Kā norāda Artek, daži no uzņēmuma ražotajiem izstrādājumiem rada negatīvu oglekļa bilanci, kas nozīmē, ka šīs mēbeles ekspluatācijas laikā uzkrāj vairāk oglekļa no atmosfēras, nekā tiek radīts to ražošanas procesā.
Artek mēbeles var izgatavot tikai no ziemeļu reģionā augošajiem bērziem (Betula pendula). Uzņēmuma piekoptā nepārtrauktā vainagu klāja mežsaimniecības metode palīdz šo nepieciešamību nodrošināt. Tomēr šis mežsaimniecības modelis nav piemērots visur. Lai mēbeļu ražotne nodrošinātu ražošanai nepieciešamo koksnes apjomu, Artek iegādājās jauktas tipa meža īpašumu Heinevesi. Koka mēbeles, kuras projektējis pasaulē pazīstamais somu arhitekts Alvars Ālto, tiek izgatavotas no A klases bērziem, kas audzēti Somijā.
“Labākās kvalitātes izejmateriālu mēs iegūstam no jauktām mežaudzēm, no bērziem, kas auguši 50-80 gadus un kas ir pēc iespējas mazāk zaraini,” norāda Artek produktu ražošanas vadītājs Riku Rehells. Uzņēmuma mērķis ir tuvākajā nākotnē iegādāties vēl 200 hektārus meža, kas būs pietiekami, lai segtu aptuveni desmito daļu no ražotnei nepieciešamās bērza koksnes. Meža lielums aptuveni atbilst 300 futbola laukumu platībai. “Lai gan mums ir savi meža īpašumi, joprojām esam diezgan atkarīgi no citiem meža īpašniekiem, kuru mežos aug bērzi.”
Artek ir labi pazīstams dizaina uzņēmums, kas dibināts 1935. gadā, tas ražo un pārdod mēbeles, lampas un tekstilizstrādājumus, kuru dizainu, kas labi zināms starptautiskajos tirgos, izstrādāja Alvars Ālto (1898-1976) un viņa dzīvesbiedre Aino Ālto (1894-1949).
Artek nepieciešama gaišas krāsas bērza koksne
Artek katru gadu mēbeļu ražošanai izmanto apmēram tūkstoti kubikmetru bērza koksnes. Uzņēmuma darbība ir atkarīga no stabilas izejvielu piegādes. Lielākā daļa ražoto mēbeļu ir izgatavotas no īpaši gaišas krāsas, izturīgas bērza koksnes, kas aug tikai ziemeļu mežos, kur īsais augšanas periods dod koksnei tās raksturīgās īpašības. Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas mežu augšanu un koksnes kvalitāti visā pasaulē. Saskaņā ar Artek datiem, bērzs veido tikai četrus procentus no visām koku sugām Somijas mežos. Jauktos mežos bērzs dabiski ataug kā pioniersuga, augot augsts un taisns, tiecoties pēc gaismas.
Kas ir jaukts mežs? Jauktos mežus katrā valstī definē dažādi Somijā tie ir meži, kuros aug vismaz divas koku sugas, nevienas sugas īpatsvaram nepārsniedzot 75%. Zviedrijā maksimālais procentuālais apjoms ir 65%
Nepārtrauktā vainagu klāja mežkopība nav universāla
Artek mežus plāno apsaimniekot, izmantojot nepārtraukta vainagu klāja mežsaimniecību. Šai modelī kokus cērt selektīvi. Artek speciālisti uzsver, ka, atstājot vairāk koku, tostarp mirušos kokus, uzņēmums var efektīvāk aizsargāt bioloģisko daudzveidību, nekā veicot ciklisku mežsaimniecību, kas parasti noslēdzas ar kailcirti.
Uzņēmumā uzskata, ka nepārtraukta vainagu klāja mežsaimniecības ekonomiskā dzīvotspēja ir “iedrošinoša”. Artek vēlas pierādīt, ka tā ir īstenojama gan tehniski, gan ekonomiski, cerot, ka citi Somijas mežu īpašnieki sekos šim piemēram. Mežsaimniecības eksperti uzsver, ka šis nav universāls risinājums, jo vislabāk tas darbojas noteiktos augšanas apstākļos, piemēram, auglīgos kūdrājos. “Mēs piekrītam ekspertiem, ka nepārtrauktā vainagu klāja metode darbojas labāk noteiktu tipu mežos,” uzsver Riku Rehells.
Artek kopā ar sadarbības partneriem meklē jaukta sastāva audžu meža īpašumus, kuros augsne vislabāk piemērota nepārtrauktas mežsaimniecības saimniekošanas metodei. A. Ālto dizainētās mēbeles joprojām ražo Somijā, izmantojot 50-80 gadus vecu vietējo bērzu koksni.
Continuous-cover silviculture (latviski - izlases cirtes vai nepārtrauktā vainagu klāja mežsaimniecība) ir meža apsaimniekošanas pieeja, kuras mērķis ir uzturēt pastāvīgu koku vainagu segu, atsakoties no kailcirtēm. Metodes pamatprincipi un būtība:
Pastāvīgs mežs, ko nekad nenocērt pilnībā. Tā vietā tiek izvākta daļa koku, saglabājot meža mikroklimatu un pasargājot augsni no erozijas.
Dabiski atjaunojams mežs: uzsverot dabisko atjaunošanos. Kad tiek nocirsts vecāks koks, atbrīvotajā vietā sāk augt jauns, kas jau atrodas augsnē.
Strukturālā daudzveidība: mežā vienkopus aug dažāda vecuma, augstuma un sugu koki, veidojot sarežģītu un noturīgāku ekosistēmu.
Individuāla koku izvēle: mežizstrādes laikā tiek izvēlēti konkrēti koki, balstoties uz to kvalitāti vai nepieciešamību retināt audzi, nevis nocērtot visu nogabalu uzreiz.
Galvenie ieguvumi:
Lielāka noturība: mežs mazāk pakļauts vēja postījumiem un kaitēkļu invāzijām.
Bioloģiskā daudzveidība: tiek saglabātas dzīvotnes sugām, kas nespēj dzīvot kailcirtēs.
Ainavas saglabāšana: mežs nezaudē vizuālo pievilcību, ir piemērotāks atpūtai.