Danske Bank pagājušajā nedēļā paziņoja, ka mājsaimniecību pirktspēju apdraud trīs aspekti: inflācija, procentu likmes un bezdarbs.

Danske Bank ir pārskatījusi Somijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2023. gadam.

Ziemeļvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējs pagājušajā nedēļā atklāja, ka tas samazinājis iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2022. gadam no 1,6% līdz -0,2% sakarā ar ilgstošu inflācijas vidi un ekonomisko nenoteiktību visā pasaulē.

Danske Bank galvenais ekonomists Pasi Kuoppamaki (Pasi Kuoppamäki) sacīja, ka Somijas ekonomika pašlaik tuvojas lejupslīdei. Tomēr šā gada prognoze tika paaugstināta no 1,5% līdz 2,0%, jo gada sākums bija labāks, nekā gaidīts.

Kopš pagājušās vasaras prognozes ir ievērojami pasliktinājušās. Tā kā Krievija turpina izmantot dabasgāzes piegādes kā ieroci un procentu likmju kāpums ietekmē Rietumu valstu tautsaimniecības, nākamajā ziemā mājsaimniecību pirktspēja strauji samazināsies un ietekmēs arī plašāku ekonomisko situāciju.

“Inflācija pašlaik patērētāju pirktspēju grauj līdz šim nebijušā tempā. Arī straujais procentu likmju kāpums un nodarbinātības perspektīvu pasliktināšanās sola aukstu ziemu daudzās somu mājās,” norāda Pasi Kuoppamaki. “Varētu runāt par inflācijas, procentu likmju un bezdarba trīskāršu triecienu, kas nākamajā ziemā pārbaudīs daudzu mājsaimniecību pirktspēju.” “Mēs sagaidām, ka noturīgāka pamatinflācija, kas izslēdz pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, arī šogad pārsniegs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto divu procentu mērķi. Tas rada spiedienu pastiprināt fiskālo politiku,” uzsver Danske Bank ekonomists P. Kuoppamaki.

Vēl viens šādu spiedienu radošs faktors ir nodokļu atvieglojumi un tiešās subsīdijas, ko valdības izsludinājušas, cenšoties kompensēt inflācijas ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem.

Danske Bank uzskatīja, ka perspektīvas pasliktinājušās arī visai euro zonai. Tā norādīja, ka šo sektoru apgrūtina augošās gāzes un elektroenerģijas cenas, enerģijas trūkuma draudi un ECB veiktais procentu likmju paaugstinājums.

“Pieprasījums un mājsaimniecību uzkrājumi, kas pandēmijas laikā bija izveidojušies kā rezerve, pavasarī veicināja izaugsmi, bet pašlaik inflācija rekordlielā tempā atņem daļu no patērētāju pirktspējas,” komentēja Danske Bank analītiķis Antti Īvonens “Mēs sagaidām, ka jau šā gada beigās euro zonas ekonomika ieslīdēs recesijā un izaugsme saglabāsies zema līdz 2023. gada sākumam.”