(zemeunvalsts.lv komentārs)
Saeimas vēlēšanas gaidāmas pēc nepilniem 8 mēnešiem. Patlaban izskatās, vides jautājumi varētu nebūt svarīgāko skaitā, jo aizejošais (cerams!) Covid savā vietā jau “atstājis” virkni svarīgu un risināmu problēmu, piemēram, ekonomiskos jautājumus (arī zaļā kursa sakarā risināmos), situāciju elektroenerģijas un apkures jomā, nopietnu politiskās tālredzības trūkumu valsts attīstības jautājumos. Vēl svarīgs ir fakts, ko trāpīgi raksturojis Alvis Hermanis, proti, vēloties glābt pasauli, vispirms jāsaklāj gulta. Ierobežojot Latvijā visu, ko ierobežot kārā pilsoniskā aktīvista sirds vēlas, Amazones vai Indonēzijas mežam nepalīdzēsi. Svarīgi ir domāt un neaizmirst mūsu – Latvijas – intereses.
(Raksts tulkots no angļu valodas)
Norvēģijas parlamenta vēlēšanās (2021. gada septembrī) kā svarīgākās tēmas dominēja klimata pārmaiņas un kas (un vai) valstij turpmāk būtu darāms ar ļoti ienesīgo naftas un gāzes ieguvi un izpēti. Turpināt, pārtraukt, vai... ???
Kāpēc Skandināvijā, kur tik daudz tiek domāts par vidi, Norvēģijas Zaļā partija ieguva tikai 3,8% balsu? Šis skaitlis parādīja vien nelielu atbalsta pieaugumu (0,7%), kas ir pārsteidzoši, jo Rietumeiropas lielākās naftas un gāzes ražotājvalsts vēlētāju uzmanības centrā bija konkrēti jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, fosilā kurināmā rūpniecība, virkne citu ar vidi saistītu jautājumu.
“Citas Norvēģijas partijas ir semīgi izmantojušas mūsu smago darbu,” vēlēšanu naktī pēc rezultātu uzzināšanas teica bijušais Norvēģijas Zaļās partijas līderis Rasmuss Hansons (Rasmus Hansson).
Gandrīz visas partijas 2021. gada septembra vēlēšanas dēvēja par “klimavalg” jeb klimata vēlēšanām. Nepilnas divas nedēļas pēc vēlēšanām Norvēģijā Zaļajai partijai Vācijā izdevās kļūt par trešo lielāko parlamentā (Bundestāgā) iekļuvušo partiju. Arī citās Eiropas valstīs zaļie ir guvuši labus panākumus vēlēšanās. Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā šāda tendence nav vērojama.
Zaļā partija gan iekļuva Norvēģijas parlamentā, jo ieguva pietiekami daudz balsu trīs vēlēšanu apgabalos Oslo un ap to esošajā Ākešhusas provincē. Faktiski partijas klātbūtne Stortingā trīskāršojās... iegūstot trīs vietas. Iepriekš pieminētais R. Hansons ieņems vienu no tām.
Norvēģijas vēlēšanu naktī R. Hansons jau zināja atbildi uz jautājumu, kāpēc partijas rezultāts nebija cerēti labs. “Mēs formulējām svarīgos jautājumus un galu galā strīdā uzvarējām. Citas partijas pārsteidzoši labi pielāgoja savu retoriku jaunajam vēstījumam.” Tieši partiju savstarpējā konkurence apgrūtināja iespēju Skandināvijas zaļajām partijām gūt tādus panākumus, kā izdevās kolēģiem Vācijā un laiciņu iepriekš arī Austrijā.
“Neviens no Norvēģijas Zaļās partijas kampaņā iekļautajiem jautājumiem nebija unikāls,” ziņu tīklam Euronews skaidroja Dienvidaustrumnorvēģijas Universitātes politisko zinātņu profesors Dāgs Einars Tūšens (Dag Einar Thorsen).
“Jāuzsver, ka atšķirības starp Zaļo partiju un citiem politiskajiem spēkiem nebija pietiekami lielas un redzamas. Visas partijas ir vienisprātis, ka “vismaz kaut kas” būtu jādara attiecībā uz emisijām un klimata pārmaiņām. Atšķīrās piedāvājums, kā to paveikt un kur vispirms ieguldīt līdzekļus.”
Orhūsas Universitātes (Dānija) politisko zinātņu profesors Kristofers Grīns-Pedersens (Christoffer Green-Pedersen), kas specializējas partiju dienaskārtības un konkurences jautājumos, norāda, ka līdzīga tendence ir vērojama visā Skandināvijā.
“Tā (zaļie un vides jautājumi) ir pārpildīta joma,” viņš skaidroja. “Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā ir citas partijas, kas sevi pozicionē kā kreisas, salīdzinot ar galveno sociāldemokrātisko spēku. Šīs nedaudz kreisi noskaņotās partijas ir diezgan “bieža parādība”, jo īpaši Norvēģijā un Dānijā. Jāatgādina – tās vides jautājumus iekļāva darba kārtībā jau divdesmitā gadsimta 70. gados.”
2019. gada vēlēšanās Dānijā gan centriski kreisie, gan centriski labējie partiju bloki solīja paplašināt valsts vēja enerģijas nozari, kas ir pasaulē vadošā. Vienīgā vides partija “Alternatīva” šajā vēlēšanu procesā faktiski zaudēja pusi vietu.
Runājot par klimata diskusijām un lēmumiem, Norvēģija savā ziņā ir nonākusi nopietnas izvēles priekšā. No vienas puses, faktiski visa valsts elektroenerģija tiek iegūta hidroelektrostacijās, bet tai pašā laikā tā ir otra Eiropā lielākā naftas un gāzes ražotāja aiz Krievijas.
Naftas uzņēmumu nodokļi valstij nes milzu ienākumus
Fosilā kurināmā ieguves nozare dod darbu simtiem tūkstošu cilvēku, tā ir lielākā eksporta nozare. Naftas kompāniju nodokļi nes valstij milzu ienākumus un daļēji papildina arī pasaules lielāko valstu ieguldījumu fondu, kura vērtība pārsniedz 1 triljonu ASV dolāru (860 miljardus eiro).
Vairākas Norvēģijas valdības ir centušās iegūt labumu, tā sacīt, “no abām pusēm”: neierobežot naftas rūpniecību ražošanas vai izpētes jomā, vienlaikus valsti padarot zaļāku citās jomās, piemēram, ieviešot nodokļu atvieglojumus elektromobiļiem.
Ne visai stabilais līdzsvars tika izjaukts sākotnējo valdības veidošanas sarunu gaitā, kuru mērķis bija izveidot kreisi centrisku valdību, ko veidotu Darba partija, Centra partija (SP) un Kreiso sociālistu partija (SV). Naftas ieguves jautājums kļuva par “strīdus ābolu”, jo SV pieprasīja to izbeigt.
Pēc pāris dienas ilgām sarunām Kreiso sociālistu partijas līderis Auduss Lisbakens (Audus Lysbakken) sarunu vietu pameta (sarunas ritēja viesnīcā pie ezera Oslo ziemeļos). “Mēs esam ļoti vīlušies, ka šoreiz nav pamata “sarkani zaļas” valdības izveidei.” A. Lisbakens bija cerējis jaunās valdības sastāvā “stingri iestāties” pret “klimata un dabas krīzi”.
Izmantotas Amazon un zemeunvalsts.lv fotogrāfijas