“Somu izpratne par mežu apsaimniekošanu krietni atšķiras no tās, ko saprot Centrāleiropā, kur saimniekošana drīzāk ir “manikīrs”, bet sliktākajā gadījumā meži vairāk atgādina parkus,” uzsver Pekka Pesonens, Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas pastāvīgais sekretārs.

Ilggadējais Eiropas lauksaimniekus un lauksaimniecības kooperatīvus pārstāvošās organizācijas Copa Cogeca ģenerālsekretārs Pekka Pesonens (Pekka Pesonen) pēc 26 gadu darba Briselē ir atgriezies Somijā, viņš vēlas pievērst uzmanību Somijas mežsaimniecības raksturīgākajām īpašībām, kas to atšķir no citām Eiropas Savienības valstīm un reģioniem.

Meži klāj vairāk nekā 75% Somijas teritorijas

“Nevienā citā Eiropas valstī nav tik lielas mežu platības un tik liela biotopu spektra. Iespējams, līdzīga situācija ir Zviedrijā un Baltijas valstīs, bet, piemēram, Alpos meži ir atšķirīgi,” skaidro P. Pesonens, kas no pagājušā pavasara ieņem Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas pastāvīgā sekretāra amatu.

Tomēr fakts, ka Somija ir mežiem bagātākā valsts Eiropā, nepalielina tās iespējas ietekmēt Eiropas Savienības mežu politiku.

“Pat, ja Somija, Zviedrija, Baltijas valstis un Austrija apvienotos, tās neiegūtu izšķirošu ietekmi ES politikā, un tā ir problēma. Piemēram, vides politikā ar mūsu balsīm nepietiek, lai panāktu būtiskas izmaiņas iniciatīvās vai tās apturētu,” norāda P. Pesonens. “Ziemeļvalstu viedokļi par mežu apsaimniekošanu ir atšķirīgi, salīdzinot ar lielu daļu pārējās Eiropas. Rezultātā Briseli izmanto kā apelācijas tiesu tādā pašā veidā, kā to agrāk izmantoja Maskava. Lielākas ietekmes iegūšanai tiek organizēta apelācija jau Eiropas Savienības līmenī. Šādas darbības ir skaidri redzamas,” skaidro P. Pesonens.

Beļģijā nevar “tā vienkārši” ieiet mežā

Runājot par mežu stāvokli Somijā, Pekka Pesonens piemin ikviena cilvēka tiesību jēdzienu kā kaut ko “īpašu” Eiropas Savienībā.

“Beļģijā nevar vienkārši ieiet mežā. Meži ir privātīpašums un iekļūšana tajos nav atļauta. Kad pirms vairāk nekā divdesmit gadiem pārcēlāmies uz Beļģiju, pie meža ievērojām norādi, kas vēstīja, ka šis mežs būs pieejams konkrētā dienā noteiktā laikā,” atceras P. Pesonens, kurš nesen atgriezies Somijā pēc 26 Briselē pavadītiem gadiem. “Savukārt, Somijā nesen manījām kādas organizācijas kampaņu, kuras sauklis vēstīja, ka Somijas meži ir brīvi pieejami katru dienu,” viņš smejas.

Somijā ikviena cilvēka tiesības nozīmē arī to, ka visiem ir tiesības baudīt dabu neatkarīgi no tā, kam kāda teritorija pieder. Lai baudītu un izmantotu dabu atbilstoši tiesību normām, nav vajadzīga īpaša zemes īpašnieka atļauja. Tas arī neko nemaksā.

"Somijā laika pavadīšana mežā ir populāra nodarbe, cilvēki lasa ogas un sēnes, dodas pārgājienos, slēpo, piedalās orientēšanās sacensībās, trenējas... un tas ir saprotami. Par to, ko somiem nozīmē meži, vajadzēja runāt daudz vairāk un krietni senāk. Te nav runas, par kādu īpašu interešu lobēšanu. Somijas Meža asociācijas vīziju un darbu Eiropas līmenī vajadzēja vērst plašumā jau vismaz pirms 15-20 gadiem,” uzsver Pekka Pesonens. Nesen viņu uzaicināja pievienoties Somijas Meža akadēmijas konsultatīvajai padomei lēmumu pieņēmējiem.

Somijas Meža akadēmija lēmumu pieņēmējiem ir kursu un diskusiju forums, kas paredzēts lēmumu pieņēmējiem un viedokļu līderiem. Akadēmijas paspārnē tiek organizēti arī kursi Eiropas Savienības jautājumos ietekmīgām personām.

Somu “kolektīvā kļūda”

P. Pesonens uzskata, ka deviņdesmitajos gados somi kļūdījušies, nerunājot un neskaidrojot meža jautājumus Eiropas Savienības līmenī. Diemžēl, šīs kļūdas sekas joprojām ir redzamas. Kā zināms, Somija pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gadā.

“Es teiktu – tolaik mums bija šaurs skatījums, proti, Eiropas līmenī mēs nevēlējāmies runāt par mežiem un ar tiem saistītajiem jautājumiem. To vajadzēja vēlreiz apsvērt, bet, protams, tagad šī kļūda visiem ir saprotama, lai, diemžēl, jau pēc “notikuša fakta”. Tolaik (90. gados) šāda (lai kļūdaina) pieeja šķita labākais veids procesu virzībai, turpretī tagad diezgan skaidri kļūst redzamas arī notikušā sekas, kas negatīvi ietekmē situāciju kopumā, Pekka Pesonens šai sakarā norāda uz nesenajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības jomā.

“Konkrēti, atmežošanas regula, kas vēl tiek gatavota un precizēta, [mežu] monitorings, dabas atjaunošanas regula, LULUCF, oglekļa piesaistīšana... Šie jautājumi ne vienmēr ir tieši saistīti ar mežiem, bet tie ietekmē mežus – gan pozitīvi, gan negatīvi,” norāda P. Pesonens.

Pekka Pesonens vēlētos, lai tiktu veikta ES iniciatīvu kopējās ietekmes analīze

“Sākumā mēs neapzinājāmies, ka Eiropas Savienības tiesību akti ietekmēs Somijas mežus un mežsaimniecību. Starp dažādām politikas iniciatīvām nav vispārējas koordinācijas. Mums būtu jāsaprot, kā dažādas iniciatīvas ir pozicionētas attiecībā uz to galvenajiem mērķiem, kas saistīti ar mežiem,” uzskata P. Pesonens.

Viņš piemin, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena ir runājusi par saikni ar dabu un ilgtspējību, taču, vērtējot no Centrāleiropas skatu punkta. “Somi par mežu apsaimniekošanu runā pietiekami atšķirīgi no tā, ko ar to saprot Centrāleiropā, kur saimniekošana vairāk līdzinās “manikīram”: sliktākajā gadījumā meži vairāk atgādina parkus.”

Nav apzināta meža bioekonomikas nozīme

Pekka Pesonens uzskata, ka mežsaimniecības nozīme bioekonomikā nav apzināta ne Somijā, ne Eiropā vispār, lai gan meži ir bioekonomikas kodols. Atjaunojamo dabas resursu izmantošana labākā un efektīvākā veidā var aizstāt fosilās izejvielas un tas neizdosies bez mežiem, uzsver P. Pesonens. “Meža nozare saskaras ar problēmu, proti, tradicionālās mežsaimniecības, piemēram, kokzāģētavu, nozīme bioekonomikā pilnībā nav apzināta pat Somijā. Kokrūpniecība ir viena no sabiedrībā pieņemtām un zināmākajām resursu apstrādes nozarēm, tās produkcija tiek uzskatīta par tikpat pašsaprotamu kā pārtikas produkti, ko var iegādāties jebkurā pārtikas veikalā. Somijā katrā ciematā vienmēr ir bijusi kokzāģētava, tā vienkārši ir dzīves norma, bet... nevienam neienāk prātā, ka līdzās esošā zāģētava ir arī bioekonomikas elements.

Pekka Pesonens norāda, ka Somijā no mežsaimniecības pārtiek daudzas apdzīvotas vietas – pilsētas un ciemi. Ja mežsaimniecības apjomi samazināsies, saruks arī apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaits.

“Eiropas Komisijas viedoklis šai jautājumā atšķiras no mūsējā. Ja vietējā līmenī aplūkojam mežu kopējo vērtību, lauku apvidos kokzāģētavām ir izšķiroša nozīme. Ja mežizstrādes mērķis ir izturīgas, augstas kvalitātes apaļkoksnes ieguve, pārstrādāta šī koksne nonāk ēkās, būvēs, mēbelēs. Labākajā gadījumā gadu desmitiem, ja ne gadu simtiem ilgi, tajā saistītais ogleklis nenonāks atmosfērā. Esmu pilnībā pārliecināts, ka Eiropas Savienībā šim faktam netiek pievērsta uzmanība,” norāda P. Pesonens.

Pekka Pesonens uzskata, ka Somiju no pārējās Eiropas un pasaules, atšķir arī meža ugunsgrēki

“Piemēram, pagājušajā rudenī mani Kanādas kolēģi raizējās, ka viņu valstī 16 miljoni hektāru meža ir vienkārši “izkūpējuši dūmos”. Somijas saimniecisko mežu kopējā platība ir aptuveni 20 miljoni hektāru. Ja šāda platība izdegtu vienā reizē, pirms šie zaudējumi tiktu atgūti, būtu nepieciešams piesaistīt oglekli uz ļoti ilgu laiku,” skaidro Pekka Pesonens.

Pēc P. Pesonena teiktā, citur Eiropā meža ugunsgrēki ir faktors, kas nosaka meža politiku. Ugunsgrēki iznīcina no mežiem atkarīgo finansiālo bāzi un dažādu sugu dzīves vidi. Atšķirībā no citām Eiropas daļām, kur meža zemsedzi dažkārt veido sausi krūmāji, līdz šim Somijā redzam maz meža ugunsgrēkiem jutīgu teritoriju. Pēdējos gados meža ugunsgrēku skaits Somijā ir samazinājies.

“Esam nonākuši situācijā – lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, ir nepieciešams ķerties pie kontrolētas dedzināšanas. Tas tiek darīts, lai saglabātu noteiktu kukaiņu populācijas. Šāds process kādam Portugālē vai Grieķijā var likt aizdomāties, vai “puiši Somijā” ir pie pilna prāta, mērķtiecīgi dedzinot mežus. Tā kā mēs rūpējamies par savām interesēm Eiropas Savienībā, mums ļoti rūpīgi jādomā un jāplāno, kā to pasniegt un skaidrot, lai neviens šādu apsaimniekošanas veidu neuzskatītu par provokāciju,” vērtē P. Pesonens.

Meži Somijas sabiedrībai nodrošina stabilitāti un valsts drošību

Pekka Pesonens runā par mežiem kā ļoti svarīgu Somijas sabiedrības stabilitātes veicinātāju. Valstī ir vairāk nekā 600 000 privāto mežu īpašnieku. Somijas meži ir cieši saistīti ar somu identitāti, turklāt veidā, kādu citi eiropieši ne vienmēr saprot vai aptver. P. Pesonens norāda, ka Somijas meži nodrošina vispārējo drošību ne tikai Somijai, bet faktiski visai Eiropai; pateicoties mežsaimniecībai, Somijas austrumu un ziemeļu reģioni joprojām ir apdzīvoti.

“Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki dzīvotu visos valsts reģionos un lai sabiedrības funkcijas varētu saglabā,” ir pārliecināts P. Pesonens.

Meži nodrošina finansiālo drošību un atjaunojamo enerģiju. Somija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts, Somijas (ES) robeža ar Krieviju ir vairāk nekā 1300 kilometru gara.

“Mežsaimniecība ir Somijas rūpniecības kodols. Meža nozare ir daļa no mūsu sagatavotības un tas, savukārt, ir svarīgi mūsu vispārējai drošībai,” uzsver P. Pesonens. “II Pasaules kara laikā mežiem bija izšķiroša nozīme, nodrošinot to, ka Staļina Padomju Savienībai neizdevās ieņemt Somiju “zibenskarā”. Pateicoties dabas ainavas daudzveidībai, plašajam ūdensceļu tīklam un mežiem, iebrucēji nevar tā vienkārši šķērsot mūsu robežas ar apvidus transportlīdzekļiem, kā tiem tīk,” norāda Pekka Pesonens.

Par Pekku Pesonenu

Lauksaimniecības un meža zinātņu kandidāts, Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas pastāvīgais sekretārs laikposmam no 2024. gada 1. februāra līdz 2029. gada 31. janvārim.
No 2007. gada – Copa Cogeca, kas pārstāv Eiropas lauksaimniekus un lauksaimniecības kooperatīvus, ģenerālsekretārs.
Pārcēlies uz Briseli kopā ar dzīvesbiedri, kas 1995. gada janvārī sāka strādāt Eiropas Komisijā, būdama viena no pirmajām Somijas pastāvīgajām amatpersonām saistībā ar Somijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Atstāja darbu piena produktu uzņēmumā Valio, 1997. gada oktobrī sāka strādāt par ES padomnieku lopkopības un kooperatīvu jautājumos Somijas Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku centrālās savienības birojā Briselē.
Trīs bērni dzimuši Briselē. Tagad ģimene dzīvo Somijā.
Avoti: Luva, Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija

https://forest.fi/article/pekka-pesonen-suomalaiset-tekivat-vuonna-1995-ratkaisevan-virheen/