“Kopš pašreizējās mežsaimniecības politikas tapšanas 1993. gadā, Zviedrijas pievienošanās Eiropas Savienībai un klimata pārmaiņu izraisīto problēmu aktualizēšanās, situācija ir mainījusies. Esmu iesniedzis priekšlikumus, kas sociāli nozīmīgajai mežsaimniecības nozarei nākotnē nodrošinās labvēlīgus apstākļus. Meža nozarei ir vajadzīga skaidrība un paredzamība, lai uzdrošinātos tajā ieguldīt,” tā pētnieks un šī raksta autors Göran Örlander*.

Zviedrija ir mežu valsts, jo gandrīz 70% tās teritorijas aizņem meži. Mežsaimniecībai ir liela ekonomiskā nozīme, jo koksnes un papīra izstrādājumi veido aptuveni 10% Zviedrijas preču eksporta. Meži veicina arī daudzas citas vērtības, piemēram, bioloģisko daudzveidību. Turklāt, meži ir svarīgi Zviedrijas kultūrai un valsts pašapziņai. Vairāk nekā 300 000 zviedru ir meža īpašnieki.

Iepriekšējo reizi Zviedrijas mežu politika tika pārskatīta tālajā 1993. gadā, tā ir balstīta “brīvībā ar atbildību” – zemes īpašnieki ir maksimāli atbildīgi par to, kā viņi apsaimnieko savus mežus. Tas rada priekšnoteikumus lielākai apsaimniekošanas metožu un sistēmu daudzveidībai. Ļoti būtisks ir fakts – diviem valstiski nozīmīgiem mērķiem – vides apsvērumiem un augstam ražošanas apjomam – jābūt vienlīdz svarīgiem.

Kopš 1993. gada ir mainījušies apstākļi, kādos darbojas mežsaimniecība. Zviedrijas pievienošanās ES ir veicinājusi pārmaiņas. Arī klimata mainība rada problēmas un mežsaimniecībai izvirza arī jaunus uzdevumus. Meži ir jāizmanto, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, nodrošinot sabiedrību ar klimatam draudzīgākiem produktiem, piemēram, celtniecības materiāliem, un absorbējot oglekļa dioksīdu no atmosfēras.

Zviedrijas valdība man (Göran Örlander) ir uzticējusi izpētīt priekšlikumus, kas nodrošina ilgtspējīgu un konkurētspējīgu mežsaimniecību, kas stiprina uzņēmējdarbības brīvību un vēlmi ieguldīt mežā. Zviedrijas Lauksaimniecības lietu ministram Peter Kullgren esmu iesniedzis starpziņojumu “Skaidri noteikumi aktīvai mežsaimniecībai”.

Cita starpā ierosinu šādas reformas:

1. Ieviest īpašu kompensāciju sistēmu zemes īpašniekiem, ja dabas aizsardzības dēļ ir apgrūtināta mežsaimniecība. Īpaša problēma mežsaimniecībā ir ierobežojumi, ko nosaka ES līmenī aizsargājamo sugu aizsardzība. Zemes īpašnieki, kuriem aizsargājamo sugu dēļ ir liegta mežizstrāde, pašlaik no valsts nesaņem nekādu kompensāciju.

Pētījuma laikā esmu ticies ar vairākiem meža īpašniekiem, kas saskārušies ar sava meža (īpašuma) apsaimniekošanas aizliegumu, piemēram, ar Hyttsten ģimeni Jemtlandes rietumos. Ģimene jau vairākas paaudzes saimnieko nelielā saimniecībā, kuras ienākumus papildina mežsaimniecība. Pašlaik viņiem ir aizliegts izstrādāt lielu daļu sava meža, kā rezultātā meža atjaunošana nav iespējama. Līdzīgu piemēru ir daudz visā valstī.

Šāda juridiskā situācija ir vienlīdz netaisnīga un neilgtspējīga no rūpniecības attīstības politikas skatpunkta. Ņemot vērā plaši izplatīto nenoteiktību, bankas un citi aizdevēji sāk apšaubīt meža īpašumu Zviedrijā, kā kredīta nodrošinājuma vērtību. Vēlēšanās investēt reti apdzīvotās teritorijās samazinās.

Tāpēc ierosinu mehānismu, kas zemes īpašniekiem dod tiesības uz kompensāciju. Ja mežu apsaimniekošana ir apgrūtināta dabas aizsardzības dēļ, zemes īpašniekam jābūt iespējai pieprasīt, lai valsts lemj par tā saukto meža zemes aizsardzības zonu attiecīgajā vietā, tad zemes īpašnieks saņems naudu 125% apmērā no tirgus vērtības. Protams, daudzi zemes īpašnieki labprātāk turpinātu apsaimniekot savus mežus, bet, ja tas nav iespējams, ir jāmaksā kompensācija.

2. Jauna sistēma, kas paredzēta paziņojumiem un konsultācijām par mežsaimnieciskajām darbībām. Lai varētu veikt mežizstrādi savos mežos, zemes īpašniekiem par to jāpaziņo Zviedrijas Meža aģentūrai. Problēma ir apstāklī, ka šie paziņojumi var novest pie pārsūdzībām un secīgi ilgiem un dārgiem tiesas procesiem. Turklāt paziņojumu apstrāde bieži vien ir nevajadzīgi ilga.

Es ierosinu saīsināt termiņu mežizstrādes uzsākšanai pēc paziņojuma saņemšanas no sešām nedēļām līdz desmit dienām. Vienlaikus ierosinu jaunus noteikumus, kas zemes īpašniekam skaidri norādīs, kad dabas vērtības ir tik nozīmīgas, ka ir nepieciešama konsultēšanās ar Zviedrijas Meža aģentūru. Ja pasākumam ir nepieciešama saskaņošana, termiņš joprojām būs sešas nedēļas. Mans priekšlikums nozīmē, ka vienkāršus pasākumus varēs izskatīt ātrāk.

Ierosinu, ka pārsūdzami būtu tikai tie paziņojumi par mežizstrādi, kurus Zviedrijas Meža aģentūra nolemj izskatīt un kuri tādējādi noved pie oficiāla lēmuma pieņemšanas. Pašlaik vides aizsardzības organizācijas var pārsūdzēt visus iesniegtos paziņojumus par mežistrādi, arī tad, ja Zviedrijas Meža aģentūra nepieņem lēmumu, pamatojoties uz šo paziņojumu.

3. Izmaksu ierobežojums zemes īpašniekam. Pašlaik zemes īpašniekiem var būt dārgi izpildīt tā sauktās zināšanu prasības, t.i., veikt aizsargājamo sugu inventarizāciju vai nodrošināt iestāžu pieprasītās dokumentācijas sagatavošanu.

Faktam, ka pastāvīgas zemes izmantošanas ietvaros visu izdevumu segšana būtu jāuzņemas zemes īpašniekam, nav pamatojuma, tāpēc ierosinu noteikumu, kas ierobežo to, cik daudz zemes īpašniekam būtu jāmaksā par datu iegūšanu.

4. Procesa vienkāršošana. Daudzi zemes īpašnieki uzskata, ka ar mežsaimniecību saistītos jautājumos ir iesaistīts pārāk daudz iestāžu. Ierosinu vienkāršot procesu, lai Zviedrijas Meža aģentūra no apgabala administratīvās pārvaldes pārņemtu lielāko daļu atbildības par mežsaimniecības un vides tiesību aktu ievērošanas uzraudzību.

Arī visi juridiskie procesi, kas saistīti ar mežizstrādi, būtu jāizskata vienā tiesā – Zemes un vides tiesā, nevis kā pašlaik, kad atsevišķi jautājumi nonāk administratīvajās tiesās.

Kopumā mani priekšlikumi nozīmē to, ka visām iesaistītajām pusēm – zemes īpašniekiem, vides aizsardzības organizācijām un investoriem – ir jābūt skaidrībai par to, kas un kad ir piemērojams. Arī turpmāk attiecībā uz ražošanu un vidi jābūt piemērotiem vienādiem meža politikas mērķiem. Tas ir labi juridiskai noteiktībai, vides aizsardzībai un Zviedrijas mežu produktivitātes veicināšanai.

* Raksta autors Göran Örlander rakstījis pirmajā personā, paužot savu vērtējumu un paveikto; šo stilu tulkojumā esam saglabājuši