15. decembrī Austrālija kļuva par pirmo valsti no lielākajām pasaules ekonomiski attīstītajām valstīm, kas mainīja savu atjaunojamo energoresursu klasifikāciju attiecībā uz koksnes biomasu, ko sadedzina enerģijas ražošanai. Saskaņā ar jauno valsts politiku – koksni, kas iegūta no vietējiem mežiem un sadedzināta enerģijas ražošanai, nevar klasificēt kā atjaunojamo enerģijas avotu.

Šāds lēmums tapa laikā, kad ASV, Kanāda, Austrumeiropa, Vjetnama un citas mežu valstis turpina gatavoties mežizstrādes darbiem savos mežos, lai ražotu lielus koksnes granulu apjomus ar mērķi apgādāt ar biomasu darbināmas elektrostacijas Apvienotajā Karalistē, ES, Japānā, Dienvidkorejā un citur.

ES mežu aizstāvji turpina lobēšanas centienus, lai koksnes biomasai tiktu atņemts atjaunojamās enerģijas apzīmējums un tiktu izbeigta pašreizējā prakse, kad biomasas nozarei tiek piešķirtas lielas subsīdijas koksnes granulu ražošanai.

Zinātne ir atklājusi, ka biomasas sadedzināšana rada vairāk oglekļa dioksīda emisiju uz vienu saražotās enerģijas vienību nekā akmeņogles.

Austrālijas lēmums un ES nepārtrauktā apņemšanās atbalstīt biomasu rada sarežģītu situāciju politikas veidotājiem: “Kā lielvalstīm var būt atšķirīgas atjaunojamās enerģijas definīcijas attiecībā uz biomasu?”

Mežu aizstāvji Austrālijā – pasaules 13. lielākajā ekonomikā – apgalvo, ka 15. decembrī ir guvuši lielu vides aizsardzības uzvaru, jo valdošā leiboristu partija pārskatīja regulējumu, noraidot koksnes, kas iegūta no vietējiem mežiem un sadedzināta, lai iegūtu enerģiju, klasifikāciju kā atjaunojamo enerģijas avotu. Iepriekš saskaņā ar valsts atjaunojamās enerģijas politiku koksnes biomasa tika klasificēta kā atjaunojamais enerģijas avots.