Hedin. 

Intervijā Dagens Industri viņš stāsta:  

* par savu skatu uz īpašuma tiesībām: “Šis nav “mūsu” mežs, šis ir mans”

* par to, kāpēc viņš neredz klimata pārmaiņas kā krīzi: “Katrā ziņā ne šeit”

* par apdraudēto bioloģisko daudzveidību: “Baidīšanas propaganda”

* par paaudžu maiņu, kas, visticamāk, nenotiks: “Nav nekādu problēmu uzņēmumu pārdot”

* par apcietinājumā pavadīto laiku: “Tā vietā, lai aizsūtītu mani uz Sibīriju”

* par grizlilāča medībām Aļaskā  

Par uzņēmumu AB Karl Hedin

Darbība: No meža īpašuma un izejmateriālu iepirkšanas līdz kokzāģētavām un būvmateriālu tirdzniecībai un iepakojumam. Ģimenes uzņēmums trešajā paaudzē, kuru 1917. gadā dibinājis Karla Hedīna vectēvs (arī) Karls Hedīns. Uzņēmumam pieder 39 000 ha meža zemes.

Apgrozījums: 6,5 miljardi zviedru kronu

Peļņa: 1,4 miljardi zviedru kronu

Darbinieku skaits: 1 100

Karls Hedīns, AB Karl Hedin izpilddirektors no 1983. gada, strādājošs valdes priekšsēdētājs kopš 2016. gada. 

“Personas, kurām trūkst zināšanu, domā, ka kailcirtes ir neglītas. Bet tas nav neglīti, tas tikai dažus gadus ir neparasti. To vietā veidojas jauni biotopi un ienāk jaunas sugas. Turklāt, šodien mums nav nekādu lielu kailciršu, jo principā mežizstrāde tiek veikta apmēram tikai 1% no platības gadā, sadalot to vairākās cirsmās.”

Bioloģiskā daudzveidība

“Zviedrijā mēs zaudējam ļoti maz sugu. Turpretī daudzas sugas, piemēram, vilks, dambriedis, ūdrs, dažādas zosu sugas un vēl citas ir nākušas klāt. Mums nu ir tas, kas nebija pirms 30 vai 40 gadiem. Mūsdienu baidīšanas propaganda balstās atkārtošanā, ka sugu daudzveidība izzūd, kas vienkārši nav taisnība. Ir tā, ka dažas sugas skaitliski samazinās un citas pieaug, bet tas ir visdabīgākais, kas vien var būt. Daba nav muzejs, tā visu laiku mainās.”

Klimata pārmaiņas

“Klimats mainās visu laiku. Es nenoliedzu ne to, ka oglekļa dioksīda līmenis paaugstinās, ne arī to, ka temperatūra paaugstinās. Es nepiekrītu tam, ka temperatūras paaugstināšanās temps varētu būt kaut kāda krīze. Katrā ziņā ne šeit.”

“Man nav ražotņu citās valstīs, izņemot Igauniju. Tur stāvoklis ir apmēram tāds pats kā Zviedrijā.”

Perfekta diena mežā

“Tā ir diena medībās kopā ar manu suni. Smaga medību diena, kad mājās pārnāc vēlu. Šādas dienas atmiņā paliek vislabāk.”

Pirmā paaudžu maiņa uzņēmumā AB Karl Hedin notika 50. gados, kad zemes dzīvi beidza Karla Hedīna vecmāmiņa. Kamēr viņa brāļi un māsas, brālēni un māsīcas savas mantojuma daļas pārdeva, Karls Hedīns turpināja biznesu. “Mēs esam vienpadsmit brālēni un māsīcas, divi no tiem joprojām ir meža īpašnieki.”

1983. gadā, proti, desmit gadus kopš Karls Hedīns bija sācis uzņēmumā strādāt kopā ar tēvu, pienāca laiks nākamajai paaudžu maiņai. “Mani māca ļoti lielas šaubas par to, vai pārņemt šo biznesu. Es biju uzaudzis ar tēva risināmajām un risinātajām problēmām un redzējis, ka patiesībā tas nepieciešams visu laiku.”

Tā bija ar piesardzību apvienota zinātkāre, ar ko trīsdesmitčetrgadīgais ekonomists nonāca sava tēva vietā, vecajā ar ādu apvilktajā kantorklēslā. Tēvs visu pārdeva Karlam un viņa māsai Ulrikai. Karls nopirka akcijas AB Karl Hedin, māsa – līdzvērtīgus aktīvus. Tēvs pārcēlās uz dzīvi Anglijā un piedalījās meitas karjeras veidošanā sacensībās konkūrā, sākot nodarboties ar jāšanu arī pats.

Pēc zviedru sabiedrībā valdošajiem uzskatiem par ģimenes uzņēmumiem Karls pieder pie “samaitātās paaudzes”, bet turpat 40 gadu laikā, kopš viņš ir atradies pie uzņēmuma vadības stūres, koncerna apgrozījums no 180 miljoniem kronu pieaudzis līdz 6,5 miljardiem SEK.

“Ir ļoti grūti būt ar to neapmierinātam, tieši pretēji – es esmu ļoti lepns,” viņš saka un stāsta par laiku, kad uz spēles bija licis uzņēmuma nākotni. Tas tika darīts, neskatoties uz to, ka Karls neuzskata sevi par riskētāju (vismaz ne salīdzinājumā ar tēvu).

1985. gadā Avesta dzelzs rūpnīca sakarā ar darbības slēgšanu plānoja pārdot tās īpašumā esošo mežu. “Meža īpašums atradās ideālā vietā. Rīkojāmies ļoti ātri, novērtējot darījumā iekļautos 7500 ha, lielākā daļa citu interesentu to nepaspēja. Pārdevēji uzskatīja mūs par piemērotiem pircējiem kokzāģētavai, iepakojuma ražošanai un dzelzs tirdzniecībai, kas arī bija iekļauti darījumā.” 

Ar 30 miljoniem kronu sava kapitāla Karls Hedīns uzvarēja 100 miljonu kronu vērtā darījumā. Lielie parādi (aizņēmums) prasīja 15 gadus ilgu atmaksu; nu uzņēmums jau ilgāku laiku no parādiem ir brīvs. “Tā ir lieliska sajūta, kad parāds tiek samaksāts. Nauda mums ir bankā, tā pilnībā pieder mums pašiem, kas ir daudz labāk.”

Uz jautājumu – vai tā ir pirmā reize, kad bijis nepieciešams darbības apjomu samazināt, pieredzējušais uzņēmuma vadītājs atbild: “Nē, nē, es jau iepriekš to esmu darījis deviņas reizes!” Gadu gaitā Karls Hedīns noteikti ir domājis arī par to, kas notiks ar AB Karl Hedin, kad viņš gribēs doties atpūtā. Trešā paaudžu maiņa pagaidām izskatās maz ticama. “Viena mana meita strādā uzņēmumā ar personāla jautājumiem, izskatās, ka viņa nav ieinteresēta biznesa pārņemšanā. Otra meita ir skolotāja un viņai vispār nav intereses par uzņēmumu. Man nav nekādu problēmu to pārdot, lai tik tas būtu labi uzņēmuma darbībai un personālam.”

Apkopojot teikto, sarunā par ilgtspējīgu mežsaimniecību Karls Hedīns nepavisam nesaskata kādas nopietnas problēmas šodienas darba metodēs. “Zviedru mežsaimniecība un mežrūpniecība ir izcils veiksmes stāsts. Mēs veidojam vidi, kurā mežs aug. Simts gadu laikā pieaugums ir dubultojies, ražošana ir trīskāršojusies, mūsu saimniekošanas rezultātā koksnes krāja mežā ir daudz, daudz lielāka.”

Sākums Karla Hedīna vadītajai meža impērijai, kura apmēram vienlaicīgi izpletās Vestmanlandē un dienvidu Dālarnā, sākās laikā, kad viņa vectēvs Karls Hedīns 15 gadu vecumā zaudēja tēvu. Māte palika viena ar deviņiem bērniem.

Vectēvs, otrais vecākais dēls ģimenē, sāka strādāt par zirgu pajūga vadītāju, lai izvestu koksni no meža. Kādu laiku vēlāk viņš piedāvāja savus pakalpojumus – nocirst kokus un pārdot tos zemnieku vārdā, lai vēl kādu laiku vēlāk sāktu mežu iegādāties pats. Viens no sākotnējiem ieguvumiem bija īpašums Vikmanshyttan.

“Konkurenti gribēja atturēt manu vectēvu no meža pirkšanas, savstarpēji vienojoties, ka kokzāģētavas no viņa baļķus nepirks. Viņš sāka zāģēt pats.”

Par mizgraužu invāziju K. Hedīns zina visu. Pagājušā gada sākumā viņa uzņēmums iesūdzēja valsti tiesā par 6,6 miljoniem kronu, jo viņš uzskatīja, ka kaitēkļi nokļuvuši viņa īpašumā no tuvumā esošā dabas rezervāta, kur netika veiktas pietiekamas darbības, lai novērstu kaitēkļu izplatīšanos. Šo cīņu viņš daļēji zaudēja pirmajā instancē pretēji juceklim ar medībām, kas viņu padarīja slavenu vai katrā mājā visā Zviedrijā.

2018. gada 26. oktobrī Karlu Hedīnu un vairākus citus medniekus aizturēja policija. Apsūdzībā par medību pārkāpumiem tiesa viņus pilnībā attaisnoja, spriedumu pārsūdzēja un tikai pēc četriem gadiem aizdomās turamā statusā viņu un citus medniekus attaisnoja apelācijas tiesa. “Apcietinājums bija sekas tam, ka es pateicu, ko domāju, bet manis teiktais tika uztverts kā aizskarošs. Jautājums bija par viedokļa paušanas brīvību. Tā vietā, lai aizsūtītu mani uz Sibīriju, ar mani izrīkojās šādi.”
Paldies Larsam Džordžam Hedlundam, Södra Latvia, par informatīvo materiālu
Īras Režais apkopojums un tulkojums no zviedru valodas