Vācija, kā Eiropas Savienības “motors” ietekmes, milzīgās ekonomikas un politisko aktivitāšu ziņā, ir ļoti svarīga valsts arī Latvijai, tāpēc aplūkosim jaunumus un tuvākā laikā gaidāmos notikumus šai valstī.
Lai gan federālās politikas aktivitātes Vācijā pilnībā atsāksies tikai 8. septembrī, politiķi un novērotāji jau ir sākuši darbu federālajās zemēs, jo septembrī trijās no tām – Vācijas austrumu daļā – tiks ievēlēti jauni parlamenti. Ņemot vērā labējo un kreiso populistu partiju pārliecinošos rezultātus priekšvēlēšanu aptaujās, Vācija pirmo reizi pēc apvienošanās var nonākt pilnīgi jaunā situācijā, kas palielinātu neskaidrību attiecībā arī uz Vācijas klimata un enerģētikas pārejas politiku.
Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi
Virknē Vācijas austrumu federālo zemju notiks vēlēšanas. Sagaidāms, ka populistiskās partijas, proti, galēji labējā “Alternatīva Vācijai” (AfD) un nacionālistiskā un kreisā Zāras Vāgenknehtas alianse (BSW), gūs lielus panākumus trīs bijušajās t.s. “komunistiskajās” federālajās zemēs – Tīringenē, Saksijā un Brandenburgā. Abas partijas kritizē federālās valdības enerģētikas un klimata politiku un aicina pilnībā atsākt fosilā kurināmā tirdzniecību ar Krieviju (kas, kā zināms, ir izraisījusi karu Ukrainā). Lai gan reģionālie balsojumi tieši neietekmē kanclera Olafa Šolca koalīcijas valdību, to rezultāti tomēr varētu spēcīgi skart arī federālo līmeni. Vācijas ambiciozie enerģētikas pārejas plāni varētu tikt pakļauti smagam pārbaudījumam. Vācijas valdībā uzskata, ka austrumu federālās zemes riskē apdraudēt savas nākotnes uzplaukuma priekšrocības.
Kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Vācijas valdība drīz pēc vasaras brīvdienām apspriedīs likumprojektu, kura mērķis ir uzlabot tā dēvētās kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret mehāniskiem (fiziskiem) bojājumiem. Enerģētikas nozares uzņēmumiem (11 uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par “kritisko infrastruktūru”) būtu jāizstrādā aizsardzības plāni, kuros būtu ņemti vērā visi iespējamie riski, tostarp dabas katastrofas, cilvēciskas kļūdas un sabotāža.
Elektroenerģijas tirgus reforma. Vācijas valdības mērķis ir vēl vairāk paātrināt elektroenerģijas nozares dekarbonizāciju, īstenojot vērienīgu tirgus reformu. Ekonomikas ministrija (BMWK) augusta sākumā tapušā dokumentā, kurā izklāstītas darbības jomas, iepazīstināja ar iespējamām izmaiņām atjaunojamo energoresursu atbalsta ziņā, jauniem stimuliem elastīgai elektroenerģijas izmantošanai, vietējiem cenu noteikšanas modeļiem un tā dēvētā jaudas tirgus struktūras iespējām. Jaudas mehānismam līdz 2028. gadam būtu jārada uzņēmējdarbības pamatojums jaunām, ūdeņradim gatavām gāzes elektrostacijām, bet tajā būtu jāiekļauj arī decentralizēti faktori, piemēram, uzglabāšanas iekārtas un elastīgas slodzes. Tuvākajās nedēļās diskusijas par šīm būtiskajām pārmaiņām nešaubīgi aktivizēsies.
Biomasas nākotne. Biogāzes stacijām, ko darbina arī ar mežsaimniecības un lauksaimniecības procesu ražošanas atlikumiem, turpmāk var būt nozīmīga vieta Vācijas energosistēmas nākotnē. Ekonomikas ministrs Roberts Hābeks (Robert Habeck) paziņoja, ka drīzumā tiks iesniegta “visaptveroša biomasas pakete” ar jaunām finansējuma iespējām operatoriem. Subsīdiju struktūrai būtu jārada iespēja biomasai “piedalīties” “jaudas tirgū”, lai tā varētu elastīgi nodrošināt elektroenerģiju, kad tas ir nepieciešams (līdzšinējās biomasas subsidēšanas politikas virziena maiņa), ziņo Tagesspiegel.
LNG. Pretrunīgi vērtētais jaunais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Baltijas jūras piekrastē Ziemeļvācijā ir gatavs ekspluatācijai, taču, kā ziņo plašsaziņas līdzekļi, pēc tā produkcijas trūkst pieprasījuma. Vides aizsardzības aktīvistu grupas ir brīdinājušas, ka valdības plāni aizstāt Krievijas cauruļvadu piegādes ar sašķidrinātu dabasgāzi varētu būt “pārāk grandiozi.” Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļos ziņoto, pirmās sašķidrinātās dabasgāzes kravas nav gaidāmas tuvākā mēneša laikā.
Informācija no Vācijas par notikumiem pagājušajā mēnesī
Budžeta mīkla. Koalīcijas valdība ir atkārtoti vienojusies par 2025. gada budžetu pēc tam, kad Finanšu ministrijas padomnieki apšaubīja vienošanās projektu. Vienošanās tika kritizēta, jo pētnieki to raksturojuši kā “optimistiskus pieņēmumus bez droša finansējuma”. Tagad to apspriedīs parlamentā, un paredzams, ka zaļo gaismu tam dos vēlāk šajā gadā.
Kodolatkritumu apglabāšanas vietas meklējumi rit lēni. Pēc Vācijas kodolatkritumu izmantošanas pārtraukšanas 2023. gada sākumā joprojām turpinās vietas meklējumi, kur droši varētu glabāt kodolatkritumus. Valsts Federālā kodolatkritumu apsaimniekošanas drošības biroja (BASE) pasūtītajā ziņojumā konstatēts, ka ideālos apstākļos lēmumu par vietu var sagaidīt ne agrāk kā 2074. gadā. Tomēr Vides ministrija paziņoja, ka secinājumi ir novecojuši un darbu var pabeigt agrāk. Sākotnējais termiņš (2031. gads) lēmuma pieņemšanai par augstas radioaktivitātes atkritumu glabāšanas vietu tika atcelts pirms diviem gadiem.
Arvien straujāk samazinās akmeņogļu izmantošana. Vācijā strauji turpina samazināties no oglēm iegūtas elektroenerģijas ražošana. Siltāki laikapstākļi nekā parasti un ES lielākajā ekonomikā notiekošā ekonomikas lejupslīde gada pirmajā pusē ir samazinājuši enerģijas pieprasījumu par vairāk nekā trim procentiem. Pieprasījums pēc akmeņoglēm un brūnoglēm no janvāra līdz jūnija beigām samazinājās teju par 20%.
Elektromobiļu problēmas. Elektromobiļi kļūst arvien populārāki un iekaro arvien lielāku tirgus daļu visā pasaulē, taču pašlaik to pieprasījums Vācijā, kas ir otrā lielākā elektromobiļu ražotājvalsts pasaulē, ir neliels. Gan automobiļu ražotājs Volkswagen, gan galvenais nozares piegādātājs ZF publicēja skaitļus, kas rada bažas, ka plāni palielināt elektromobilitāti varētu būt pārāk nereāli. Abi uzņēmumi gatavojas atlaist darbiniekus savās ražotnēs, jo pircēju rindas pēc elektromobiļiem nav tik ievērojamas, kā gaidīts,– arī tāpēc, ka valdība 2023. gada beigās, reaģējot uz budžeta krīzi, atcēla atbalsta shēmas. Nozares eksperts Ferdinands Dudenhēfers (Ferdinand Dudenhöffer) lēš, ka politiskie lēmumi ir attālinājuši valsts elektromobilitātes izaugsmes mērķi vismaz par pieciem gadiem.