Strauji pieaugošie enerģijas rēķini ir likuši ES dārzkopības nozarei cīnīties, lai glābtu savu produkciju tieši laikā, kad sākas ražas novākšanas laiks, un tādēļ daži apspriež, vai vienkārši atstāt savu ražu sapūt – un vai vispār turpināt audzēšanu nākotnē.

Lai gan ES mērogā pārsvarā tiek runāts par piensaimniecību un graudaugu nozari, augļu un dārzeņu nozare joprojām ir “ļoti svarīga ES pārtikas nodrošinājumam”, uzskata ES lauksaimnieku apvienības COPA-COGECA Augļu un dārzeņu darba grupas priekšsēdētājs Luks Vanoirbeks.

“Daudz cilvēku ir atkarīgi no šīs nozares, bet mums šogad ir jāizdzīvo,” viņš norādīja EURACTIV, uzsverot, ka, lai gan ražošanas izmaksas ir pieaugušas līdz rekordaugstam līmenim, produktu cenas “tam neseko”.

Enerģijas rēķini šajā nozarē ir palielinājušies pat 12 reizes, un viens Beļģijas lauksaimnieks ziņoja, ka viņa gada rēķins 3000 eiro apmērā šogad ir pieaudzis līdz vairāk nekā 50 000 eiro.

Pēc Luka Vanoirbeka teiktā, pieaugošajām enerģijas izmaksām ir trīskārša ietekme.

Ražošanas jomā tas ir būtiski ietekmējis siltumnīcu ražošanas sistēmas un izejvielu, piemēram, mēslojuma, izmaksas. Tas kopā ar rekordlielo karstuma vilni šovasar ir izraisījis dažu produktu, piemēram, tomātu, apjoma kritumu par 20%. Taču tagad, kad ES 12 miljonu tonnu ābolu un 2 miljonu tonnu bumbieru ražas novākšanas sezona ir pilnā sparā, ražotāji saskaras ar vēl vienu problēmu – šo augļu efektīvu uzglabāšanu.

“Cilvēkiem ir jāizlemj, ko darīt nākamajā nedēļā – bumbieri ir novākti, un tie ir jāuzglabā, pretējā gadījumā tie ir zaudēti,” EURACTIV teica Luks Vanoirbeks.

No brīža, kad augļi vai dārzeņi tiek novākti, tie ir jāuzglabā vēsā uzglabāšanas vietā, lai novērstu bojāšanos, bet tas patērē daudz enerģijas. Mēnešiem ilgušo grūtību dēļ ražotāji ir saskārušies ar sarežģītām izvēlēm, un daži no viņiem izmantoja sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai uzsvērtu savas situācijas nopietnību.

“Nākamnedēļ mums būs jāizšķiras, vai turpināt novākt ražu ar zaudējumiem, vai ļaut visam sapūt – āboliem, bumbieriem un pārējam,” kāds lauksaimnieks rakstīja LinkedIn, publicējot ierakstu ar nosaukumu “Nodrošinātās nāves hronika”.

Jau šobrīd visā pasaulē tiek zaudēta vai izniekota pat trešdaļa pārtikas, kas saražota cilvēku patēriņam, galvenokārt neatbilstošu uzglabāšanas risinājumu un neefektīvu piegādes ķēžu dēļ. Tikmēr šis paziņojums izskan, pieaugot bažām par pārtikas nodrošinājumu, ko izraisīja Ukrainas kara izraisītie piegādes traucējumi. Taču L. Vanoirbeks uzskata, ka pārtikas izšķērdēšana nav risinājums. “Esmu dzirdējis lauksaimniekus sakām, ka viņi vairs nevēlas novākt ražu, bet tā nav alternatīva,” viņš uzsvēra.

Gudri, asi risinājumi

Tā vietā L. Vanoirbeks ražas taupīšanai liek cerības uz dažiem inovatīviem risinājumiem, kas ietver īsākas, viedākas dzesēšanas sistēmas, kam seko ātrāka realizācija – taču arī to kavē piegādes ķēdes traucējumi.

“Mums būs jāmēģina to nekavējoties pārdot par pašreizējām cenām – bet, no otras puses, mēs redzam, ka pārdošana un mārketings šobrīd ir ļoti apgrūtināts, ņemot vērā traucētās eksporta plūsmas,” viņš teica.

Piemēram, dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Polijā, šogad ir bijusi bagātīga ābolu raža. Normālos apstākļos liela daļa no tās tiktu eksportēta uz kaimiņvalstīm Ukrainu un Baltkrieviju, taču šogad tai būs jāatrod vieta ES iekšzemes tirgū.

“Būtībā mēs atrodamies situācijā, kad izmaksas pieaug, eksports samazinās, bet patēriņš samazinās,” secina Luks Vanoirbeks.

Bažu pilna nākotne

Lai gan dažas valstis, piemēram, Beļģija, ir piedāvājušas nelielu finansiālu palīdzību mazajiem ražotājiem, pēc L. Vanoirbeka domām, tā lielākoties ir “simboliska”. Viņš brīdināja, ka, lai gan nozare pašlaik ir krīzes situācijā, patiesās problēmas ir saistītas ar nākotni.

“Pašlaik daudziem [ražotājiem] ir ilgtermiņa līgumi līdz 2023.-2024. gadam, tāpēc viņi vēl nav izjutuši šo augošo cenu kāpumu,” viņš teica. Taču, raugoties perspektīvā, daudzi pārdomā savu turpmāko nākotni šajā nozarē.

“Viņi tagad domā par to, ko darīs nākamajā ražošanas sezonā, vai turpinās audzēt vai nē,” ES lauksaimnieku apvienības COPA-COGECA Augļu un dārzeņu darba grupas priekšsēdētājs Luks Vainorbeks norādīja, uzsverot, ka atšķirībā no agrākajiem grūtību brīžiem “tuneļa galā nav gaismas”.