Bērzu mežu un mitrāju atjaunošana uguns un ledus zemē

LMSP | 20.01.2025

Islande ir pazīstama ar tās atklātajām ainavām, ko veidojuši milzīgi vulkāni un neaptverami plašie ledāji. Svarīga ainavas sastāvdaļa ir arī vietējie bērzi, kas veido vienīgo Islandē dabiski izveidojušos mežu tipu; tie nodrošina bioloģisko daudzveidību, palīdz stabilizēt augsni, aizsargā pret vēju un piesaista oglekli, ir arī barības avots. Tiek uzskatīts, ka savulaik bērzi klājuši 25-40% Islandes teritorijas, tagad tikai 1,5%. Mežu atjaunošanas projekta mērķis ir sadarbībā ar Islandes Meža dienestu un privātajiem zemes īpašniekiem Kári un Ragnheiður atjaunot bērzu mežus aptuveni 120 km uz austrumiem no Reikjavīkas Islandes dienvidu augstienē, kur dabiskā sukcesija varētu ilgt gadsimtiem vai pat gadu tūkstošiem.

Ekosistēma

Kā dominējošo sugu Islandes mežsaimnieki stāda pūkaino bērzu (Betula pubescens), jo tā ir lieliska pioniersuga, kas rada labvēlīgākus apstākļus citu vietējo koku sugu augšanai. Zilganais (divkrāsu) kārkls (Salix phylicifolia) ir neticami efektīvs dabiskās izplatīšanās ziņā, tāpēc tas sastāda tikai nelielu daļu no visiem stādījumiem, lai veidotu sēklu salas vietās, kur ainavā nav vītolu. Apse (Populus tremula) pašizplatās līdzīgi efektīvi. Vēl viena vietējā suga, kas sastopama bērzu audzēs, ir pīlādzis, bet tas izdzīvos daudz labāk, ja tiks stādīts dažus gadus pēc pārējām sugām, kad apstākļi būs labvēlīgāki.

Mežu izzušanas vēsture

Vikingu ieceļotāju apmešanās laikā pirms gandrīz 1150 gadiem Islandē mežu platība veidoja 25-40% teritorijas. Vēsturnieki un arheologi uzskata, ka 95% atmežošanas ir notikusi tieši pirmo kolonistu aktivitāšu dēļ. Tiek lēsts, ka no 9. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum mežu platība samazinājusies līdz mazāk nekā 1% no kopējās sauszemes platības, iespējams, pat līdz 0,5%.

Milzīgas mežu platības salā izcirta pirmie kolonisti, kuri izmantoja koksni kurināmajam, kuģiem un mājām, kā arī atbrīvoja vietu aitu ganībām.

Pēdējās desmitgadēs ir sākti vairāki koku stādīšanas projekti un piešķirtas subsīdijas apmežošanai. Šobrīd vietējo mežu platība ir aptuveni 1,5%. Islandes valdības mērķis tuvāko 50 gadu laikā ir šo rādītāju palielināt līdz 5%.

Kāpēc šī ekosistēma ir īpaša?

Islandes bērzu meži ir neparasti, jo ir vienīgais Islandē sastopamais vietējo mežu veids. Pārējos mežus veido svešzemju sugas, piemēram, egles un lapegles. Bērzu mežos pārsvarā sastopams tikai pūkainais bērzs. Dažādību mežiem piešķir pīlādzis un zilganais kārkls, kā arī apse – Islandē ārkārtīgi rets koks, kas savvaļā sastopams tikai sešās vietās. Bērzi nav īpaši augsti, tikai ielejās tie sasniedz aptuveni 15 m augstumu. Piekrastes virzienā un atklātās vietās bērzu meži pāriet bērzu un vītolu audzēs, bet lielā augstumā – vītolu tundrā.

Bērzi ir nozīmīgs biotops savvaļas dzīvniekiem, jo īpaši putniem. Tie ir svarīgi arī kā oglekļa uztveršanas avots un vēja aizsegs. Islande ir labi pazīstama ar skarbajiem vējiem, kas kopā ar vulkānisko aktivitāti ir iemesls postošām smilšu un pelnu vētrām, kas netraucēti plosās lielā valsts daļā. Bērzi var palīdzēt stabilizēt augsni un kalpot par ļoti vajadzīgo barjeru pret vētrām.

Apdraudējumi

Atmežošana

Kad Islandē ieradās pirmie kolonisti, bērzus cirta kurināmā, būvmateriālu un lopbarības ieguvei. Svarīgākā meža produkcija tajā laikā bija kokogles, kas bija nepieciešamas dzelzs kausēšanai un dzelzs darbarīku izgatavošanai. Mežus izcirta arī, lai izveidotu laukus un ganības aitām, kuras audzēja vilnai un vēlāk pārtikai.

Pārmērīga ganīšana

Pēc koku daļējas izciršanas mežu platības turpināja samazināties, jo tajos pārāk aktīvi tika ganītas aitas, kas varēja brīvi pārvietoties un apgrauzt dabiski augošos bērzus. Lai aitas neiekļūtu attiecīgajā teritorijā, zemes pārvaldītāja pienākums Islandē ir tās aizturēt, uzceļot žogu. Mūsdienās galvenais atmežošanas cēlonis ir dabiskās atjaunošanās traucējumi, ko izraisa mājlopu ganīšana.

Augsnes erozija

Islande tiek dēvēta par visvairāk erodēto zemi Eiropā, iespējams, arī pasaulē. Iznīkstot mežiem un veģetācijai, augsne tika pakļauta tiešai Islandes klimatisko apstākļu ietekmei. Laika gaitā daudzās Islandes teritorijās ir izveidojusies mazvērtīga augsne, kurā ir maz barības vielu, kas būtu nepieciešamas koku augšanai. Pēdējā gadsimta laikā Islandes Augsnes aizsardzības dienests ir ieguldījis ievērojamu darbu, lai šo tendenci apturētu un mainītu.

Klimata pārmaiņas

Par Islandes mežu platību samazināšanās iemesliem dažkārt min klimata pasliktināšanos, vulkānu izvirdumus un cita veida traucējumus, taču tas neizskaidro situāciju pilnībā. Temperatūras krišanās, iespējams, ir pazeminājusi koku izplatības līniju, jo valsts augstākie kalnu apvidi ir kļuvuši kokiem nedraudzīgāki, kas neizskaidro bērzu izzušanu zemienē. Dabiskie traucējumi, piemēram, vulkānu izvirdumi, ir sporādiski un ierobežoti konkrētās vietās, tie neizskaidro atmežošanos visā valstī.

Skridhufell stādījumu platība

Sākotnējā projektā paredzētā koku stādīšanas vieta atradās valsts rietumos, teritorijā, ko sauc Bakkakotsháls. Stādīšana tur tika pārtraukta, jo tika saņemta sūdzība: uz šo vietu tiek atjaunots piebraucamais ceļš un koki traucēs ceļa būvniecību. Islandē ļoti respektē iedzīvotāju intereses, kas ir prioritāte arī jautājumos, kad tiek skarti valsts nozīmes projekti.

Islandes Mežsaimniecības dienests projektu pārcēla citu uz apgabalu Skeiða- og Gnúpverjahreppur Islandes dienvidos. Stādījumu platība atrodas dienvidos no Selklettar kalna, blakus 240 m augstai virsotnei Skridhufell. Mežsaimnieki 2023. gadā stādījumus ierīkoja arī ielejas pretējā pusē. Apvidus ir gleznains, cauri tam līkumo upe, netālu atrodas ūdenskritums. Šajā teritorijā mīt arktiskās lapsas un dažādi putni. Teritorijā ir arī erodētas augsnes un lupīnām (Islandē strauji izplatījies invazīvs augs) klātas platības. Tā kā lupīnām piemīt arī augsni uzlabojošas īpašības un par to Islandē rit diskusijas, mežsaimnieki ir sagatavojuši izglītojošu programmu par šo strīdīgo jautājumu.

Nākotnes ambīcijas

Islandes mežsaimnieku ilgtermiņa plānos ir strādāt ar vēl plašākiem meža atjaunošanas projektiem valstī. Tie varētu ietvert arī dabas atjaunošanas pasākumu īstenošanu, piemēram, plašu mitrāju atjaunošanas projektu, ar ko pašlaik nodarbojas.

Teritorijas Islandē, kurās tiek plānota mitrāju atjaunošana, tiek rūpīgi izvēlētas, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, jūras tuvumu, attālumu no vulkāniski aktīvās zonas, ekosistēmu auglību, vai ir pieejamas lielas atklātas platības. Projektā tiek mēģināts paplašināt valstī jau esošo aizsargājamo teritoriju tīklu; tālab tiek apgūtas lielas teritorijas Dienvidislandē, kas jau ir iekļautas dabas rezervātu sarakstā.

Sākotnēji projekts bijis veiksmīgs, mitrāju atjaunošanas projektos iesaistot zemes īpašniekus, vēlāk tas saskāries ar dažādām problēmām. Pašlaik tiek īstenoti vairāki projekti; tiek lēsts, ka 2025. gadā mitrāji tiks atjaunoti aptuveni tūkstoš hektāros iepriekš nosusinātu platību. Atbalsts un konsultācijas mitrāju atjaunošanai ir pieejamas ar Land and Forest Iceland starpniecību. Pirms ieteiktos projektus sāk īstenot, tiek rūpīgi vērtēts, vai konkrētajam projektam ir tiesības saņemt finansējumu. Tomēr, neraugoties uz pieejamo atbalstu, ar to nepietiek. Speciālisti norāda,– ja Islande vēlas ieguldīt vairāk enerģijas mitrāju atjaunošanā, jāizrāda lielāka interese par šiem jautājumiem, jāmudina zemes īpašnieki pārskatīt zemes lietošanas veidu un apsvērt iespējas mitrāju atjaunošanai, neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas, vai nelielas platības. Vērtība slēpjas bioloģiskajā daudzveidībā, augos, kukaiņos un veselīgu un noturīgu biotopu izveidē, kas spēj pārvarēt iespējamos apdraudējumus.

Piemēram, aktualitāte ir sfagnu sūnu augšana purvos. Šo sūnu augšanai pēc meliorācijas ir tendence ievērojami sarukt, bet tās ievērojami savairojas (atdzīvojas), atjaunojoties mitrzemei. Land and Forest Iceland uzskata, ka tuvāko pāris gadu laikā Islandē mitrāji tiks atjaunoti daudz lielākā platībā.

Pievienot komentāru