Vairāki plašsaziņas līdzekļi vakar (21. septembrī) ziņoja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludināto daļējo mobilizāciju. Krievijas prezidents apgalvo, ka mobilizācijas pasākumi sāksies tajā pašā dienā. Arī Krievijas valsts ziņu aģentūra Tass ziņo, ka Krievija aizstāv savas teritorijas un zemes, kuras “Rietumi vēlas iznīcināt”. Tikmēr Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvo, ka Krievija cīnās “ne tik daudz pret Ukrainu, cik pret Rietumiem”.
“Pašlaik vienīgā tiešā piekļuve Eiropai no Krievijas ir caur Somiju, jo Baltijas valstis un Polija slēdza savas robežas krieviem. Tajā pašā laikā Somijas valdība nav bijusi spējīga pieņemt lēmumus un nav bijusi gatava slēgt austrumu robežu”, pārmet Somijas parlamenta deputāte Sanna Antikainena (Sanna Antikainen).
Premjerministre Sanna Marina, kā parasti, arī šajā jautājumā ir izvairījusies no atbildības. Vispirms viņa slēpās aiz ES un pēc tam aiz amatpersonu mugurām. S. Marinai nebija problēmu izolēt kādus reģionus no pārējās valsts koronavīrusa dēļ, bet viņa atstāj atvērtu Somijas austrumu robežu, pat ja kāds kaimiņš pasludinātu karu Rietumiem, pie kuriem, kā zināms, Somija pieder.
Tūrisma vīza ir noderīgs instruments
Krievija 2000. gados ir veikusi vairākas slepkavības Eiropā, izmantojot tūristu vīzas. Helsingin Sanomat rakstīja (28. augustā), ka Krievija tiek turēta aizdomās par to, ka 2000. gados vismaz trijās slepkavībās vai slepkavību mēģinājumos – citiem vārdiem sakot, visās zināmajās slepkavībās – ir izmantojuši slepkavas ar tūrisma vīzām.
“Piemēram, tie augsta ranga Krievijas izlūkdienesta virsnieki, kas saindēja bijušo KGB aģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu, pārvietojās pa Lielbritāniju ar tūrisma vīzām. Helsingin Sanomat rakstā arī minēts, ka nav pilnīgas informācijas, jo ir zināmas tikai tās operācijas, kurās Krievija ir pieķerta. Pastāv aizdomas, ka veiksmīgo operāciju skaits ir daudzkārt lielāks un ka tūristu vīzas, šķiet, ir bijušas noderīgs instruments slepkavu grupu darbā. Tas vien ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka situācijā, kad Krievija uzskata, ka tā cīnās pret Rietumiem, krieviem nevajadzētu bez pamatota iemesla piešķirt piekļuvi Šengenas zonai,” uzsver S. Antikainena.
Somijai jānovērš ieceļošana
2021. gada biļetenā Supo tīmekļa vietnē aprakstīta Krievijas ietekme Somijā. Tajā skaidrots, ka ietekmes līdzekļu spektra galējā galā ir vardarbīgi akti, kurus Krievijas izlūkdienesti pēdējos desmit gados ir bijuši gatavi veikt arī ES valstīs.
Piemēram, Supo ziņo par Krievijas militārā izlūkdienesta aktivitātēm, iznīcinot ieroču noliktavas Čehijā un Bulgārijā, kā arī par slepkavībām un slepkavību mēģinājumiem, ko Krievijas drošības un izlūkdienesti veikuši Vācijā un Apvienotajā Karalistē.
Pētnieka Arto Alajoutsijärvi 2016. gada ziņojumā parādīts, kā Krievijas slepenākā, ietekmīgākā un baisākā izlūkdienestu aģentūra GRU ir ieguvusi arvien nozīmīgāku lomu Krievijas drošības politikā un bruņotajos spēkos. Ziņojumā ir aprakstīts GRU darbības veids, kas ir tradicionālā nelineārā karadarbība, kuras uzdevums ir veikt slepenas operācijas un sabotāžu dziļi ienaidnieka pagalmā.
Tajā pašā ziņojumā un intervijā Yle A. Alajoutsijärvi min, ka Somijā pašlaik varētu uzturēties sabotāžas aģenti, kas miera laikā ir “neaktīvi”, bet aktivizējas krīzes situācijā. Somijai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu šādu dalībnieku iebraukšanu valstī, uzstāj S. Antikainena.
Neiespējami pārbaudīt ieceļotājus
S. Antikainena norāda, ka publiski pieejamie avoti sniedz daudz informācijas par Krievijas izlūkdienestu darbību un metodēm.
“Skaidrs, ka viņi jau ir mūsu valstī, bet pašlaik, Somijas atvērto robežu dēļ, Krievija ir varējusi un turpina tos kontrabandas ceļā iesūtīt. Ja Krievija jūt, ka tā ir karā ar Rietumiem, tostarp ar mums, nav grūti secināt, ka tā noteikti nepalaidīs garām Somijas atvērtās austrumu robežas piedāvātās iespējas.”
Uz robežas nav iespējams pilnībā pārbaudīt cilvēku no Krievijas izcelsmi un motīvus, pat ja mūsu robežsargi veic rūpīgu darbu. Izmantojot atvērto robežu, Krievija var ne tikai iepludināt savu slepeno izlūkdienestu un operatīvo personālu mūsu valstī, bet arī caur mūsu valsti nokļūt pārējā Eiropā. Tāpēc Somija sliktākajā gadījumā varētu būt līdzvainīga bezdarbībā, ja Krievijas izlūkdienesti veiktu kādu operāciju vai uzbrukumu Eiropā.
Draudi valsts drošībai
S. Antikainena uzskata, ka jautājums ir par to, ko šādā situācijā mūsu starptautiskajām attiecībām varētu nodarīt bezdarbība, kāda tā ir šodien.
“Protams, tikpat slikti būtu, ja uzbrukums notiktu Somijā. Valdības bezdarbība austrumu robežas jautājumā šobrīd apdraud valsts drošību. Ja valdība nekoriģēs savu politiku, radīsies jautājumi, kāpēc tā notiek. Vai Krievijas rīcībai, vai spiedienam ir kāda ietekme uz valdības politiku un rīcību, un, ja ir, tad kas un ar kādu pušu starpniecību to dara?”