Zviedrijas “zaļo” organizāciju aicinājums Zviedrijas valdībai: laiks rīkoties, lai novērstu krīzi valsts mežos

altinget.se, zemeunvalsts.lv | 17.07.2020

zemeunvalsts.lv komentārs

Zviedru organizāciju tekstos (pat tulkojumā) vīd tās pašas vārdu kombinācijas un virknējumi, ko lieto līdzīgas informācijas paudēji Latvijā. Tas neizbrīna. 

Īsti nav zināmas gana bagātās Zviedrijas un zviedru izklaides vides jautājumos, jo Latvijā pašiem darba pietiek. Viens gan: ir valdība, ir kandidāti Rīgas Domes deputātu krēsliem runā par naudu un nepieciešamību tērēt, kas ir labi, jo sēdēt uz naudas kaudzes un nedot nav pat politdarboņu cienīgi. Bet! Zviedrijā, šķiet, raizējas par sabiedrības novecošanu, ne par to, ka viens vai divi miljoni zviedru dotos peļņā vai uz dzīvi citās valstīs. Latvijā šāda problēma pastāv. Un mūsu "asfaltzaļā kursa piekritēji" par ekonomiku un pelnīšanu nedomā vai domā maz. Jo, kā bildis dažs kandidāts Rīgas Domei: "Nauda? Tā tak budžetā!" Nez kālab enerģiskie "zaļā darījumu kursa" piekritēji mūsu valdībai nav pauduši plānu: "kā panākt, lai tērējam vairāk, vienlaikus naudu pelnot mazāk." 

Otra lieta, ko redzam Zviedrijā un saskatām līdzības: runas par biotopu kvalitāti vai situāciju, nerunājot ne par to atrašanās vietu, ne to, kas tos apsaimnieko vai uzrauga, ne... Ir neskaidrs vēstījums, ka kaut kādās teritorijās kaut kas ir slikti: kāpēc, kālab... nav un netiek paskaidrots, toties ir skaidri plānota un virzīta rīcība! 

Latvijā par aizsargājamā teritorijā, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā vai Grīņu rezervātā atrodošamies biotopa sliktu stāvokli nez vai atbildīgs būs iedomāts meža īpašnieks, dravnieks vai lauksaimnieks vien. Tātad... Jautājums ir cits un tiešs: kas konkrēti ir ieinteresēts sliktā Latvijas vai Zviedrijas dabas stāvoklī un šī sliktā stāvokļa skaļā popularizēšanā? Ne īpašnieks, ne saimnieks noteikti, nē! Kas tad? 

(Tulkojums no zviedru valodas)
Ievads. Meža bioloģiskās daudzveidības stāvoklis ir kritisks. Mēs Zviedrijā nesasniedzam vides jomā nospraustos mērķus. Tālab virkne organizāciju apvienojās rakstveida aicinājumā Zviedrijas valdībai, parlamentam un valsts iestādēm, pieprasot nekavējoties pārtraukt mežsaimniecības pasākumus mežos ar nozīmīgām dabas vērtībām.

Klimats un bioloģiskā daudzveidība piedzīvo starptautisku krīzi. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomē (IPCC) un Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes-politikas platformā (IPBES) uzskata, ka nākotnē gaidāmas (vai iespējamas) katastrofālas sekas. Patlaban 14 no 15 ES Biotopu direktīvā iekļautajiem meža biotopiem Zviedrijā ir nelabvēlīgā aizsardzības statusā. Biotopu zaudēšana ir galvenais iemesls tam, ka šodien Zviedrijā vairāk nekā 1800 meža augu un dzīvnieku sugu ir iekļautas Sarkanajā sarakstā, proti, ir “gandrīz apdraudētas vai apdraudētas”.

"Mēs esam noraizējušies"

70 organizācijas no 25 valstīm un 30 zinātnieki apvienojušies rakstveida aicinājumā Zviedrijas valdībai, parlamentam un valsts varas iestādēm, pieprasot nekavējoties pārtraukt mežsaimniecības pasākumus mežos ar nozīmīgām dabas vērtībām visā Zviedrijā.

"Mēs esam nobažījušies, ka Zviedrijā mežostrāde norit mežos ar nozīmīgām dabas vērtībām vai mežsaimnieciskā darbība tajos tiek plānota. Pie mums joprojām saglabājusies ievērojama daļa Eiropas augstvērtīgo ziemeļrietumu mežu. Šie meži ir jāaizsargā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un cīnītos pret klimata izmaiņām."

Intensīva mežsaimniecība

"Neskatoties uz kritisko situāciju, Zviedrijas Valsts meža dienests vēlākais līdz 2020. gada decembrim nolēmis pārtraukt “galveno” biotopu reģistrēšanu. Par “galveno” biotopu dēvē meža nogabalu, kam ir būtiska nozīme meža floras un faunas eksistēšanā, un tajos aug vai varētu augt Sarkanajā sarakstā iekļautās sugas. Saskaņā ar FSC meža apsaimniekošanas sertifikātu, “galvenajos” biotopos pilnībā ir aizliegta mežsaimniecība.

Zviedrijas Valsts meža dienests nesen publiskoja ziņojumu ar vairākiem priekšlikumiem mežsaimniecības intensifikācijai. Šie pasākumi atbalsta pastiprinātu mežizstrādi, grāvju tīrīšanu un lielāku koku stādījumu īpatsvaru, tā vietā, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas."

Zaudējumi ir jāsamazina. Vismaz par 50%

"Ir 2020. gads. Saskaņā ar starptautiskajiem un nacionālajiem vides mērķiem vismaz 17 līdz 20% no visām zemes platībām jāsaglabā ekoloģiski neskartās un nepārtrauktās sistēmās. Dabisko dzīvotņu izzušana ir jāsamazina par 50% un, ja iespējams, izzušana pilnībā jāaptur."

Mūsdienās Zviedrijā ilglaicīgi aizsargāti ir tikai 6% produktīvās meža zemes.

Laiks rīkoties

Situācija bioloģiskās daudzveidības jomā mežā ir kritiska visā pasaulē, un Zviedrija nav izņēmums. Mēs nesasniedzam vides jomā plānotos mērķus. Šo mērķu sasniegšanas potenciāls tiek samazināts ar katru mežaudzes izstrādi, kas notiek mežos ar nozīmīgām dabas vērtībām.

Lai novērstu pašreizējo meža platību noplicināšanu, situācija prasa, lai:

·         "Galvenos" biotopus turpina reģistrēt saistībā ar ienākošajiem pārskatiem par mežizstrādi arī pēc 2020. gada.

·         Mežsaimniecības pasākumus nekavējoties pārtrauc visos mežos ar augstu dabas vērtību visā Zviedrijā. Tas ietvertu reģistrētus un nereģistrētus "galvenos" biotopus, pamatvērtības un dabas vērtības objektus. Visas vienlaidu meža platības un zemes platības ar nozīmīgām dabas vērtībām ir rūpīgi jākartē, un, ja tiek konstatētas nozīmīgas dabas vērtības, tās jāaizsargā.

·         “Sveaskog” piedāvā mainīt meža īpašniekiem saistošas direktīvas ar samazinātiem meža ekonomiskās atdeves apjomiem, lai varētu sasniegt vides mērķi "par dzīvu mežu".

·         Mežu aizsardzībai piešķirtie līdzekļi ir pieauguši līdz 5 miljardiem Zviedrijas kronu gadā, sākot ar šo pilnvaru periodu, līdz visi meži ar augstām dabas vērtībām tiks aizsargāti ar ilgtermiņa, kvalitatīvu un caurskatāmu aizsardzību atbilstoši meža ainavu speciālistu ieteikumiem.

·         Kailcirte mežaudzēs tiek pakāpeniski pārtraukta un aizstāta ar nepārtraukta klājuma mežsaimniecību mežos bez augstām dabas vērtībām.

Pienācis laiks rīkoties aktīvāk!

Juliāns Kleins (Julian Klein), Preses sekretārs, “Skydda skogen”
Isadora Vronka (Isadora Wronski), vadītāja v.i. Zviedrijā, “Greenpeace”
Mīkaels Sundstrēms (Mikael Sundström), priekšsēdētājs, “Jordens vänner” un citi...

Tulkojums no: https://www.altinget.se/artikel/debatt-vaart-upprop-till-regeringen-dags-att-agera-mot-krisen-i-skogen
Ilustrācijai izmantota Eduarda Kalniņa gleznas fotogrāfija

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru