Apkopojot notiekošo meža nozarē citā Baltijas jūras krastā, var pamanīt, ka Zviedrijas kokzāģētavām aktuālā tirgus situācija ir līdz šim nepieredzēta. Būvniecība Zviedrijā ir samazinājusies līdz nu jau šķietami tālajam pagājušā gadsimta 90. gadu (proti – krīzes) līmenim. Eiropas uzņēmumu zāģmateriālu pasūtījumi šobrīd ir ļoti mazos apjomos. Būvniecības apjomi Eiropā palēninās, izejmateriālu cenas krītas. Zviedrijas mežu īpašnieki, savukārt, cenas uztur augstas un gaida, kad varēs veikt mežizstrādi sev izdevīgākos apstākļos. Tajā pašā laikā zāģmateriālu pircēji spekulē ar vēl zemākām cenām. Var teikt, ka zviedru kokzāģētavas ir “iedzītas stūrī“… Tāpēc tās ir spiestas maksāt arvien augstākas apaļkoksnes cenas laikā, kad zāģmateriālu cenas krītas.
Banku pārstāvji, kas ir saistīti ar Zviedrijas kokrūpniecības sektoru, uzsver, ka kokzāģētavu ieņēmumiem kopvērtējumā 2023. gada ceturtajā ceturksnī būs straujš samazinājums, kas turpināsies arī 2024. gada pirmajā ceturksnī. Šīs sarežģītās situācijas saasinājums izveidojās jau vasaras beigas, rudens sākumā, kad strauji pieauga koksnes cenas.
Kopš pagājušās vasaras zāģmateriālu cenas tirgū ir samazinājušās par aptuveni 10%. Lielākā daļa Zviedrijas kokzāģētavu kokmateriālus joprojām ražo ar zaudējumiem. Ieguldījumi jaudas palielināšanā nu ir krietns apgrūtinājums nozares uzņēmumiem. Banku analītiķi prognozē, ka ilgtermiņā Zviedrijas kokzāģētavu nozarē notiks konsolidācija, respektīvi, uzņēmumi apvienosies, lai varētu palikt biznesā un pārdzīvot grūtos laikus.
Banku pārstāvji, savukārt, cer, ka nelielie kokmateriālu krājumi un ražošanas samazinājums globālā līmenī mazinās cenu dramatisko kritumu un dos labumu Zviedrijas kokzāģētavu sektoram. Glābiņš būšot meklējams Amerikas mājokļu būvniecības aktivitātēs, jo tām nākamo sešu mēnešu laikā vajadzētu palielināties.
Zviedrijas lapu koku meži – glābiņš nozarei tuvākajā nākotnē
Iepriekšējo trīsdesmit gadu laikā lapu koku mežu platības Zviedrijā ir palielinājušās par 34% un veido nedaudz vairāk nekā 20% no mežu apjoma. Skones reģions ar 50% lapu koku mežu ir ar vislielāko lapu koku mežu īpatsvaru valstī. Otrais lielākais lapu koku mežu īpatsvars ir Blekingē – nedaudz mazāks par 35%. Vismazākais to īpatsvars ir Dalarnas reģionā – aptuveni 14 %.
Zviedrijas meži pielāgojas mainīgajam klimatam, varam redzēt, ka “lielākais ieguvējs” ir bērzs, bet “zaudētāja” – egle.
Lapu koku daudzveidība un to komerciālās vērtības pieaugums šobrīd nozīmē, ka Zviedrijas mežu īpašnieku interese par lapu koku mežiem turpina jūtami pieaugt. Pašlaik lapu kokus, galvenokārt, izmanto papīrmalkas un enerģijas ražošanai. Zviedrijas speciālisti uzskata, ka sabiedrības pieaugošais pieprasījums ilgtermiņā pēc ilgtspējīgiem koksnes produktiem un prognozētais koksnes izejvielu trūkums nākotnē radīšot pilnīgi jaunu situāciju Zviedrijas lapu koku mežu izmantošanā.
Meža zinātnieki bieži uzsver, ka lapu koki veicina bioloģisko daudzveidību, taču arī komerciālā ziņā lapu koki kļūst aizvien pievilcīgāki. Lapu kokmateriāli ir neaizstājami papīrražošanā, tiem ir daudz augstāka enerģētiskā vērtība nekā eglei un priedei. Nākotnē Zviedrijā strauji pieaugs jaukto lapu koku mežu īpatsvars. Zviedri uzskata, ka visai drīz skujkokus tirgū aizstās lapu koksne. Mežu īpašnieku vidū turpina nostiprināties viedoklis, ka lapu koku mežu komerciālā vērtība būs augstāka.
Nav pārsteidzoši, ka bērzs ir dominējošā koku suga lapu koku mežu vidū, veidojot divas trešdaļas no kopējā lapu koku mežu apjoma. Klimata pārmaiņu dēļ, kas palielina riskus mežā, arvien lielāku nozīmi iegūst jauktie meži. Zviedru eksperti uzskata, ka, piemēram, bērza un apses sajaukšanās meža platībās kļūs arvien izplatītāka.
Norvēģijas Mežsaimniecības aģentūra prognozējusi, ka nākamo 50 gadu laikā Skandināvijā lapu koku mežu īpatsvars divkāršosies. Zviedrijas mežu īpašnieki, visticamāk, vietās, kur bērzs var viegli pašatjaunoties, mazāk stādīs skujkokus. Zviedrijā bērziem kā vērtīgai koku sugai prognozē spožu nākotni.